Raudu Dziesmas 3
1 Es esmu tas vīrs, kas redzējis bēdas caur viņa dusmības rīksti.
Pakai lunghanna tanggolla kon hungpotdoh thohgimna chu keima tahin kamuchet ahi.
2 Viņš mani vedis un licis iet tumsībā un ne gaismā.
Aman vah jouse daltanin, Muthim laha eipuilut e.
3 Tiešām, pret mani Viņš turējis Savu roku arvien atkal cauru dienu.
Nilhum keijin avel vellin keima dounan ka chunga a khut a lamin ahi.
4 Manu miesu un manu ādu Viņš darījis vecu, manus kaulus Viņš satriecis.
Aman kaphe leh kavun agotsah jenge. Kagu kachang jong a sungoi jengin ahi.
5 Viņš pret mani cēlis un ap mani stādījis žulti un rūgtumu.
Aman lunggimna leh gentheina eisun khumin chatmo hellin eilha tai.
6 Tumsā Viņš mani nolicis, tā kā tos, kas sen miruši.
Aman mithisa ho bangin, Muthim laha eivuiye.
7 Viņš mani aizmūrējis, ka es nevaru iziet, Viņš mani licis grūtos pinekļos.
Aman pal eikai khumin, Keima ka jamdoh thei tapoi. Thihkhao gihtahin jong eikan chah e.
8 Un jebšu es saucu un brēcu, tomēr Viņš aizslēdz Savas ausis priekš manas lūgšanas.
Keima kapengjah jeng vang'in, Aman ka taona adalten del tai.
9 Viņš manu ceļu aizmūrējis ar izcirstiem akmeņiem, Viņš manas tekas aizķīlājis.
Songpal sangtah in ka lampi akhah tannin; Ka lampi eisuh setpeh e.
10 Viņš ir glūnējis uz mani kā lācis, kā lauva slepenās vietās.
Keima man dingin, Kei le vompi bang in kiselin eichang lei.
11 Viņš man no ceļa licis noklīst, Viņš mani saplosījis, Viņš mani postījis.
Aman ka lampia kon in eimanin eimal tel tel in, Hesoh genthei le panpi beiyin eilhai.
12 Viņš savu stopu uzvilcis un mani bultai licis par mērķi.
Aman athal-pou aloisalin, Keima abidoiyin eineiye.
13 Viņš savas bultas iešāvis manās īkstīs.
Ka lungchang laitaha, Athalchang chu a kaplut jenge.
14 Es visiem saviem ļaudīm esmu par apsmieklu, viņiem par dziesmiņu cauru dienu.
Kamiten nuisatbepseu kahi tai. Nilhum keijin musetna la eisah khum uve.
15 Viņš mani ēdinājis ar rūgtumiem, Viņš mani dzirdinājis ar vērmelēm.
Aman lunggimna jengin eisu dimin, Lungkhamna khacheh khon chu eidon sah e.
16 Viņš manus zobus ar zvirgzdiem(grants akmeņiem) sagrūdis, Viņš mani aprausis ar pelniem.
Aman songchang eilhai sahin, vutvai laha eilehluttan ahi.
17 Tu manai dvēselei esi atņēmis mieru, man labums jāaizmirst.
Chamna chu eilah mang pehin, Phatthei channa ding chu keidin gelphah ahi tapoi.
18 Tad es sacīju: mana drošība un mana cerība uz To Kungu ir pagalam.
Ka loupina nikho akichai tan, Pakaiya ka kinepna jouse jong ahomkiu ahitai, tin kakap jah jeng tai.
19 Piemini manas bēdas un manu grūtumu, tās vērmeles un to žulti.
Kathoh gimna leh ka lengvaina hinkho hin eisugim thei val jeng e.
20 Pieminēdama to piemin mana dvēsele un zemojās iekš manis.
Ka thohgimna le in le kagentheina hi, seiya seijou hoi ahita poi.
21 To es likšu pie savas sirds, tāpēc es gribu cerēt.
Ahin hiche hi kahin geldoh teng, Kinepna kanei jou jin ahi:
22 Tā Kunga žēlastība to dara, ka mēs vēl neesam pagalam, jo Viņa apžēlošanās ir bez gala.
Pakai neingailutna dihtah chun beitih anei pon, Amikhotona jong atangdeh poi.
23 Tā ir ik rītu jauna, Tava uzticība ir ļoti liela.
A kitahna hi longlou ahin, Ami khotona jong jingkah sehin athah jingin ahi.
24 Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es gribu cerēt uz Viņu.
Kahinna ka lhagaovin aseijin Pakai hi keima gou ahi. Hijeh chun Ama a kakinepna hi umjing ahije.
25 Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu gaida, tai dvēselei, kas Viņu meklē.
Pakai ging jingte leh hinna dinga hol jing tedinga phatah ahi.
26 Tā ir laba lieta, klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.
Hijeh chun Pakaija konna huhhing na muna dinga thipbeh cha nga hat angaije.
27 Tas ir labi cilvēkam, ka viņš jūgu nes savā jaunībā.
Chu leh khan don laiya Ama angsunga kipehlut leh Ami thununna koljon kikhum lut aphai.
28 Viņš sēž vientulis un cieš klusu, kad tam nasta uzlikta,
Ama chu Pakaiyin atohsah nomna dung juiyin thipbeh in aching seh in ngah jing hen.
29 Lai krīt uz savu muti pīšļos, - varbūt vēl cerība, -
Amaho chun amaijun tollam ngatnu henlang kijammu hen ajeh chu amahon ajona leh akinepna’u dung jui'a amu thei diu ahi.
30 Lai padod savu vaigu tam, kas viņu sit, un saņem nievāšanas papilnam.
Amaho chun a ngei phe bengho chu alangkhat jong dopeh uhenlang agalmi ten anoise nau jong kisan u-hen.
31 Jo Tas Kungs neatmet mūžīgi.
Ajeh chu koi macha hi Pakaiyin apaidoh paipai aum poi.
32 Bet Viņš gan apbēdina, un tad Viņš apžēlojās pēc Savas lielās žēlastības.
Aman lungkhamna asosahje vang'in ami khotona dimset jeh chun angailutna ahop jinge.
33 Jo ne no Savas sirds Viņš moka un apbēdina cilvēka bērnus.
Ajeh chu Pakai hi milungkham sahle alungthim sunhat peh ahi along lhaina ahipoi.
34 Kad apakš kājām min visus cietumniekus virs zemes,
Mihon gamsunga songkullut hochu akelngoi tol chotpha jongle’u,
35 Kad loka vīra tiesu tā Visuaugstākā priekšā,
Hitobang miho chun Pathen douna in midang chan ding dolho lahpeh jongleu,
36 Kad pārgroza cilvēka tiesu, vai Tas Kungs to neredz?
Chuleh aman a thutan nauva achanding dol’u thudih chu chansah hih jong leu, hitiho jouse Pakaiyin amu sohkei hilou ham?
37 Kas ko sacījis un tas noticis, ko Tas Kungs nav pavēlējis?
Pakai phatsah louva koiham thilho hung soh doh na ding thupeh neithei ding chu?
38 Vai no tā Visuaugstākā mutes nenāk labums un ļaunums?
Chungnungpen Pathen in thilpha le thilse ahin sosah ji hilou ham?
39 Ko tad cilvēks kurn visu savu mūžu? Ikviens lai kurn pret saviem grēkiem.
Chuti ahileh mihon eiho e-chonset jeh uva engbolna e-chan jiuhi i-kiphin thei ding uham?
40 Izmeklēsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga.
Chuti louvin, eihon e-chonnau hi kikhuol’u hitin chuleh Pakai kom’a iki lehei kit lou diu ham?
41 Pacelsim savu sirdi un savas rokas uz Dievu debesīs (sacīdami):
Eihon e-lung thim ule e-khut’u Van Pathen anga domsangu hitin seiju hite,
42 Mēs esam grēkojuši un esam bijuši neklausīgi, tāpēc Tu neesi žēlojis.
Keiho nangma dounan ka chonse tauvin nangman nei ngaidam pouvin ahi,
43 Tu esi ģērbies dusmībā un mūs vajājis, nokāvis un neesi žēlojis.
Nangman nalung hanna neibuh lhah khum tauvin chuleh khotona beihelin neidel khumun nei that gam tauve.
44 Tu ar padebesi esi apsedzies, ka lūgšana nevarēja tikt cauri.
Mei lah’a na kiselin, katao na’u na kom ahung lhung jou tapoi,
45 Tu mūs esi licis par mēsliem un īgnumu tautu vidū.
Nangman chitin namtin laha thet le notthapin nei koitauvin ahi.
46 Visi mūsu ienaidnieki atpleš savu muti pret mums.
“Ka melmateuvin Keiho dounan thu asei sei jingun.
47 Bailes un bedre nāk pār mums, nelaime un posts.
Keiho kichat le tijatnan Ka dimset tauve, Ajeh chu keiho kimana, kisugepa amang thah kahitauve.”
48 Manas acis plūst kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.
Ka miteu kisuhmang jeh'in, Ka mitlhi’u twilon in along e!
49 Manas acis plūst un nevar stāties, mitēšanās nav,
Kamitlhiu tanglou helin alonge; Tang lou ding ahi,
50 Tiekams Tas Kungs no debesīm skatīsies un ņems vērā.
Pakaiyin Vanna konna ahin vetsuh, Ahin lainatpi tokah un,
51 Mana acs dara grūti manai dvēselei visu manas pilsētas meitu dēļ.
Jerusalem Chanute khankho gelnan, Ka lungthim hi apohkeh ding akisa jing’e.
52 Mani ienaidnieki vajāt mani vajājuši kā putnu bez vainas.
Keiman kasuhset louhel galmin, Vaacha bangin eideljam e.
53 Tie manu dzīvību nomaitājuši bedrē un akmeņus metuši uz mani.
Kokhuh’a ei nolutun, Ka chunga song eiset khume.
54 Ūdeņi plūda pār manu galvu; tad es sacīju: nu esmu pagalam.
Ka luchang geiyin twiyin eichupin, “Athi ding kahitai” tin ka peng jah’e.
55 Es piesaucu, ak Kungs, Tavu vārdu no dziļās bedres,
Ahin kokhuh sunga konin, Pakai, Nangma kahin kouve.
56 Un Tu paklausīji manu balsi. Tu neapslēpi Savu ausi no manām vaimanām, no manas kliegšanas.
Nangman ka kouna najan, “Kataona nei sanpehin, Panpi ngehna a kataona nei san peh e!”
57 Tu nāci tuvu klāt tai dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: “Nebīsties!”
Keiman kahin kou chun nangma na hung in “kicha hih in” neiti.
58 Tu, Kungs, iztiesā manas dvēseles tiesu, Tu izpestī manu dzīvību.
Pakai nangman ka thutanpa nahin, ka chung thu neiseipehin! Ajeh chu eihuhdoha Nang na hi.
59 Tu, Kungs, redzi to netaisnību, kas man notiek, - tiesā tu manu tiesu!
Pakai amahon ka chunga i-chan geija thilse abol’u hitam namu sohkeiye, kathu nei kholtohpihin lang, kadihna neitahlang pehin,
60 Tu redzi visu viņu atriebšanos, visas viņu domas pret mani.
Ka galmiten kei douna tohgon aneiyu Nangman nahesoh keiye.
61 Tu, Kungs, dzirdi viņu nievāšanu, visas viņu domas pret mani,
Pakai nangin eitaitomnao na jasoh keijin chuleh ka chunga thilse abolgot hou jong na hesoh keiye.
62 Manu pretinieku lūpas un viņu domas pret mani cauru dienu.
Ka galmite ka chunga akihou un Keima dounan akihou lhi jingun ahi.
63 Lūko jel: Vai tie sēž vai ceļas, es esmu viņu dziesmiņa.
Amaho khu ven! Atoupetu hihen adinpetu hijongle, keima nuisatna la jeng asaove.
64 Tu tiem atmaksāsi, Kungs, maksu pēc viņu roku darbiem.
Pakai ka chunga thilse abol jouseu hi, Amaho chunga chuhsahin.
65 Tu tiem dosi apstulbotu sirdi, - Tavi lāsti lai ir pār viņiem!
Amaho hi lungtahna leh sei ngailouna lungthim penlang, Achunguva sapsetna chuh sah in.
66 Tu tos vajāsi ar dusmību un tos izdeldēsi apakš Tā Kunga debesīm.
Achung uvah na lunghanna chuhsah inlang, Pakai vansem ho noi jahin amaho khu suhmang tan.
