Raudu Dziesmas 3
1 Es esmu tas vīrs, kas redzējis bēdas caur viņa dusmības rīksti.
Ich bin der Mann, der Elend sah unter der Rute seines Grimms.
2 Viņš mani vedis un licis iet tumsībā un ne gaismā.
Mich hat er getrieben und geführt in Finsternis und tiefes Dunkel.
3 Tiešām, pret mani Viņš turējis Savu roku arvien atkal cauru dienu.
Ja, gegen mich kehrt er immer auf neue den ganzen Tag seine Hand.
4 Manu miesu un manu ādu Viņš darījis vecu, manus kaulus Viņš satriecis.
Aufgerieben hat er mein Fleisch und meine Haut, meine Gebeine zerbrochen,
5 Viņš pret mani cēlis un ap mani stādījis žulti un rūgtumu.
rings um mich aufgebaut Gift und Drangsal,
6 Tumsā Viņš mani nolicis, tā kā tos, kas sen miruši.
mich in tiefe Finsternis versetzt wie in der Urzeit Verstorbene.
7 Viņš mani aizmūrējis, ka es nevaru iziet, Viņš mani licis grūtos pinekļos.
Er hat mich ummauert ohne Ausweg, meine Ketten beschwert;
8 Un jebšu es saucu un brēcu, tomēr Viņš aizslēdz Savas ausis priekš manas lūgšanas.
ob ich auch schreie und rufe, er hemmt mein Gebet,
9 Viņš manu ceļu aizmūrējis ar izcirstiem akmeņiem, Viņš manas tekas aizķīlājis.
vermauerte meine Wege mit Quadern, verstörte meine Pfade.
10 Viņš ir glūnējis uz mani kā lācis, kā lauva slepenās vietās.
Ein lauernder Bär war er mir, ein Löwe im Hinterhalt.
11 Viņš man no ceļa licis noklīst, Viņš mani saplosījis, Viņš mani postījis.
Er hat meine Wege in die Irre geführt und mich zerrissen, mich verödet gemacht,
12 Viņš savu stopu uzvilcis un mani bultai licis par mērķi.
hat seinen Bogen gespannt und mich aufgestellt als Ziel für den Pfeil,
13 Viņš savas bultas iešāvis manās īkstīs.
in meine Nieren gesandt seines Köchers Söhne.
14 Es visiem saviem ļaudīm esmu par apsmieklu, viņiem par dziesmiņu cauru dienu.
Ich ward zum Gelächter für alle Völker, ihr Spottlied den ganzen Tag.
15 Viņš mani ēdinājis ar rūgtumiem, Viņš mani dzirdinājis ar vērmelēm.
Er sättigte mich mit Bitternissen, berauschte mich mit Wermut
16 Viņš manus zobus ar zvirgzdiem(grants akmeņiem) sagrūdis, Viņš mani aprausis ar pelniem.
und ließ meine Zähne Kiesel zermalmen, mich in Asche mich wälzen.
17 Tu manai dvēselei esi atņēmis mieru, man labums jāaizmirst.
Du raubtest meiner Seele den Frieden, ich vergaß des Glücks
18 Tad es sacīju: mana drošība un mana cerība uz To Kungu ir pagalam.
und sprach: dahin ist meine Lebenskraft, mein Vertrauen auf Jahwe.
19 Piemini manas bēdas un manu grūtumu, tās vērmeles un to žulti.
Gedenke meines Elends und meiner Irrsal, des Wermuts und des Gifts!
20 Pieminēdama to piemin mana dvēsele un zemojās iekš manis.
Es gedenkt, es gedenkt und ist gebeugt in mir meine Seele.
21 To es likšu pie savas sirds, tāpēc es gribu cerēt.
Dies will ich zu Herzen nehmen, darum will ich hoffen:
22 Tā Kunga žēlastība to dara, ka mēs vēl neesam pagalam, jo Viņa apžēlošanās ir bez gala.
Jahwes Gnaden sind ja noch nicht aus, sein Erbarmen ja nicht zu Ende;
23 Tā ir ik rītu jauna, Tava uzticība ir ļoti liela.
jeden Morgen ist es neu, groß ist deine Treue!
24 Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es gribu cerēt uz Viņu.
Mein Teil ist Jahwe, spricht meine Seele, darum will ich auf ihn hoffen.
25 Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu gaida, tai dvēselei, kas Viņu meklē.
Gütig ist Jahwe gegen die, so auf ihn harren, gegen die Seele, die ihn sucht.
26 Tā ir laba lieta, klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.
Gut ist's, schweigend zu harren auf die Hilfe Jahwes.
27 Tas ir labi cilvēkam, ka viņš jūgu nes savā jaunībā.
Gut ist's dem Manne, zu tragen das Joch in seiner Jugend.
28 Viņš sēž vientulis un cieš klusu, kad tam nasta uzlikta,
Er sitze einsam und schweige, weil er's ihm auferlegt.
29 Lai krīt uz savu muti pīšļos, - varbūt vēl cerība, -
Er berühre mit seinem Munde den Staub, vielleicht ist noch Hoffnung;
30 Lai padod savu vaigu tam, kas viņu sit, un saņem nievāšanas papilnam.
biete dem, der ihn schlägt, die Wange, werde mich Schmach gesättigt.
31 Jo Tas Kungs neatmet mūžīgi.
Denn nicht auf ewig verstößt der Herr.
32 Bet Viņš gan apbēdina, un tad Viņš apžēlojās pēc Savas lielās žēlastības.
sondern, wenn er betrübt hat, so erbarmt er sich wieder nach der Fülle seiner Gnade.
33 Jo ne no Savas sirds Viņš moka un apbēdina cilvēka bērnus.
Denn er plagt nicht aus Lust und betrübt die Menschenkinder.
34 Kad apakš kājām min visus cietumniekus virs zemes,
Daß man unter die Füße tritt alle Gefangenen des Landes,
35 Kad loka vīra tiesu tā Visuaugstākā priekšā,
das Recht eines Mannes beugt vor dem Antlitz des Höchsten,
36 Kad pārgroza cilvēka tiesu, vai Tas Kungs to neredz?
eines Menschen Streitsache verdreht, - sollte das der Herr nicht sehn?
37 Kas ko sacījis un tas noticis, ko Tas Kungs nav pavēlējis?
Wer ist, der da sprach, und es geschah, ohne daß der Herr es geboten?
38 Vai no tā Visuaugstākā mutes nenāk labums un ļaunums?
Geht nicht aus dem Munde des Höchsten hervor das Böse und das Gute?
39 Ko tad cilvēks kurn visu savu mūžu? Ikviens lai kurn pret saviem grēkiem.
Was seufzt der Mensch, so lang er lebt? Ein jeder seufze über seine Sünden!
40 Izmeklēsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga.
Laßt uns unsern Wandel prüfen und erforschen und zu Jahwe uns bekehren!
41 Pacelsim savu sirdi un savas rokas uz Dievu debesīs (sacīdami):
Laßt uns Herz und Hände erheben zu Gott im Himmel!
42 Mēs esam grēkojuši un esam bijuši neklausīgi, tāpēc Tu neesi žēlojis.
Wir haben gesündigt und sind ungehorsam gewesen, du hast nicht vergeben,
43 Tu esi ģērbies dusmībā un mūs vajājis, nokāvis un neesi žēlojis.
hast dich verhüllt in Zorn und uns verfolgt, gemordet ohne Erbarmen,
44 Tu ar padebesi esi apsedzies, ka lūgšana nevarēja tikt cauri.
hast dich in Gewölk verhüllt, daß kein Gebet hindurchdrang.
45 Tu mūs esi licis par mēsliem un īgnumu tautu vidū.
Zu Kehricht und Abscheu machtest du uns inmitten der Völker.
46 Visi mūsu ienaidnieki atpleš savu muti pret mums.
Ihren Mund rissen auf über uns alle unsere Feinde.
47 Bailes un bedre nāk pār mums, nelaime un posts.
Grauen und Grube ward uns zu teil, Verwüstung und Verderben.
48 Manas acis plūst kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.
Ströme Wassers thränt mein Auge über das Verderben der Tochter meines Volks.
49 Manas acis plūst un nevar stāties, mitēšanās nav,
Ruhelos fließt mein Auge ohne Aufhören,
50 Tiekams Tas Kungs no debesīm skatīsies un ņems vērā.
bis daß herniederschaue und darein sehe Jahwe vom Himmel.
51 Mana acs dara grūti manai dvēselei visu manas pilsētas meitu dēļ.
Meine Thräne zehrt an meiner Seele um alle Töchter meiner Stadt.
52 Mani ienaidnieki vajāt mani vajājuši kā putnu bez vainas.
Mich jagten, jagten wie einen Vogel die, so mir grundlos feind sind,
53 Tie manu dzīvību nomaitājuši bedrē un akmeņus metuši uz mani.
machten in der Grube mein Leben verstummen und warfen Steine auf mich.
54 Ūdeņi plūda pār manu galvu; tad es sacīju: nu esmu pagalam.
Wasser strömte über mein Haupt; ich dachte: ich bin verloren!
55 Es piesaucu, ak Kungs, Tavu vārdu no dziļās bedres,
Ich rief deinen Namen, Jahwe, aus tief unterster Grube.
56 Un Tu paklausīji manu balsi. Tu neapslēpi Savu ausi no manām vaimanām, no manas kliegšanas.
Du hörtest mein Rufen: “Verschließe dein Ohr nicht; komm mich zu erquicken, mir zu helfen!”
57 Tu nāci tuvu klāt tai dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: “Nebīsties!”
Du warst nahe, als ich dich rief, sprachst: “Sei getrost!”
58 Tu, Kungs, iztiesā manas dvēseles tiesu, Tu izpestī manu dzīvību.
Du führtest, o Herr, meine Sache, erlöstest mein Leben.
59 Tu, Kungs, redzi to netaisnību, kas man notiek, - tiesā tu manu tiesu!
Du hast, o Jahwe, meine Unterdrückung gesehn, hilf mir zu meinem Recht!
60 Tu redzi visu viņu atriebšanos, visas viņu domas pret mani.
Du hast all' ihre Rachgier gesehn, all' ihre Pläne wider mich,
61 Tu, Kungs, dzirdi viņu nievāšanu, visas viņu domas pret mani,
hast ihr Schmähen gehört, o Jahwe, all' ihre Pläne wider mich,
62 Manu pretinieku lūpas un viņu domas pret mani cauru dienu.
die Reden meiner Widersacher und ihr stetes Trachten wider mich.
63 Lūko jel: Vai tie sēž vai ceļas, es esmu viņu dziesmiņa.
Schau, ob sie sitzen oder aufstehen, ich bin ihr Spottlied!
64 Tu tiem atmaksāsi, Kungs, maksu pēc viņu roku darbiem.
Du wirst ihnen lohnen, Jahwe, nach ihrer Hände Werk,
65 Tu tiem dosi apstulbotu sirdi, - Tavi lāsti lai ir pār viņiem!
wirst ihr Herz verstocken - dein Fluch über sie!
66 Tu tos vajāsi ar dusmību un tos izdeldēsi apakš Tā Kunga debesīm.
Du wirst sie im Zorn verfolgen und vertilgen unter Jahwes Himmel weg!
