Raudu Dziesmas 3
1 Es esmu tas vīrs, kas redzējis bēdas caur viņa dusmības rīksti.
Kai tah a thinpom caitueng dongkah phacipphabaem aka hmu hlang ni.
2 Viņš mani vedis un licis iet tumsībā un ne gaismā.
Kai te m'hmaithawn tih hmaisuep ah n'caeh sak vaengah vangnah om pawh.
3 Tiešām, pret mani Viņš turējis Savu roku arvien atkal cauru dienu.
Kai taengah a tloeng tangloeng tih khohnin yung ah a kut a hluem.
4 Manu miesu un manu ādu Viņš darījis vecu, manus kaulus Viņš satriecis.
Ka vin neh ka saa a hmawn sak tih ka rhuh a paep sak.
5 Viņš pret mani cēlis un ap mani stādījis žulti un rūgtumu.
Kai he rhahalung n'suem thil tih sue neh bongboepnah te m'ven thil.
6 Tumsā Viņš mani nolicis, tā kā tos, kas sen miruši.
Ka khosak he khosuen kah aka duek bangla khohmuep ah ka om.
7 Viņš mani aizmūrējis, ka es nevaru iziet, Viņš mani licis grūtos pinekļos.
Kai taengah khoep a biing tih ka rhohum loh n'nan he ka loeih pawh.
8 Un jebšu es saucu un brēcu, tomēr Viņš aizslēdz Savas ausis priekš manas lūgšanas.
Ka khue tih ka pang vaengah pataeng ka thangthuinah te a toeng.
9 Viņš manu ceļu aizmūrējis ar izcirstiem akmeņiem, Viņš manas tekas aizķīlājis.
Lungrhaih neh ka longpuei a biing tih ka hawn a paihaeh sak.
10 Viņš ir glūnējis uz mani kā lācis, kā lauva slepenās vietās.
Kai taengah tah vom neh sathueng pataeng a huephael kah sathueng bangla amah rhongngol coeng.
11 Viņš man no ceļa licis noklīst, Viņš mani saplosījis, Viņš mani postījis.
Ka longpuei ah m'phaelh sak tih kai n'soek dongah kai aka pong la n'khueh.
12 Viņš savu stopu uzvilcis un mani bultai licis par mērķi.
A lii a phuk tih thaltang ham kutnoek la kai n'tai.
13 Viņš savas bultas iešāvis manās īkstīs.
Anih kah liva ca loh ka kuel khuila pawlh.
14 Es visiem saviem ļaudīm esmu par apsmieklu, viņiem par dziesmiņu cauru dienu.
Ka pilnam pum kah nueihbu neh khohnin yung ah amih kah rhotoeng la ka poeh.
15 Viņš mani ēdinājis ar rūgtumiem, Viņš mani dzirdinājis ar vērmelēm.
Ankhaa te kai ng'kum sak tih pantong neh kai m'hmilhmal sak.
16 Viņš manus zobus ar zvirgzdiem(grants akmeņiem) sagrūdis, Viņš mani aprausis ar pelniem.
Ka no he lungcang neh a mawth tih hmaiphu khuiah kai m'vuei.
17 Tu manai dvēselei esi atņēmis mieru, man labums jāaizmirst.
Ka hinglu he ngaimongnah lamloh a hlahpham tih a then khaw ka hnilh.
18 Tad es sacīju: mana drošība un mana cerība uz To Kungu ir pagalam.
Te dongah kai kah hmailong neh BOEIPA lamkah ka ngaiuepnah khaw paltham coeng ka ti.
19 Piemini manas bēdas un manu grūtumu, tās vērmeles un to žulti.
Kai kah phaiphabaem neh ka airhoeng khaw, ka pantong neh ka anrhat khaw poek lah.
20 Pieminēdama to piemin mana dvēsele un zemojās iekš manis.
A poek a poek vaengah ka khuikah ka hinglu tah tlayae la tlayae coeng.
21 To es likšu pie savas sirds, tāpēc es gribu cerēt.
He he ka ngaiuep dongah ni ka lungbuei he ka mael puei.
22 Tā Kunga žēlastība to dara, ka mēs vēl neesam pagalam, jo Viņa apžēlošanās ir bez gala.
BOEIPA kah sitlohnah tah bawt pawt tih a haidamnah khaw muei pawh.
23 Tā ir ik rītu jauna, Tava uzticība ir ļoti liela.
Mincang ah na uepomnah thai khaw ping.
24 Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es gribu cerēt uz Viņu.
Ka hinglu loh, “BOEIPA tah ka khoyo ni,” a ti dongah amah te ka ngaiuep van.
25 Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu gaida, tai dvēselei, kas Viņu meklē.
BOEIPA tah amah aka lamtawn ham neh amah aka toem hinglu ham a then pah.
26 Tā ir laba lieta, klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.
BOEIPA kah loeihnah dongah tah rhingoel ngolsut ham khaw then.
27 Tas ir labi cilvēkam, ka viņš jūgu nes savā jaunībā.
A camoe vaengah hnamkun a phueih te ni hlang ham khaw then.
28 Viņš sēž vientulis un cieš klusu, kad tam nasta uzlikta,
Amah soah a poeh bangla amah bueng khosa saeh lamtah kuemsuem saeh.
29 Lai krīt uz savu muti pīšļos, - varbūt vēl cerība, -
A ka te laipi khuiah vuei saeh lamtah ngaiuepnah a om khaming.
30 Lai padod savu vaigu tam, kas viņu sit, un saņem nievāšanas papilnam.
Amah aka ngawn ham a kam duen pah saeh lamtah kokhahnah neh kum saeh.
31 Jo Tas Kungs neatmet mūžīgi.
Ka Boeipa loh kumhal duela a hlahpham ngawn moenih.
32 Bet Viņš gan apbēdina, un tad Viņš apžēlojās pēc Savas lielās žēlastības.
Pae sak bal mai cakhaw a sitlohnah dongkah sitlohnah a khawk vanbangla a haidam bitni.
33 Jo ne no Savas sirds Viņš moka un apbēdina cilvēka bērnus.
Hlang ca te a lungbuei a phaep pah tih a pae sak bal moenih.
34 Kad apakš kājām min visus cietumniekus virs zemes,
Khohmuen kah thongtla boeih te a kho hmuiah a phop ham,
35 Kad loka vīra tiesu tā Visuaugstākā priekšā,
Khohni kah mikhmuh ah hlang kah tiktamnah hnawt ham,
36 Kad pārgroza cilvēka tiesu, vai Tas Kungs to neredz?
A tuituknah neh hlang a khun sak ham khaw ka Boeipa loh a hmuh ngaih moenih.
37 Kas ko sacījis un tas noticis, ko Tas Kungs nav pavēlējis?
Ka Boeipa loh a uen pawt te om ni tila unim aka thui thai.
38 Vai no tā Visuaugstākā mutes nenāk labums un ļaunums?
A thae neh a then khaw Khohni ka lamloh thoeng pawt nim.
39 Ko tad cilvēks kurn visu savu mūžu? Ikviens lai kurn pret saviem grēkiem.
A tholhnah sokah a tholhnah yuvat ah balae tih tongpa hlang hing loh a kohuet mai eh.
40 Izmeklēsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga.
Mamih kah longpuei he phuelhthaih tih n'khe phoeiah BOEIPA taengla mael uh sih.
41 Pacelsim savu sirdi un savas rokas uz Dievu debesīs (sacīdami):
Mamih kah thinko neh kut he vaan kah Pathen taengah phuel uh sih.
42 Mēs esam grēkojuši un esam bijuši neklausīgi, tāpēc Tu neesi žēlojis.
Kaimih kah boekoek neh nang kan koek uh te khodawk nan ngai uh moenih.
43 Tu esi ģērbies dusmībā un mūs vajājis, nokāvis un neesi žēlojis.
Thintoek neh na cun uh vaengah kaimih nan hloem tih lungma ti kolla nan ngawn.
44 Tu ar padebesi esi apsedzies, ka lūgšana nevarēja tikt cauri.
Thangthuinah neh paan ham khaw namah te cingmai neh na cun uh.
45 Tu mūs esi licis par mēsliem un īgnumu tautu vidū.
Kaimih he pilnam lakli ah yun-aek neh kawnhnawt la nan khueh.
46 Visi mūsu ienaidnieki atpleš savu muti pret mums.
Ka thunkha boeih loh kaimih taengah a ka a ang uh.
47 Bailes un bedre nāk pār mums, nelaime un posts.
Birhihnah neh rhom khaw kaimih taengah omdamnah neh pocinah la thoeng.
48 Manas acis plūst kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.
Ka pilnam nu kah a pocinah dongah ka mik he sokca tui la long.
49 Manas acis plūst un nevar stāties, mitēšanās nav,
Ka mik loh a hawk vetih a bawtnah om pawt hil kak mahpawh.
50 Tiekams Tas Kungs no debesīm skatīsies un ņems vērā.
A dan neh BOEIPA loh vaan lamkah a hmuh duela.
51 Mana acs dara grūti manai dvēselei visu manas pilsētas meitu dēļ.
Ka khopuei tanu boeih kongah ka mik loh ka hinglu he a poelyoe.
52 Mani ienaidnieki vajāt mani vajājuši kā putnu bez vainas.
Lunglilungla maila kai he ka thunkha rhoek loh vaa bangla m'mae khaw m'mae uh mai.
53 Tie manu dzīvību nomaitājuši bedrē un akmeņus metuši uz mani.
Ka hingnah te tangrhom ah a det uh kai taengah lungto a omtoem thil.
54 Ūdeņi plūda pār manu galvu; tad es sacīju: nu esmu pagalam.
Ka lu he tui loh a et vaengah tah n'tuiphih muema ka ti.
55 Es piesaucu, ak Kungs, Tavu vārdu no dziļās bedres,
BOEIPA na ming te tangrhom laedil lamloh kang khue.
56 Un Tu paklausīji manu balsi. Tu neapslēpi Savu ausi no manām vaimanām, no manas kliegšanas.
Ka hilhoemnah ham ka pang te hna na buem pawt dongah ka ol na yaak coeng.
57 Tu nāci tuvu klāt tai dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: “Nebīsties!”
Namah kang khue khohnin ah na mop tih, “Rhih boeh,” na ti.
58 Tu, Kungs, iztiesā manas dvēseles tiesu, Tu izpestī manu dzīvību.
Ka hinglu kah tuituknah khaw ka Boeipa loh na rhoe tih ka hingnah na tlan.
59 Tu, Kungs, redzi to netaisnību, kas man notiek, - tiesā tu manu tiesu!
BOEIPA aw ka lolhmaihnah na hmuh cakhaw ka laitloeknah dongah n'tang sak lah.
60 Tu redzi visu viņu atriebšanos, visas viņu domas pret mani.
Kai soah amih kah tawnlohnah boeih neh amih kah kopoek boeih te na hmuh.
61 Tu, Kungs, dzirdi viņu nievāšanu, visas viņu domas pret mani,
BOEIPA aw kai soah amih kah kokhahnah neh amih kah kopoek boeih te na yaak coeng.
62 Manu pretinieku lūpas un viņu domas pret mani cauru dienu.
Khohnin yung ah a phungding ol neh kamah taengah kai m'pai thiluh.
63 Lūko jel: Vai tie sēž vai ceļas, es esmu viņu dziesmiņa.
A hoepnah neh a painah ah, amih kah hnaelnah ni ka paelki.
64 Tu tiem atmaksāsi, Kungs, maksu pēc viņu roku darbiem.
BOEIPA aw, amih kut dongkah khoboe neh a tiing la amih te thuung lah.
65 Tu tiem dosi apstulbotu sirdi, - Tavi lāsti lai ir pār viņiem!
Amih te lungbuei kotalh la khueh lamtah na tapvoepnah te amih soah thoeng sak.
66 Tu tos vajāsi ar dusmību un tos izdeldēsi apakš Tā Kunga debesīm.
BOEIPA aw thintoek te na hloem dongah ni amih te vaan hmui lamloh na mitmoeng sak.
