< Raudu Dziesmas 3 >
1 Es esmu tas vīrs, kas redzējis bēdas caur viņa dusmības rīksti.
Nga pa sie su pula tari kalyeiyuk sin God.
2 Viņš mani vedis un licis iet tumsībā un ne gaismā.
El pwenyu ac sap nga in som nu yen lohsr matoltol.
3 Tiešām, pret mani Viņš turējis Savu roku arvien atkal cauru dienu.
El sringilyu na sringilyu ke sringsring na upa.
4 Manu miesu un manu ādu Viņš darījis vecu, manus kaulus Viņš satriecis.
El kanteya monuk ac kinet keik oan mangelik, ac el koteya sri keik.
5 Viņš pret mani cēlis un ap mani stādījis žulti un rūgtumu.
El kuhlusyuyak ke mwe keok ac fosrnga lulap.
6 Tumsā Viņš mani nolicis, tā kā tos, kas sen miruši.
El patokyula in muta in acn na lohsrlosr ac foulin ma misa oan we.
7 Viņš mani aizmūrējis, ka es nevaru iziet, Viņš mani licis grūtos pinekļos.
El kapriyuwi ke sein; nga sie mwet kapir su wangin finsrak la in kaingla.
8 Un jebšu es saucu un brēcu, tomēr Viņš aizslēdz Savas ausis priekš manas lūgšanas.
Nga wowoyak nu lucng in suk kasru, tusruktu God El tia lungse porongeyu.
9 Viņš manu ceļu aizmūrējis ar izcirstiem akmeņiem, Viņš manas tekas aizķīlājis.
Nga tukulkul ke nga fahsr, ac pot eot uh kosreyula yen nukewa nga for nu we.
10 Viņš ir glūnējis uz mani kā lācis, kā lauva slepenās vietās.
El kasrikiyu oana soko bear; el sroma nu fuk oana soko lion.
11 Viņš man no ceļa licis noklīst, Viņš mani saplosījis, Viņš mani postījis.
El ukweyuyak liki inkanek uh, seseya monuk nu ke ip srisrik, na El som likiyu.
12 Viņš savu stopu uzvilcis un mani bultai licis par mērķi.
El amakinya mwe pisr natul ah, ac oru tuh in nga pa El akola in pisrik uh.
13 Viņš savas bultas iešāvis manās īkstīs.
El pusrukma sukan pisr natul, na liksreni tilyang nu in monuk.
14 Es visiem saviem ļaudīm esmu par apsmieklu, viņiem par dziesmiņu cauru dienu.
Mwet uh isrunyu len nufon se; nga mwe tafunkas nu selos nukewa.
15 Viņš mani ēdinājis ar rūgtumiem, Viņš mani dzirdinājis ar vērmelēm.
Mwe keok upa mukena pa El ase tuh in mwe mongo nak ac ma nimuk.
16 Viņš manus zobus ar zvirgzdiem(grants akmeņiem) sagrūdis, Viņš mani aprausis ar pelniem.
El ilya mutuk infohk uh, ac kotalik wihsik fin eot uh.
17 Tu manai dvēselei esi atņēmis mieru, man labums jāaizmirst.
Nga tila esam lah mea kalmen misla ku engan uh.
18 Tad es sacīju: mana drošība un mana cerība uz To Kungu ir pagalam.
Tiana loes pacl lula ke moul luk; wanginla finsrak luk in LEUM GOD.
19 Piemini manas bēdas un manu grūtumu, tās vērmeles un to žulti.
Nunak luk ke waiok luk ac ke wangin acn in muta luk uh, oana sie pwasin na mwen.
20 Pieminēdama to piemin mana dvēsele un zemojās iekš manis.
Nga tia tui in nunku kac, ac ngunik toasrlana.
21 To es likšu pie savas sirds, tāpēc es gribu cerēt.
Tusruktu finsrak luk sifilpa foloko ke nga esamak ma se inge:
22 Tā Kunga žēlastība to dara, ka mēs vēl neesam pagalam, jo Viņa apžēlošanās ir bez gala.
Lungse kawil ac pakoten lun LEUM GOD uh tiana wanginla;
23 Tā ir ik rītu jauna, Tava uzticība ir ļoti liela.
Aksasuyeyuk ke lotutang nukewa, ac arulana oaru oana takak lun faht uh ke len nukewa.
24 Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es gribu cerēt uz Viņu.
LEUM GOD mukena pa oasr yuruk uh; ke ma inge El na pa mwe finsrak luk.
25 Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu gaida, tai dvēselei, kas Viņu meklē.
LEUM GOD El wo nu sin mwet nukewa su lulalfongi in El.
26 Tā ir laba lieta, klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.
Ke ma inge, wo tuh kut in mongfisrasr in tupan molela lal —
27 Tas ir labi cilvēkam, ka viņš jūgu nes savā jaunībā.
Oayapa wo kut in akpahye kut in mongfisrasr ke pacl kut fusr uh.
28 Viņš sēž vientulis un cieš klusu, kad tam nasta uzlikta,
In pacl kut keok uh, kut enenu in mukena muta misla ac muteng.
29 Lai krīt uz savu muti pīšļos, - varbūt vēl cerība, -
Kut enenu in pasrla nwe ten ac eiskutyang nu sel, tuh sahp srakna oasr finsrak.
30 Lai padod savu vaigu tam, kas viņu sit, un saņem nievāšanas papilnam.
Finne puopo ac akkolukyeyuk kut, enenu kut in mislana.
31 Jo Tas Kungs neatmet mūžīgi.
Leum El pakoten ac El fah tia siskutlana nwe tok.
32 Bet Viņš gan apbēdina, un tad Viņš apžēlojās pēc Savas lielās žēlastības.
Sahp El ac akasorye kut, tusruktu lungse lal nu sesr pwayena ac ku na.
33 Jo ne no Savas sirds Viņš moka un apbēdina cilvēka bērnus.
El tia insewowo in oru kut in asor ku waiok.
34 Kad apakš kājām min visus cietumniekus virs zemes,
Leum El etu pacl ngunasr akkeokyeyuk in presin uh;
35 Kad loka vīra tiesu tā Visuaugstākā priekšā,
El etu ke pacl ma mwet uh tia ase suwohs lasr ma El oakiya nu sesr.
36 Kad pārgroza cilvēka tiesu, vai Tas Kungs to neredz?
Ke pacl ma nununku suwohs uh tia orek, El etu.
37 Kas ko sacījis un tas noticis, ko Tas Kungs nav pavēlējis?
Ma lungse lun Leum mukena pa orek pacl nukewa.
38 Vai no tā Visuaugstākā mutes nenāk labums un ļaunums?
Ma wo ac ma koluk kewana ac orekla fal nu ke sap lal.
39 Ko tad cilvēks kurn visu savu mūžu? Ikviens lai kurn pret saviem grēkiem.
Efu ku kut in torkaskas ke kalyeiyuk kut ke ma koluk lasr?
40 Izmeklēsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga.
Lela kut in tuni ouiyen orekma lasr ac folokla nu yurin LEUM GOD.
41 Pacelsim savu sirdi un savas rokas uz Dievu debesīs (sacīdami):
Lela kut in ikasla insiasr nu sin God inkusrao, ac pre ac fahk,
42 Mēs esam grēkojuši un esam bijuši neklausīgi, tāpēc Tu neesi žēlojis.
“Kut orekma koluk ac lain kom, O LEUM GOD, ac kom tiana nunak munas nu sesr.
43 Tu esi ģērbies dusmībā un mūs vajājis, nokāvis un neesi žēlojis.
“Kom ukwe kut ac unikuti; kasrkusrak lom tuh kosrala pakoten lom,
44 Tu ar padebesi esi apsedzies, ka lūgšana nevarēja tikt cauri.
Ke sie pukunyeng su arulana matoltol, oru pre lasr tia ku in sasla nu yurum.
45 Tu mūs esi licis par mēsliem un īgnumu tautu vidū.
Kom orekut oana acn in sisi kutkut lun faclu.
46 Visi mūsu ienaidnieki atpleš savu muti pret mums.
“Angonyuk kut ac aksruksrukiyuk kut sin mwet lokoalok lasr nukewa.
47 Bailes un bedre nāk pār mums, nelaime un posts.
Ma lasr nukewa kunausyukla ac sikiyukla; kut muta in sensen ac sangeng.
48 Manas acis plūst kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.
Sroninmutuk soror oana soko infacl ke sripen kunausyukla mwet luk.
49 Manas acis plūst un nevar stāties, mitēšanās nav,
“Sroninmutuk ac fah kahkkakla ac tia tui
50 Tiekams Tas Kungs no debesīm skatīsies un ņems vērā.
Nwe ke LEUM GOD El ngeti inkusrao me ac liye kut.
51 Mana acs dara grūti manai dvēselei visu manas pilsētas meitu dēļ.
Insiuk arulana asor ke nga liye ma sikyak nu sin mutan in siti uh.
52 Mani ienaidnieki vajāt mani vajājuši kā putnu bez vainas.
“Srifusryuki nga oana sie won sin mwet lokoalok, su wanginna sripa lalos in srungayu.
53 Tie manu dzīvību nomaitājuši bedrē un akmeņus metuši uz mani.
Nga moul na ac elos sisyuyang nu in luf se, ac kaliya mutun luf uh ke sie eot lulap.
54 Ūdeņi plūda pār manu galvu; tad es sacīju: nu esmu pagalam.
Kof uh mutawauk in afinyula, ac nga nunku mu misa apkuranme.
55 Es piesaucu, ak Kungs, Tavu vārdu no dziļās bedres,
“Nga wowoyak nu sum, O LEUM GOD, liki kapin luf sac me,
56 Un Tu paklausīji manu balsi. Tu neapslēpi Savu ausi no manām vaimanām, no manas kliegšanas.
Ac ke nga kwafe sum in lohng tung luk, kom porongeyu.
57 Tu nāci tuvu klāt tai dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: “Nebīsties!”
Kom topukyu ac fahk nu sik nga in tia sangeng.
58 Tu, Kungs, iztiesā manas dvēseles tiesu, Tu izpestī manu dzīvību.
“O Leum, kom tuku in loangeyu, ac kom molela moul luk.
59 Tu, Kungs, redzi to netaisnību, kas man notiek, - tiesā tu manu tiesu!
Oru nununku lom an in wo nu sik; kom etu ma sufal ma orek lainyu inge.
60 Tu redzi visu viņu atriebšanos, visas viņu domas pret mani.
Kom etu luman srunga lun mwet lokoalok luk nu sik, ac pwapa koluk elos oru in lainyu.
61 Tu, Kungs, dzirdi viņu nievāšanu, visas viņu domas pret mani,
“Kom lohng ke elos fahk kas in purakak lainyu, O LEUM GOD; kom etu pwapa koluk nukewa lalos.
62 Manu pretinieku lūpas un viņu domas pret mani cauru dienu.
Elos kaskas keik ac oru akoo koluk lalos len nufon.
63 Lūko jel: Vai tie sēž vai ceļas, es esmu viņu dziesmiņa.
Elos isrunyu ke lotutang lac nwe ke fongeni.
64 Tu tiem atmaksāsi, Kungs, maksu pēc viņu roku darbiem.
“O LEUM GOD, kalyaelos ke ma elos oru inge.
65 Tu tiem dosi apstulbotu sirdi, - Tavi lāsti lai ir pār viņiem!
Oru sie selnga na upa nu faclos, ac oru nunkalos in arulana fosrngala.
66 Tu tos vajāsi ar dusmību un tos izdeldēsi apakš Tā Kunga debesīm.
Sokolosyak ac sukelosla liki fin faclu.”