Raudu Dziesmas 3

1 Es esmu tas vīrs, kas redzējis bēdas caur viņa dusmības rīksti.

Ra Anumzamo'a arimpa ahenanteno, knaza namino nazeri haviza hige'na, tusi natama kria zana nagra ke'noe.

2 Viņš mani vedis un licis iet tumsībā un ne gaismā.

Ana nehuno narotago higena, hanimpi tavira omane'nea kante vu'noe.

3 Tiešām, pret mani Viņš turējis Savu roku arvien atkal cauru dienu.

Tamagerfa huno maka zupa nagrike'za nazeri haviza huvava huno nevuno, mago'a vahera anara osu'ne.

4 Manu miesu un manu ādu Viņš darījis vecu, manus kaulus Viņš satriecis.

Ama navufga nazeri navesra nehuno, navufga nazeri haviza nehuno zaferinani'aramina ruhantagi'ne.

5 Viņš pret mani cēlis un ap mani stādījis žulti un rūgtumu.

Knaza atregeno eno eme nazeri kanegigeno, hazenke zamo'a maka kaziga nazeri kagi'ne.

6 Tumsā Viņš mani nolicis, tā kā tos, kas sen miruši.

Korapa'ma fri'za vu'naza vahe'mo'zama hanimpima mani'nazaza huno, natrege'na hanimpi mani'noe.

7 Viņš mani aizmūrējis, ka es nevaru iziet, Viņš mani licis grūtos pinekļos.

Tusi'a vihu kegina huno nazeri agu'atege'na, anampintira atre'na atiorami'noe. Ana nehuno seni nofiteti nagia nazampina kinarente'ne.

8 Un jebšu es saucu un brēcu, tomēr Viņš aizslēdz Savas ausis priekš manas lūgšanas.

Nazama hinogu'ma Anumzamofontega nunamuna hu'na antahige'noanagi, krafa keni'a eri atre'ne.

9 Viņš manu ceļu aizmūrējis ar izcirstiem akmeņiem, Viņš manas tekas aizķīlājis.

Kama vunaku'ma hua kampina Anumzamo'a ra have ome anteno rehiza nehuno, vunaku'ma huankana eri kazakinkazoko hige'na haviza hu'nea kante vu'noe.

10 Viņš ir glūnējis uz mani kā lācis, kā lauva slepenās vietās.

Beamo'o laionimo'o afi zaga azerinaku kafo anteno maniaza huno, Ra Anumzamo'a nazeri haviza hunaku kafonteno mani'neno,

11 Viņš man no ceļa licis noklīst, Viņš mani saplosījis, Viņš mani postījis.

navazuhu kanti atreno, laionimo nehiaza huno navufga tagnataganu vaziteno, natrege'na vahe'mo'a eme naza osige'na mase'noe.

12 Viņš savu stopu uzvilcis un mani bultai licis par mērķi.

Anumzamo'a keve'a atifi erinteteno, avazuhu krarapeno nahenaku krinkenke hu'ne.

13 Viņš savas bultas iešāvis manās īkstīs.

Ana huteno keve'areti tumoni'a ahetane'ne.

14 Es visiem saviem ļaudīm esmu par apsmieklu, viņiem par dziesmiņu cauru dienu.

Maka nagri vahe'mo'zama nenage'za tusi nagiza re'naze. Ana nehu'za amnea omani'za maka zupa zagame nehu'za ana zagamepi kiza zokago ke hunante vava hu'naze.

15 Viņš mani ēdinājis ar rūgtumiem, Viņš mani dzirdinājis ar vērmelēm.

Rama'a knazanteti nagu'afina antevi'neteno, aka trazanteti tro hu'naza ti namige'na ne'noe.

16 Viņš manus zobus ar zvirgzdiem(grants akmeņiem) sagrūdis, Viņš mani aprausis ar pelniem.

Anumzamo'a ne'onse haverami nagipina eri hatrentege'na navera ani futagi'noe. Ana nehugeno kugusopa hatreno nagofetu ante'ne.

17 Tu manai dvēselei esi atņēmis mieru, man labums jāaizmirst.

Arimpa fruma huno mani'zana nomanizanifina omanegeno, knare huno musema huno mani'zankura nagekani'noe.

18 Tad es sacīju: mana drošība un mana cerība uz To Kungu ir pagalam.

Ana hige'na amanage hu'noe, hanaveni'a omanegeno, Ra Anumzamofonkuma amuhama nehuazana huonantegahie hu'na antahi'noe.

19 Piemini manas bēdas un manu grūtumu, tās vērmeles un to žulti.

Hagi nagrama ranknazama eri'noa zamo'ene vahe moparegama kraga vahe kna'ma hu'na vano vanoma hu'noa zamo'enena, mago aka tima neazama hu'noa zana nagera okani'ne.

20 Pieminēdama to piemin mana dvēsele un zemojās iekš manis.

Maka zupa ana zanku'ma nagesa nentahugeno'a, nagu'amo'a kna nehigeno havizantfa hu'ne.

21 To es likšu pie savas sirds, tāpēc es gribu cerēt.

E'ina hu'neanagi mago zanku nagesa nentahi'na, amuhara nehue.

22 Tā Kunga žēlastība to dara, ka mēs vēl neesam pagalam, jo Viņa apžēlošanās ir bez gala.

Ra Anumzamo'ma avesiranteno knare'ma hunerantea avesi'zamo'a, tamagerfa huno vagaore mevava nehie. Na'ankure agri asunkuzamo'a vagaore meno nevie.

23 Tā ir ik rītu jauna, Tava uzticība ir ļoti liela.

Maka nanterana Anumzamoka kagri kasunku zamo'a egasefa huvava nehiankino, hugahuema hunka hu'nana zama nehana kavukvazamo'a tusi zankerfa me'ne.

24 Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es gribu cerēt uz Viņu.

Nagra'ma nagesa antahuana, Agra nagri Ra Anumza mani'negu nagra Agriteke amuhara huntegahue.

25 Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu gaida, tai dvēselei, kas Viņu meklē.

Ra Anumzamo'a agrite'ma amuha'ma nehu'za, zamagu'areti'ma hu'za agriku'ma nehakaza vahera zamazeri knare nehie.

26 Tā ir laba lieta, klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.

Akoheno avega anteno mani'nenigeno Ra Anumzamo'ma ete agu'vazino avre avu'ava zamo'a knare hu'ne.

27 Tas ir labi cilvēkam, ka viņš jūgu nes savā jaunībā.

Nahezavema mani'nesire'ma knazama eri'zamo'a, e'i knare hu'ne.

28 Viņš sēž vientulis un cieš klusu, kad tam nasta uzlikta,

Ra Anumzamo'ma mago vahe'ma knazama neminigeno'a, anazankura keaga osu agraku akoheno manino.

29 Lai krīt uz savu muti pīšļos, - varbūt vēl cerība, -

Anama nehanigeno keaga osu agra avufgama anteramino kugusopafima mani'nesigeno, negeno azama hunaku'ma hanuno'a aza hugahie.

30 Lai padod savu vaigu tam, kas viņu sit, un saņem nievāšanas papilnam.

Hagi mago vahemo'ma ameragente'ma rupro huminaku'ma nehanigeno'a, amne ante vivi hu'nesnigeno rupro humina, agra amne agazea erigahie.

31 Jo Tas Kungs neatmet mūžīgi.

Na'ankure Ra Anumzamo'a mago vahera amagena humi vava huno ovugahie.

32 Bet Viņš gan apbēdina, un tad Viņš apžēlojās pēc Savas lielās žēlastības.

Ra Anumzamo'a vahera knazana amigahianagi, Agra vaga ore mevava avesi zama'agu nentahino, avesinezmanteno knare avu'ava hunezmante.

33 Jo ne no Savas sirds Viņš moka un apbēdina cilvēka bērnus.

Ra Anumzamo'ma knazama atregeno eno vahe'ma zamazeri havizama nehiana, Agra'a anaza hunakura nosie.

34 Kad apakš kājām min visus cietumniekus virs zemes,

Hanki vahe'mo'zama kina vahe'ma zamazeri havizama huge,

35 Kad loka vīra tiesu tā Visuaugstākā priekšā,

mago vahe'mo'ma Marerisa Anumzamofo avure'ma fatgo avu'ava'ma nehanigeno'ma, haviza hane huno'ma huntege,

36 Kad pārgroza cilvēka tiesu, vai Tas Kungs to neredz?

keagare'ma oti zupama havige hu'za zamazeri havizama nehaza avu'ava zanku'enena Ra Anumzamo'a ave'nosie.

37 Kas ko sacījis un tas noticis, ko Tas Kungs nav pavēlējis?

Ra Anumzamo'ma osu'nenia nanekerera, iza agra'a avesitera mago zana eri forera hugahie?

38 Vai no tā Visuaugstākā mutes nenāk labums un ļaunums?

Ra Anumzana Marerisa Anumzamo'a Agra agipinti huama huno, knare zane havi zanena forera huo huno higeno forera nehie.

39 Ko tad cilvēks kurn visu savu mūžu? Ikviens lai kurn pret saviem grēkiem.

Ofri kasefa'ma huno mani'nesnia vahe'mo'a, agri kumi'mofo nonama huno azeri havizama hania zankura ke hakarea osino.

40 Izmeklēsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga.

Hagi tagrama nehuna tavutavara rezaganeta ke so'e huteta, ana tavutva zampintira ete rukrahe huta Ra Anumzamofontega esanune.

41 Pacelsim savu sirdi un savas rokas uz Dievu debesīs (sacīdami):

Hanki tagu'areti huta tazana erisga nehuta, monafinkama mani'nea Anumzamofontega amanage huta nunamuna hugahune,

42 Mēs esam grēkojuši un esam bijuši neklausīgi, tāpēc Tu neesi žēlojis.

tagra kumi huta kagrira tamefi hugamunkenka, kumitia atre orante'nane.

43 Tu esi ģērbies dusmībā un mūs vajājis, nokāvis un neesi žēlojis.

Kagrira karimpa ahe'zamo'a avitegenka, kasunkura hunka oratrenka tavaririnka tahe fri'nane.

44 Tu ar padebesi esi apsedzies, ka lūgšana nevarēja tikt cauri.

Kagrira tusi hampomo refitegenka mani'nanketa, nunamuna hu'nonanagi tagri nunamumo'a kagritera ovu'ne.

45 Tu mūs esi licis par mēsliem un īgnumu tautu vidū.

Tagrira tatranketa vahe moparega vano nehunke'za, amne zama hiaza hu'za tage so'ea osu'naze.

46 Visi mūsu ienaidnieki atpleš savu muti pret mums.

Maka ha' vahetimo'za huhaviza hurante'naze.

47 Bailes un bedre nāk pār mums, nelaime un posts.

Anama hazageta koro hu'none. Na'ankure tagesa ontahuna hazenke zamo eme tazeri havizantfa hu'ne.

48 Manas acis plūst kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.

Knazamo'ma eno nagri vahe'ma eme zamazeri havizama hiazama negogeno'a, navunumo'a tima eviankna huno,

49 Manas acis plūst un nevar stāties, mitēšanās nav,

navufintira navunura hu vava nehie.

50 Tiekams Tas Kungs no debesīm skatīsies un ņems vērā.

Ana zavira ontagane ate vava nehanugeno, Ra Anumzamo'a monafinti kefenka ateno nagegahie.

51 Mana acs dara grūti manai dvēselei visu manas pilsētas meitu dēļ.

Jerusalemi rankumanifi a'neneramima, ha' vahe'mo'zama eme zamazeri havizama hazazama negogeno'a, tumonimo'a netanegeno nagu'amo'a havizantfa hu'ne.

52 Mani ienaidnieki vajāt mani vajājuši kā putnu bez vainas.

Nagra mago havizana osu'noanagi, ha' vahe'nimo'za namama ahenakuma rotago'ma hazaza hu'za nagene re'naze.

53 Tie manu dzīvību nomaitājuši bedrē un akmeņus metuši uz mani.

Zamagra nahe'za nagrira kerifi eri nevazi'za, ana kerigana havenu refite'naze.

54 Ūdeņi plūda pār manu galvu; tad es sacīju: nu esmu pagalam.

Ana hazageno timo nazeri nakari'aza higena, nagra frigahue hu'na antahi'noe.

55 Es piesaucu, ak Kungs, Tavu vārdu no dziļās bedres,

Ana kerifima mani'nofintira Ra Anumzamoka kagra naza huogu kagri kagia ahe'na nunamuna nehue.

56 Un Tu paklausīji manu balsi. Tu neapslēpi Savu ausi no manām vaimanām, no manas kliegšanas.

Hagi Kagra nunamu keni'a nentahinanki, kagesa renkani oro.

57 Tu nāci tuvu klāt tai dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: “Nebīsties!”

Hagi nazama huogu'ma kema hugenka Kagra nagrite erava'o nehunka, korora osuo hunka nasami'nane.

58 Tu, Kungs, iztiesā manas dvēseles tiesu, Tu izpestī manu dzīvību.

Ra Anumzamoka keagani'a refko hunka nentahinka nagu'vazinke'na knare hu'na mani'noe.

59 Tu, Kungs, redzi to netaisnību, kas man notiek, - tiesā tu manu tiesu!

Ra Anumzamoka nagri'ma hazenkema eme nami'naza vahera hago kenka antahinka hu'nane. Ana hu'nananki nagri kaziga antenka agra fatgo hu'ne hunka ana vahera keaga huzmanto.

60 Tu redzi visu viņu atriebšanos, visas viņu domas pret mani.

Ana vahe'mo'zama nagri'ma nazeri havizama hunaku'ma, maka keagama retro'ma hu'nazana hago ke'nane.

61 Tu, Kungs, dzirdi viņu nievāšanu, visas viņu domas pret mani,

Hagi ana vahe'mo'zama kiza zokago kema hunenante'za, nagri'ma nazeri haviza hu kema anakiza nanekea Ra Anumzamoka hago antahi'nane.

62 Manu pretinieku lūpas un viņu domas pret mani cauru dienu.

Ha' vaheni'amo'za maka zupa, nagri'ma nazeri havizama hanaza nanekea, zamagira magopi ante'neza sumisumi hu'za keaga huvava nehaze.

63 Lūko jel: Vai tie sēž vai ceļas, es esmu viņu dziesmiņa.

Manizafina zagamepi erinte'za kiza zokago zagame ke hunante'naze.

64 Tu tiem atmaksāsi, Kungs, maksu pēc viņu roku darbiem.

Ra Anumzamoka ana vahe'mo'zama hu'naza havi zamavu'zamava negenka, mizana zamitere hugahane.

65 Tu tiem dosi apstulbotu sirdi, - Tavi lāsti lai ir pār viņiem!

Ana vahe'mokizmi zamagu'a eri hankavetige'za, sifnafi maniho.

66 Tu tos vajāsi ar dusmību un tos izdeldēsi apakš Tā Kunga debesīm.

Ana vahera Kagra krimpa ahenezmantenka, zamarotago hunka zamahe hana huge'za, Ra Anumzamoka mopamofo agofetura omanitfa hiho.