Raudu Dziesmas 3

1 Es esmu tas vīrs, kas redzējis bēdas caur viņa dusmības rīksti.

١ أَنَا هُوَ ٱلرَّجُلُ ٱلَّذِي رأَى مَذَلَّةً بِقَضِيبِ سَخَطِهِ.

2 Viņš mani vedis un licis iet tumsībā un ne gaismā.

٢ قَادَنِي وَسَيَّرَنِي فِي ٱلظَّلَامِ وَلَا نُورَ.

3 Tiešām, pret mani Viņš turējis Savu roku arvien atkal cauru dienu.

٣ حَقًّا إِنَّهُ يَعُودُ وَيَرُدُّ عَلَيَّ يَدَهُ ٱلْيَوْمَ كُلَّهُ.

4 Manu miesu un manu ādu Viņš darījis vecu, manus kaulus Viņš satriecis.

٤ أَبْلَى لَحْمِي وَجِلْدِي. كَسَّرَ عِظَامِي.

5 Viņš pret mani cēlis un ap mani stādījis žulti un rūgtumu.

٥ بَنَى عَلَيَّ وَأَحَاطَنِي بِعَلْقَمٍ وَمَشَقَّةٍ.

6 Tumsā Viņš mani nolicis, tā kā tos, kas sen miruši.

٦ أَسْكَنَنِي فِي ظُلُمَاتٍ كَمَوْتَى ٱلْقِدَمِ.

7 Viņš mani aizmūrējis, ka es nevaru iziet, Viņš mani licis grūtos pinekļos.

٧ سَيَّجَ عَلَيَّ فَلَا أَسْتَطِيعُ ٱلْخُرُوجَ. ثَقَّلَ سِلْسِلَتِي.

8 Un jebšu es saucu un brēcu, tomēr Viņš aizslēdz Savas ausis priekš manas lūgšanas.

٨ أَيْضًا حِينَ أَصْرُخُ وَأَسْتَغِيثُ يَصُدُّ صَلَاتِي.

9 Viņš manu ceļu aizmūrējis ar izcirstiem akmeņiem, Viņš manas tekas aizķīlājis.

٩ سَيَّجَ طُرُقِي بِحِجَارَةٍ مَنْحُوتَةٍ. قَلَبَ سُبُلِي.

10 Viņš ir glūnējis uz mani kā lācis, kā lauva slepenās vietās.

١٠ هُوَ لِي دُبٌّ كَامِنٌ، أَسَدٌ فِي مَخَابِىءَ.

11 Viņš man no ceļa licis noklīst, Viņš mani saplosījis, Viņš mani postījis.

١١ مَيَّلَ طُرُقِي وَمَزَّقَنِي. جَعَلَنِي خَرَابًا.

12 Viņš savu stopu uzvilcis un mani bultai licis par mērķi.

١٢ مَدَّ قَوْسَهُ وَنَصَبَنِي كَغَرَضٍ لِلسَّهْمِ.

13 Viņš savas bultas iešāvis manās īkstīs.

١٣ أَدْخَلَ فِي كُلْيَتَيَّ نِبَالَ جُعْبَتِهِ.

14 Es visiem saviem ļaudīm esmu par apsmieklu, viņiem par dziesmiņu cauru dienu.

١٤ صِرْتُ ضُحْكَةً لِكُلِّ شَعْبِي، وَأُغْنِيَةً لَهُمُ ٱلْيَوْمَ كُلَّهُ.

15 Viņš mani ēdinājis ar rūgtumiem, Viņš mani dzirdinājis ar vērmelēm.

١٥ أَشْبَعَنِي مَرَائِرَ وَأَرْوَانِي أَفْسَنْتِينًا،

16 Viņš manus zobus ar zvirgzdiem(grants akmeņiem) sagrūdis, Viņš mani aprausis ar pelniem.

١٦ وَجَرَشَ بِٱلْحَصَى أَسْنَانِي. كَبَسَنِي بِٱلرَّمَادِ.

17 Tu manai dvēselei esi atņēmis mieru, man labums jāaizmirst.

١٧ وَقَدْ أَبْعَدْتَ عَنِ ٱلسَّلَامِ نَفْسِي. نَسِيتُ ٱلْخَيْرَ.

18 Tad es sacīju: mana drošība un mana cerība uz To Kungu ir pagalam.

١٨ وَقُلْتُ: «بَادَتْ ثِقَتِي وَرَجَائِي مِنَ ٱلرَّبِّ».

19 Piemini manas bēdas un manu grūtumu, tās vērmeles un to žulti.

١٩ ذِكْرُ مَذَلَّتِي وَتَيَهَانِي أَفْسَنْتِينٌ وَعَلْقَمٌ.

20 Pieminēdama to piemin mana dvēsele un zemojās iekš manis.

٢٠ ذِكْرًا تَذْكُرُ نَفْسِي وَتَنْحَنِي فِيَّ.

21 To es likšu pie savas sirds, tāpēc es gribu cerēt.

٢١ أُرَدِّدُ هَذَا فِي قَلْبِي، مِنْ أَجْلِ ذَلِكَ أَرْجُو:

22 Tā Kunga žēlastība to dara, ka mēs vēl neesam pagalam, jo Viņa apžēlošanās ir bez gala.

٢٢ إِنَّهُ مِنْ إِحْسَانَاتِ ٱلرَّبِّ أَنَّنَا لَمْ نَفْنَ، لِأَنَّ مَرَاحِمَهُ لَا تَزُولُ.

23 Tā ir ik rītu jauna, Tava uzticība ir ļoti liela.

٢٣ هِيَ جَدِيدَةٌ فِي كُلِّ صَبَاحٍ. كَثِيرَةٌ أَمَانَتُكَ.

24 Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es gribu cerēt uz Viņu.

٢٤ نَصِيبِي هُوَ ٱلرَّبُّ، قَالَتْ نَفْسِي، مِنْ أَجْلِ ذَلِكَ أَرْجُوهُ.

25 Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu gaida, tai dvēselei, kas Viņu meklē.

٢٥ طَيِّبٌ هُوَ ٱلرَّبُّ لِلَّذِينَ يَتَرَجَّوْنَهُ، لِلنَّفْسِ ٱلَّتِي تَطْلُبُهُ.

26 Tā ir laba lieta, klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.

٢٦ جَيِّدٌ أَنْ يَنْتَظِرَ ٱلْإِنْسَانُ وَيَتَوَقَّعَ بِسُكُوتٍ خَلَاصَ ٱلرَّبِّ.

27 Tas ir labi cilvēkam, ka viņš jūgu nes savā jaunībā.

٢٧ جَيِّدٌ لِلرَّجُلِ أَنْ يَحْمِلَ ٱلنِّيرَ فِي صِبَاهُ.

28 Viņš sēž vientulis un cieš klusu, kad tam nasta uzlikta,

٢٨ يَجْلِسُ وَحْدَهُ وَيَسْكُتُ، لِأَنَّهُ قَدْ وَضَعَهُ عَلَيْهِ.

29 Lai krīt uz savu muti pīšļos, - varbūt vēl cerība, -

٢٩ يَجْعَلُ فِي ٱلتُّرَابِ فَمَهُ لَعَلَّهُ يُوجَدُ رَجَاءٌ.

30 Lai padod savu vaigu tam, kas viņu sit, un saņem nievāšanas papilnam.

٣٠ يُعْطِي خَدَّهُ لِضَارِبِهِ. يَشْبَعُ عَارًا.

31 Jo Tas Kungs neatmet mūžīgi.

٣١ لِأَنَّ ٱلسَّيِّدَ لَا يَرْفُضُ إِلَى ٱلْأَبَدِ.

32 Bet Viņš gan apbēdina, un tad Viņš apžēlojās pēc Savas lielās žēlastības.

٣٢ فَإِنَّهُ وَلَوْ أَحْزَنَ يَرْحَمُ حَسَبَ كَثْرَةِ مَرَاحِمِهِ.

33 Jo ne no Savas sirds Viņš moka un apbēdina cilvēka bērnus.

٣٣ لِأَنَّهُ لَا يُذِلُّ مِنْ قَلْبِهِ، وَلَا يُحْزِنُ بَنِي ٱلْإِنْسَانِ.

34 Kad apakš kājām min visus cietumniekus virs zemes,

٣٤ أَنْ يَدُوسَ أَحَدٌ تَحْتَ رِجْلَيْهِ كُلَّ أَسْرَى ٱلْأَرْضِ،

35 Kad loka vīra tiesu tā Visuaugstākā priekšā,

٣٥ أَنْ يُحَرِّفَ حَقَّ ٱلرَّجُلِ أَمَامَ وَجْهِ ٱلْعَلِيِّ،

36 Kad pārgroza cilvēka tiesu, vai Tas Kungs to neredz?

٣٦ أَنْ يَقْلِبَ ٱلْإِنْسَانَ فِي دَعْوَاهُ. ٱلسَّيِّدُ لَا يَرَى!

37 Kas ko sacījis un tas noticis, ko Tas Kungs nav pavēlējis?

٣٧ مَنْ ذَا ٱلَّذِي يَقُولُ فَيَكُونَ وَٱلرَّبُّ لَمْ يَأْمُرْ؟

38 Vai no tā Visuaugstākā mutes nenāk labums un ļaunums?

٣٨ مِنْ فَمِ ٱلْعَلِيِّ أَلَا تَخْرُجُ ٱلشُّرُورُ وَٱلْخَيْرُ؟

39 Ko tad cilvēks kurn visu savu mūžu? Ikviens lai kurn pret saviem grēkiem.

٣٩ لِمَاذَا يَشْتَكِي ٱلْإِنْسَانُ ٱلْحَيُّ، ٱلرَّجُلُ مِنْ قِصَاصِ خَطَايَاهُ؟

40 Izmeklēsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga.

٤٠ لِنَفْحَصْ طُرُقَنَا وَنَمْتَحِنْهَا وَنَرْجِعْ إِلَى ٱلرَّبِّ.

41 Pacelsim savu sirdi un savas rokas uz Dievu debesīs (sacīdami):

٤١ لِنَرْفَعْ قُلُوبَنَا وَأَيْدِيَنَا إِلَى ٱللهِ فِي ٱلسَّمَاوَاتِ:

42 Mēs esam grēkojuši un esam bijuši neklausīgi, tāpēc Tu neesi žēlojis.

٤٢ «نَحْنُ أَذْنَبْنَا وَعَصَيْنَا. أَنْتَ لَمْ تَغْفِرْ.

43 Tu esi ģērbies dusmībā un mūs vajājis, nokāvis un neesi žēlojis.

٤٣ ٱلْتَحَفْتَ بِٱلْغَضَبِ وَطَرَدْتَنَا. قَتَلْتَ وَلَمْ تَشْفِقْ.

44 Tu ar padebesi esi apsedzies, ka lūgšana nevarēja tikt cauri.

٤٤ ٱلْتَحَفْتَ بِٱلسَّحَابِ حَتَّى لَا تَنْفُذَ ٱلصَّلَاةُ.

45 Tu mūs esi licis par mēsliem un īgnumu tautu vidū.

٤٥ جَعَلْتَنَا وَسَخًا وَكَرْهًا فِي وَسَطِ ٱلشُّعُوبِ.

46 Visi mūsu ienaidnieki atpleš savu muti pret mums.

٤٦ فَتَحَ كُلُّ أَعْدَائِنَا أَفْوَاهَهُمْ عَلَيْنَا.

47 Bailes un bedre nāk pār mums, nelaime un posts.

٤٧ صَارَ عَلَيْنَا خَوْفٌ وَرُعْبٌ، هَلَاكٌ وَسَحْقٌ».

48 Manas acis plūst kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.

٤٨ سَكَبَتْ عَيْنَايَ يَنَابِيعَ مَاءٍ عَلَى سَحْقِ بِنْتِ شَعْبِي.

49 Manas acis plūst un nevar stāties, mitēšanās nav,

٤٩ عَيْنِي تَسْكُبُ وَلَا تَكُفُّ بِلَا ٱنْقِطَاعٍ

50 Tiekams Tas Kungs no debesīm skatīsies un ņems vērā.

٥٠ حَتَّى يُشْرِفَ وَيَنْظُرَ ٱلرَّبُّ مِنَ ٱلسَّمَاءِ.

51 Mana acs dara grūti manai dvēselei visu manas pilsētas meitu dēļ.

٥١ عَيْنِي تُؤَثِّرُ فِي نَفْسِي لِأَجْلِ كُلِّ بَنَاتِ مَدِينَتِي.

52 Mani ienaidnieki vajāt mani vajājuši kā putnu bez vainas.

٥٢ قَدِ ٱصْطَادَتْنِي أَعْدَائِي كَعُصْفُورٍ بِلَا سَبَبٍ.

53 Tie manu dzīvību nomaitājuši bedrē un akmeņus metuši uz mani.

٥٣ قَرَضُوا فِي ٱلْجُبِّ حَيَاتِي وَأَلْقَوْا عَلَيَّ حِجَارَةً.

54 Ūdeņi plūda pār manu galvu; tad es sacīju: nu esmu pagalam.

٥٤ طَفَتِ ٱلْمِيَاهُ فَوْقَ رَأْسِي. قُلْتُ: «قَدْ قُرِضْتُ!».

55 Es piesaucu, ak Kungs, Tavu vārdu no dziļās bedres,

٥٥ دَعَوْتُ بِٱسْمِكَ يَارَبُّ مِنَ ٱلْجُبِّ ٱلْأَسْفَلِ.

56 Un Tu paklausīji manu balsi. Tu neapslēpi Savu ausi no manām vaimanām, no manas kliegšanas.

٥٦ لِصَوْتِي سَمِعْتَ: «لَا تَسْتُرْ أُذُنَكَ عَنْ زَفْرَتِي، عَنْ صِيَاحِي».

57 Tu nāci tuvu klāt tai dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: “Nebīsties!”

٥٧ دَنَوْتَ يَوْمَ دَعَوْتُكَ. قُلْتَ: «لَا تَخَفْ!».

58 Tu, Kungs, iztiesā manas dvēseles tiesu, Tu izpestī manu dzīvību.

٥٨ خَاصَمْتَ يَا سَيِّدُ خُصُومَاتِ نَفْسِي. فَكَكْتَ حَيَاتِي.

59 Tu, Kungs, redzi to netaisnību, kas man notiek, - tiesā tu manu tiesu!

٥٩ رَأَيْتَ يَارَبُّ ظُلْمِي. أَقِمْ دَعْوَايَ.

60 Tu redzi visu viņu atriebšanos, visas viņu domas pret mani.

٦٠ رَأَيْتَ كُلَّ نَقْمَتِهِمْ، كُلَّ أَفْكَارِهِمْ عَلَيَّ.

61 Tu, Kungs, dzirdi viņu nievāšanu, visas viņu domas pret mani,

٦١ سَمِعْتَ تَعْيِيرَهُمْ يَارَبُّ، كُلَّ أَفْكَارِهِمْ عَلَيَّ.

62 Manu pretinieku lūpas un viņu domas pret mani cauru dienu.

٦٢ كَلَامُ مُقَاوِمِيَّ وَمُؤَامَرَتُهُمْ عَلَيَّ ٱلْيَوْمَ كُلَّهُ.

63 Lūko jel: Vai tie sēž vai ceļas, es esmu viņu dziesmiņa.

٦٣ اُنْظُرْ إِلَى جُلُوسِهِمْ وَوُقُوفِهِمْ، أَنَا أُغْنِيَتُهُمْ!

64 Tu tiem atmaksāsi, Kungs, maksu pēc viņu roku darbiem.

٦٤ رُدَّ لَهُمْ جَزَاءً يَارَبُّ حَسَبَ عَمَلِ أَيَادِيهِمْ.

65 Tu tiem dosi apstulbotu sirdi, - Tavi lāsti lai ir pār viņiem!

٦٥ أَعْطِهِمْ غِشَاوَةَ قَلْبٍ، لَعْنَتَكَ لَهُمْ.

66 Tu tos vajāsi ar dusmību un tos izdeldēsi apakš Tā Kunga debesīm.

٦٦ اِتْبَعْ بِٱلْغَضَبِ وَأَهْلِكْهُمْ مِنْ تَحْتِ سَمَاوَاتِ ٱلرَّبِّ.