Raudu Dziesmas 3
1 Es esmu tas vīrs, kas redzējis bēdas caur viņa dusmības rīksti.
Aleph. I am a man seynge my pouert in the yerde of his indignacioun.
2 Viņš mani vedis un licis iet tumsībā un ne gaismā.
Aleph. He droof me, and brouyte in to derknessis, and not in to liyt.
3 Tiešām, pret mani Viņš turējis Savu roku arvien atkal cauru dienu.
Aleph. Oneli he turnede in to me, and turnede togidere his hond al dai.
4 Manu miesu un manu ādu Viņš darījis vecu, manus kaulus Viņš satriecis.
Beth. He made eld my skyn, and my fleisch; he al to-brak my boonys.
5 Viņš pret mani cēlis un ap mani stādījis žulti un rūgtumu.
Beth. He bildid in my cumpas, and he cumpasside me with galle and trauel.
6 Tumsā Viņš mani nolicis, tā kā tos, kas sen miruši.
Beth. He settide me in derk places, as euerlastynge deed men.
7 Viņš mani aizmūrējis, ka es nevaru iziet, Viņš mani licis grūtos pinekļos.
Gymel. He bildide aboute ayens me, that Y go not out; he aggregide my gyues.
8 Un jebšu es saucu un brēcu, tomēr Viņš aizslēdz Savas ausis priekš manas lūgšanas.
Gymel. But and whanne Y crie and preye, he hath excludid my preier.
9 Viņš manu ceļu aizmūrējis ar izcirstiem akmeņiem, Viņš manas tekas aizķīlājis.
Gymel. He closide togidere my weies with square stoonus; he distriede my pathis.
10 Viņš ir glūnējis uz mani kā lācis, kā lauva slepenās vietās.
Deleth. He is maad a bere settinge aspies to me, a lioun in hid places.
11 Viņš man no ceļa licis noklīst, Viņš mani saplosījis, Viņš mani postījis.
Deleth. He distriede my pathis, and brak me; he settide me desolat.
12 Viņš savu stopu uzvilcis un mani bultai licis par mērķi.
Deleth. He bente his bowe, and settide me as a signe to an arowe.
13 Viņš savas bultas iešāvis manās īkstīs.
He. He sente in my reynes the douytris of his arowe caas.
14 Es visiem saviem ļaudīm esmu par apsmieklu, viņiem par dziesmiņu cauru dienu.
He. Y am maad in to scorn to al the puple, the song of hem al dai.
15 Viņš mani ēdinājis ar rūgtumiem, Viņš mani dzirdinājis ar vērmelēm.
He. He fillide me with bitternesses; he gretli fillide me with wermod.
16 Viņš manus zobus ar zvirgzdiem(grants akmeņiem) sagrūdis, Viņš mani aprausis ar pelniem.
Vau. He brak at noumbre my teeth; he fedde me with aische.
17 Tu manai dvēselei esi atņēmis mieru, man labums jāaizmirst.
Vau. And my soule is putte awei; Y haue foryete goodis.
18 Tad es sacīju: mana drošība un mana cerība uz To Kungu ir pagalam.
Vau. And Y seide, Myn ende perischide, and myn hope fro the Lord.
19 Piemini manas bēdas un manu grūtumu, tās vērmeles un to žulti.
Zai. Haue thou mynde on my pouert and goyng ouer, and on wermod and galle.
20 Pieminēdama to piemin mana dvēsele un zemojās iekš manis.
Zai. Bi mynde Y schal be myndeful; and my soule schal faile in me.
21 To es likšu pie savas sirds, tāpēc es gribu cerēt.
Zai. Y bithenkynge these thingis in myn herte, schal hope in God.
22 Tā Kunga žēlastība to dara, ka mēs vēl neesam pagalam, jo Viņa apžēlošanās ir bez gala.
Heth. The mercies of the Lord ben manye, for we ben not wastid; for whi hise merciful doyngis failiden not.
23 Tā ir ik rītu jauna, Tava uzticība ir ļoti liela.
Heth. Y knew in the morewtid; thi feith is miche.
24 Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es gribu cerēt uz Viņu.
Heth. My soule seide, The Lord is my part; therfor Y schal abide hym.
25 Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu gaida, tai dvēselei, kas Viņu meklē.
Teth. The Lord is good to hem that hopen in to hym, to a soule sekynge hym.
26 Tā ir laba lieta, klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.
Teth. It is good to abide with stilnesse the helthe of God.
27 Tas ir labi cilvēkam, ka viņš jūgu nes savā jaunībā.
Teth. It is good to a man, whanne he hath bore the yok fro his yongthe.
28 Viņš sēž vientulis un cieš klusu, kad tam nasta uzlikta,
Joth. He schal sitte aloone, and he schal be stille; for he reiside hym silf aboue hym silf.
29 Lai krīt uz savu muti pīšļos, - varbūt vēl cerība, -
Joth. He schal sette his mouth in dust, if perauenture hope is.
30 Lai padod savu vaigu tam, kas viņu sit, un saņem nievāšanas papilnam.
Joth. He schal yyue the cheke to a man that smytith hym; he schal be fillid with schenschipis.
31 Jo Tas Kungs neatmet mūžīgi.
Caph. For the Lord schal not putte awei with outen ende.
32 Bet Viņš gan apbēdina, un tad Viņš apžēlojās pēc Savas lielās žēlastības.
Caph. For if he castide awei, and he schal do merci bi the multitude of hise mercies.
33 Jo ne no Savas sirds Viņš moka un apbēdina cilvēka bērnus.
Caph. For he makide not low of his herte; and castide not awei the sones of men. Lameth.
34 Kad apakš kājām min visus cietumniekus virs zemes,
That he schulde al to-foule vndur hise feet alle the boundun men of erthe. Lameth.
35 Kad loka vīra tiesu tā Visuaugstākā priekšā,
That he schulde bowe doun the dom of man, in the siyt of the cheer of the hiyeste.
36 Kad pārgroza cilvēka tiesu, vai Tas Kungs to neredz?
Lameth. That he schulde peruerte a man in his dom, the Lord knew not.
37 Kas ko sacījis un tas noticis, ko Tas Kungs nav pavēlējis?
Men. Who is this that seide, that a thing schulde be don, whanne the Lord comaundide not?
38 Vai no tā Visuaugstākā mutes nenāk labums un ļaunums?
Men. Nether goodis nether yuels schulen go out of the mouth of the hiyeste.
39 Ko tad cilvēks kurn visu savu mūžu? Ikviens lai kurn pret saviem grēkiem.
Men. What grutchide a man lyuynge, a man for hise synnes?
40 Izmeklēsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga.
Nun. Serche we oure weies, and seke we, and turne we ayen to the Lord.
41 Pacelsim savu sirdi un savas rokas uz Dievu debesīs (sacīdami):
Nun. Reise we oure hertis with hondis, to the Lord in to heuenes.
42 Mēs esam grēkojuši un esam bijuši neklausīgi, tāpēc Tu neesi žēlojis.
Nun. We han do wickidli, and han terrid thee to wraththe; therfor thou art not able to be preied.
43 Tu esi ģērbies dusmībā un mūs vajājis, nokāvis un neesi žēlojis.
Sameth. Thou hilidist in stronge veniaunce, and smitidist vs; thou killidist, and sparidist not.
44 Tu ar padebesi esi apsedzies, ka lūgšana nevarēja tikt cauri.
Sameth. Thou settidist a clowde to thee, that preier passe not.
45 Tu mūs esi licis par mēsliem un īgnumu tautu vidū.
Sameth. Thou settidist me, drawing vp bi the roote, and castynge out, in the myddis of puplis.
46 Visi mūsu ienaidnieki atpleš savu muti pret mums.
Ayn. Alle enemyes openyden her mouth on vs.
47 Bailes un bedre nāk pār mums, nelaime un posts.
Ayn. Inward drede and snare is maad to vs, profesie and defoulyng.
48 Manas acis plūst kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.
Ayn. Myn iyen ledden doun departyngis of watris, for the defoulyng of the douyter of my puple.
49 Manas acis plūst un nevar stāties, mitēšanās nav,
Phe. Myn iye was turmentid, and was not stille; for no reste was.
50 Tiekams Tas Kungs no debesīm skatīsies un ņems vērā.
Phe. Vntil the Lord bihelde, and siy fro heuenes.
51 Mana acs dara grūti manai dvēselei visu manas pilsētas meitu dēļ.
Phe. Myn iye robbide my soule in alle the douytris of my citee.
52 Mani ienaidnieki vajāt mani vajājuši kā putnu bez vainas.
Sade. Myn enemyes token me with out cause, bi huntyng as a brid.
53 Tie manu dzīvību nomaitājuši bedrē un akmeņus metuši uz mani.
Sade. My lijf slood in to a lake; and thei puttiden a stoon on me.
54 Ūdeņi plūda pār manu galvu; tad es sacīju: nu esmu pagalam.
Sade. Watris flowiden ouer myn heed; Y seide, Y perischide.
55 Es piesaucu, ak Kungs, Tavu vārdu no dziļās bedres,
Coph. Lord, Y clepide to help thi name, fro the laste lake.
56 Un Tu paklausīji manu balsi. Tu neapslēpi Savu ausi no manām vaimanām, no manas kliegšanas.
Coph. Thou herdist my vois; turne thou not awei thin eere fro my sobbyng and cries.
57 Tu nāci tuvu klāt tai dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: “Nebīsties!”
Coph. Thou neiyidist to me in the dai, wherynne Y clepide thee to help; thou seidist, Drede thou not.
58 Tu, Kungs, iztiesā manas dvēseles tiesu, Tu izpestī manu dzīvību.
Res. Lord, ayenbiere of my lijf, thou demydist the cause of my soule.
59 Tu, Kungs, redzi to netaisnību, kas man notiek, - tiesā tu manu tiesu!
Res. Lord, thou siest the wickidnesse of hem ayens me; deme thou my doom.
60 Tu redzi visu viņu atriebšanos, visas viņu domas pret mani.
Res. Thou siest al the woodnesse, alle the thouytis of hem ayenus me.
61 Tu, Kungs, dzirdi viņu nievāšanu, visas viņu domas pret mani,
Syn. Lord, thou herdist the schenshipis of hem; alle the thouytis of hem ayens me.
62 Manu pretinieku lūpas un viņu domas pret mani cauru dienu.
Syn. The lippis of men risynge ayens me, and the thouytis of hem ayens me al dai.
63 Lūko jel: Vai tie sēž vai ceļas, es esmu viņu dziesmiņa.
Syn. Se thou the sittynge and risyng ayen of hem; Y am the salm of hem.
64 Tu tiem atmaksāsi, Kungs, maksu pēc viņu roku darbiem.
Thau. Lord, thou schalt yelde while to hem, bi the werkis of her hondis.
65 Tu tiem dosi apstulbotu sirdi, - Tavi lāsti lai ir pār viņiem!
Tau. Thou schalt yyue to hem the scheeld of herte, thi trauel.
66 Tu tos vajāsi ar dusmību un tos izdeldēsi apakš Tā Kunga debesīm.
Tau. Lord, thou schalt pursue hem in thi strong veniaunce, and thou schalt defoule hem vndur heuenes.
