Raudu Dziesmas 3
1 Es esmu tas vīrs, kas redzējis bēdas caur viņa dusmības rīksti.
I am the man that hath seen affliction under the rod of His wrath;
2 Viņš mani vedis un licis iet tumsībā un ne gaismā.
He hath led me and brought me into darkness, and not into light;
3 Tiešām, pret mani Viņš turējis Savu roku arvien atkal cauru dienu.
Yea, against me doth he again and again turn his hand all the day long.
4 Manu miesu un manu ādu Viņš darījis vecu, manus kaulus Viņš satriecis.
My flesh and my skin hath he made old; he hath broken my bones.
5 Viņš pret mani cēlis un ap mani stādījis žulti un rūgtumu.
He hath builded against me, and encompassed me with bitterness and woe.
6 Tumsā Viņš mani nolicis, tā kā tos, kas sen miruši.
He hath set me in dark places, as those that have long been dead.
7 Viņš mani aizmūrējis, ka es nevaru iziet, Viņš mani licis grūtos pinekļos.
He hath hedged me about, so that I cannot get out; he hath made my chain heavy;
8 Un jebšu es saucu un brēcu, tomēr Viņš aizslēdz Savas ausis priekš manas lūgšanas.
Yea, when I cry and call aloud, he shutteth out my prayer.
9 Viņš manu ceļu aizmūrējis ar izcirstiem akmeņiem, Viņš manas tekas aizķīlājis.
He blocketh up my way with hewn stone; he maketh my paths crooked.
10 Viņš ir glūnējis uz mani kā lācis, kā lauva slepenās vietās.
A bear lying in wait hath he been to me, a lion in lurking-places.
11 Viņš man no ceļa licis noklīst, Viņš mani saplosījis, Viņš mani postījis.
He hath turned aside my ways, and torn me in pieces; he hath made me desolate.
12 Viņš savu stopu uzvilcis un mani bultai licis par mērķi.
He hath bent his bow, and set me as a mark for the arrow.
13 Viņš savas bultas iešāvis manās īkstīs.
He hath caused the sons of his quiver to pierce my reins.
14 Es visiem saviem ļaudīm esmu par apsmieklu, viņiem par dziesmiņu cauru dienu.
I have been a laughing-stock to all my people, their song all the day.
15 Viņš mani ēdinājis ar rūgtumiem, Viņš mani dzirdinājis ar vērmelēm.
He hath filled me with bitterness; he hath made me drunk with wormwood.
16 Viņš manus zobus ar zvirgzdiem(grants akmeņiem) sagrūdis, Viņš mani aprausis ar pelniem.
He hath also broken my teeth with gravel-stones; He hath covered me with ashes.
17 Tu manai dvēselei esi atņēmis mieru, man labums jāaizmirst.
Yea, thou hast removed my soul far from peace; I have forgotten prosperity.
18 Tad es sacīju: mana drošība un mana cerība uz To Kungu ir pagalam.
And I say, “My confidence and my hope in Jehovah are gone!”
19 Piemini manas bēdas un manu grūtumu, tās vērmeles un to žulti.
Remember my affliction and my misery, the wormwood and the gall!
20 Pieminēdama to piemin mana dvēsele un zemojās iekš manis.
Yea, thou wilt remember them, for my soul sinketh within me!
21 To es likšu pie savas sirds, tāpēc es gribu cerēt.
This I recall to my mind; therefore have I hope;
22 Tā Kunga žēlastība to dara, ka mēs vēl neesam pagalam, jo Viņa apžēlošanās ir bez gala.
It is of the mercy of Jehovah that we are not consumed; yea, his compassion faileth not;
23 Tā ir ik rītu jauna, Tava uzticība ir ļoti liela.
It is new every morning; great is thy faithfulness.
24 Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es gribu cerēt uz Viņu.
Jehovah is my portion, saith my soul, therefore do I hope in him.
25 Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu gaida, tai dvēselei, kas Viņu meklē.
Jehovah is good to them that trust in him, to the soul that seeketh him.
26 Tā ir laba lieta, klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.
It is good that a man hope, and quietly wait for salvation from Jehovah.
27 Tas ir labi cilvēkam, ka viņš jūgu nes savā jaunībā.
It is good for a man that he bear the yoke in his youth;
28 Viņš sēž vientulis un cieš klusu, kad tam nasta uzlikta,
That he sit alone and keep silence, since He layeth it upon him;
29 Lai krīt uz savu muti pīšļos, - varbūt vēl cerība, -
That he put his mouth in the dust, [[saying to himself, ]] “Perhaps there may be hope!”
30 Lai padod savu vaigu tam, kas viņu sit, un saņem nievāšanas papilnam.
That he offer his cheek to the smiter; that he be filled with reproach.
31 Jo Tas Kungs neatmet mūžīgi.
For the Lord will not cast off forever;
32 Bet Viņš gan apbēdina, un tad Viņš apžēlojās pēc Savas lielās žēlastības.
For though he cause grief, yet doth he have compassion according to his great mercy;
33 Jo ne no Savas sirds Viņš moka un apbēdina cilvēka bērnus.
For he doth not willingly afflict and grieve the children of men.
34 Kad apakš kājām min visus cietumniekus virs zemes,
Doth one trample under foot all the prisoners of the earth,
35 Kad loka vīra tiesu tā Visuaugstākā priekšā,
Doth he bend the right of a man before the face of the Most High,
36 Kad pārgroza cilvēka tiesu, vai Tas Kungs to neredz?
Doth he subvert a man in his cause, and shall not the Lord behold it?
37 Kas ko sacījis un tas noticis, ko Tas Kungs nav pavēlējis?
Who is he that saith, and it cometh to pass, when the Lord hath not commanded?
38 Vai no tā Visuaugstākā mutes nenāk labums un ļaunums?
Cometh not evil, as well as good, from the mouth of the Most High?
39 Ko tad cilvēks kurn visu savu mūžu? Ikviens lai kurn pret saviem grēkiem.
Wherefore then murmureth the living man? Let him murmur at his own sin!
40 Izmeklēsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga.
Let us search and try our ways, and turn again to Jehovah!
41 Pacelsim savu sirdi un savas rokas uz Dievu debesīs (sacīdami):
Let us lift up our hearts with our hands to God in the heavens!
42 Mēs esam grēkojuši un esam bijuši neklausīgi, tāpēc Tu neesi žēlojis.
We have transgressed; we have rebelled; thou hast not forgiven!
43 Tu esi ģērbies dusmībā un mūs vajājis, nokāvis un neesi žēlojis.
Thou hast hidden thyself in anger, and hast pursued us; thou hast slain and hast not spared;
44 Tu ar padebesi esi apsedzies, ka lūgšana nevarēja tikt cauri.
Thou hast hidden thyself in a cloud, that our prayer may not pass through;
45 Tu mūs esi licis par mēsliem un īgnumu tautu vidū.
Thou hast made us the offscouring and refuse in the midst of the nations.
46 Visi mūsu ienaidnieki atpleš savu muti pret mums.
All our enemies have opened their mouths against us;
47 Bailes un bedre nāk pār mums, nelaime un posts.
Terror and the pit have come upon us, desolation and destruction;
48 Manas acis plūst kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.
Mine eye runneth down with streams of water for the destruction of the daughter of my people.
49 Manas acis plūst un nevar stāties, mitēšanās nav,
Mine eye trickleth down and ceaseth not, without any intermission,
50 Tiekams Tas Kungs no debesīm skatīsies un ņems vērā.
Until Jehovah look down and behold from heaven.
51 Mana acs dara grūti manai dvēselei visu manas pilsētas meitu dēļ.
Mine eye is painful to me on account of all the daughters of my city.
52 Mani ienaidnieki vajāt mani vajājuši kā putnu bez vainas.
They that are my enemies without cause hunt me down like a bird;
53 Tie manu dzīvību nomaitājuši bedrē un akmeņus metuši uz mani.
They take away my life in the dungeon; they cast a stone upon me;
54 Ūdeņi plūda pār manu galvu; tad es sacīju: nu esmu pagalam.
Waters flow over my head; I say, “I am undone!”
55 Es piesaucu, ak Kungs, Tavu vārdu no dziļās bedres,
I call upon thy name, O Jehovah, from the deep dungeon;
56 Un Tu paklausīji manu balsi. Tu neapslēpi Savu ausi no manām vaimanām, no manas kliegšanas.
Hear thou my voice! hide not thine ear from my cry for relief!
57 Tu nāci tuvu klāt tai dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: “Nebīsties!”
Be near to me, when I call upon thee! Say, “Fear not!”
58 Tu, Kungs, iztiesā manas dvēseles tiesu, Tu izpestī manu dzīvību.
Thou maintainest my cause, O Lord; thou redeemest my life!
59 Tu, Kungs, redzi to netaisnību, kas man notiek, - tiesā tu manu tiesu!
Thou, O Jehovah, seest the wrong done to me; Maintain thou my cause!
60 Tu redzi visu viņu atriebšanos, visas viņu domas pret mani.
Thou seest all their vengeance, all their devices against me.
61 Tu, Kungs, dzirdi viņu nievāšanu, visas viņu domas pret mani,
Thou hearest their reproach, O Jehovah, all their devices against me,
62 Manu pretinieku lūpas un viņu domas pret mani cauru dienu.
The words of my adversaries, and their machinations against me all the day long!
63 Lūko jel: Vai tie sēž vai ceļas, es esmu viņu dziesmiņa.
Behold their sitting down and their rising up! I am their song.
64 Tu tiem atmaksāsi, Kungs, maksu pēc viņu roku darbiem.
Render to them a recompense, O Jehovah, according to the work of their hands!
65 Tu tiem dosi apstulbotu sirdi, - Tavi lāsti lai ir pār viņiem!
Give them blindness of mind! thy curse be upon them!
66 Tu tos vajāsi ar dusmību un tos izdeldēsi apakš Tā Kunga debesīm.
Pursue them in thine anger, and destroy them from under Jehovah's heaven!
