Raudu Dziesmas 3
1 Es esmu tas vīrs, kas redzējis bēdas caur viņa dusmības rīksti.
I [am] the man [who] hath seen affliction By the rod of His wrath.
2 Viņš mani vedis un licis iet tumsībā un ne gaismā.
Me He hath led, and causeth to go [in] darkness, and without light.
3 Tiešām, pret mani Viņš turējis Savu roku arvien atkal cauru dienu.
Surely against me He turneth back, He turneth His hand all the day.
4 Manu miesu un manu ādu Viņš darījis vecu, manus kaulus Viņš satriecis.
He hath worn out my flesh and my skin. He hath broken my bones.
5 Viņš pret mani cēlis un ap mani stādījis žulti un rūgtumu.
He hath built up against me, And setteth round poverty and weariness.
6 Tumsā Viņš mani nolicis, tā kā tos, kas sen miruši.
In dark places He hath caused me to dwell, As the dead of old.
7 Viņš mani aizmūrējis, ka es nevaru iziet, Viņš mani licis grūtos pinekļos.
He hath hedged me about, and I go not out, He hath made heavy my fetter.
8 Un jebšu es saucu un brēcu, tomēr Viņš aizslēdz Savas ausis priekš manas lūgšanas.
Also when I call and cry out, He hath shut out my prayer.
9 Viņš manu ceļu aizmūrējis ar izcirstiem akmeņiem, Viņš manas tekas aizķīlājis.
He hath hedged my ways with hewn work, My paths He hath made crooked.
10 Viņš ir glūnējis uz mani kā lācis, kā lauva slepenās vietās.
A bear lying in wait He [is] to me, A lion in secret hiding-places.
11 Viņš man no ceļa licis noklīst, Viņš mani saplosījis, Viņš mani postījis.
My ways He is turning aside, and He pulleth me in pieces, He hath made me a desolation.
12 Viņš savu stopu uzvilcis un mani bultai licis par mērķi.
He hath trodden His bow, And setteth me up as a mark for an arrow.
13 Viņš savas bultas iešāvis manās īkstīs.
He hath caused to enter into my reins The sons of His quiver.
14 Es visiem saviem ļaudīm esmu par apsmieklu, viņiem par dziesmiņu cauru dienu.
I have been a derision to all my people, Their song all the day.
15 Viņš mani ēdinājis ar rūgtumiem, Viņš mani dzirdinājis ar vērmelēm.
He hath filled me with bitter things, He hath filled me [with] wormwood.
16 Viņš manus zobus ar zvirgzdiem(grants akmeņiem) sagrūdis, Viņš mani aprausis ar pelniem.
And He breaketh with gravel my teeth, He hath covered me with ashes.
17 Tu manai dvēselei esi atņēmis mieru, man labums jāaizmirst.
And Thou castest off from peace my soul, I have forgotten prosperity.
18 Tad es sacīju: mana drošība un mana cerība uz To Kungu ir pagalam.
And I say, Perished hath my strength and my hope from Jehovah.
19 Piemini manas bēdas un manu grūtumu, tās vērmeles un to žulti.
Remember my affliction and my mourning, Wormwood and gall!
20 Pieminēdama to piemin mana dvēsele un zemojās iekš manis.
Remember well, and bow down doth my soul in me.
21 To es likšu pie savas sirds, tāpēc es gribu cerēt.
This I turn to my heart — therefore I hope.
22 Tā Kunga žēlastība to dara, ka mēs vēl neesam pagalam, jo Viņa apžēlošanās ir bez gala.
The kindnesses of Jehovah! For we have not been consumed, For not ended have His mercies.
23 Tā ir ik rītu jauna, Tava uzticība ir ļoti liela.
New every morning, abundant [is] thy faithfulness.
24 Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es gribu cerēt uz Viņu.
My portion [is] Jehovah, hath my soul said, Therefore I hope for Him.
25 Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu gaida, tai dvēselei, kas Viņu meklē.
Good [is] Jehovah to those waiting for Him, To the soul [that] seeketh Him.
26 Tā ir laba lieta, klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.
Good! when one doth stay and stand still For the salvation of Jehovah.
27 Tas ir labi cilvēkam, ka viņš jūgu nes savā jaunībā.
Good for a man that he beareth a yoke in his youth.
28 Viņš sēž vientulis un cieš klusu, kad tam nasta uzlikta,
He sitteth alone, and is silent, For He hath laid [it] upon him.
29 Lai krīt uz savu muti pīšļos, - varbūt vēl cerība, -
He putteth in the dust his mouth, if so be there is hope.
30 Lai padod savu vaigu tam, kas viņu sit, un saņem nievāšanas papilnam.
He giveth to his smiter the cheek, He is filled with reproach.
31 Jo Tas Kungs neatmet mūžīgi.
For the Lord doth not cast off to the age.
32 Bet Viņš gan apbēdina, un tad Viņš apžēlojās pēc Savas lielās žēlastības.
For though He afflicted, yet He hath pitied, According to the abundance of His kindness.
33 Jo ne no Savas sirds Viņš moka un apbēdina cilvēka bērnus.
For He hath not afflicted with His heart, Nor doth He grieve the sons of men.
34 Kad apakš kājām min visus cietumniekus virs zemes,
To bruise under one's feet any bound ones of earth,
35 Kad loka vīra tiesu tā Visuaugstākā priekšā,
To turn aside the judgment of a man, Over-against the face of the Most High,
36 Kad pārgroza cilvēka tiesu, vai Tas Kungs to neredz?
To subvert a man in his cause, the Lord hath not approved.
37 Kas ko sacījis un tas noticis, ko Tas Kungs nav pavēlējis?
Who [is] this — he hath said, and it is, [And] the Lord hath not commanded [it]?
38 Vai no tā Visuaugstākā mutes nenāk labums un ļaunums?
From the mouth of the Most High Go not forth the evils and the good.
39 Ko tad cilvēks kurn visu savu mūžu? Ikviens lai kurn pret saviem grēkiem.
What — sigh habitually doth a living man, A man for his sin?
40 Izmeklēsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga.
We search our ways, and investigate, And turn back unto Jehovah.
41 Pacelsim savu sirdi un savas rokas uz Dievu debesīs (sacīdami):
We lift up our heart on the hands unto God in the heavens.
42 Mēs esam grēkojuši un esam bijuši neklausīgi, tāpēc Tu neesi žēlojis.
We — we have transgressed and rebelled, Thou — Thou hast not forgiven.
43 Tu esi ģērbies dusmībā un mūs vajājis, nokāvis un neesi žēlojis.
Thou hast covered Thyself with anger, And dost pursue us; Thou hast slain — Thou hast not pitied.
44 Tu ar padebesi esi apsedzies, ka lūgšana nevarēja tikt cauri.
Thou hast covered Thyself with a cloud, So that prayer doth not pass through.
45 Tu mūs esi licis par mēsliem un īgnumu tautu vidū.
Offscouring and refuse Thou dost make us In the midst of the peoples.
46 Visi mūsu ienaidnieki atpleš savu muti pret mums.
Opened against us their mouth have all our enemies.
47 Bailes un bedre nāk pār mums, nelaime un posts.
Fear and a snare hath been for us, Desolation and destruction.
48 Manas acis plūst kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.
Rivulets of water go down my eye, For the destruction of the daughter of my people.
49 Manas acis plūst un nevar stāties, mitēšanās nav,
Mine eye is poured out, And doth not cease without intermission,
50 Tiekams Tas Kungs no debesīm skatīsies un ņems vērā.
Till Jehovah looketh and seeth from the heavens,
51 Mana acs dara grūti manai dvēselei visu manas pilsētas meitu dēļ.
My eye affecteth my soul, Because of all the daughters of my city.
52 Mani ienaidnieki vajāt mani vajājuši kā putnu bez vainas.
Hunted me sore as a bird have my enemies without cause.
53 Tie manu dzīvību nomaitājuši bedrē un akmeņus metuši uz mani.
They have cut off in a pit my life, And they cast a stone against me.
54 Ūdeņi plūda pār manu galvu; tad es sacīju: nu esmu pagalam.
Flowed have waters over my head, I have said, I have been cut off.
55 Es piesaucu, ak Kungs, Tavu vārdu no dziļās bedres,
I called Thy name, O Jehovah, from the lower pit.
56 Un Tu paklausīji manu balsi. Tu neapslēpi Savu ausi no manām vaimanām, no manas kliegšanas.
My voice Thou hast heard, Hide not Thine ear at my breathing — at my cry.
57 Tu nāci tuvu klāt tai dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: “Nebīsties!”
Thou hast drawn near in the day I call Thee, Thou hast said, Fear not.
58 Tu, Kungs, iztiesā manas dvēseles tiesu, Tu izpestī manu dzīvību.
Thou hast pleaded, O Lord, the pleadings of my soul, Thou hast redeemed my life.
59 Tu, Kungs, redzi to netaisnību, kas man notiek, - tiesā tu manu tiesu!
Thou hast seen, O Jehovah, my overthrow, Judge Thou my cause.
60 Tu redzi visu viņu atriebšanos, visas viņu domas pret mani.
Thou hast seen all their vengeance, All their thoughts of me.
61 Tu, Kungs, dzirdi viņu nievāšanu, visas viņu domas pret mani,
Thou hast heard their reproach, O Jehovah, All their thoughts against me,
62 Manu pretinieku lūpas un viņu domas pret mani cauru dienu.
The lips of my withstanders, Even their meditation against me all the day.
63 Lūko jel: Vai tie sēž vai ceļas, es esmu viņu dziesmiņa.
Their sitting down, and their rising up, Behold attentively, I [am] their song.
64 Tu tiem atmaksāsi, Kungs, maksu pēc viņu roku darbiem.
Thou returnest to them the deed, O Jehovah, According to the work of their hands.
65 Tu tiem dosi apstulbotu sirdi, - Tavi lāsti lai ir pār viņiem!
Thou givest to them a covered heart, Thy curse to them.
66 Tu tos vajāsi ar dusmību un tos izdeldēsi apakš Tā Kunga debesīm.
Thou pursuest in anger, and destroyest them, From under the heavens of Jehovah!
