Sog̒u 8

1 Un Efraīma vīri sacīja uz viņu: kas tas ir, ko tu mums esi darījis, ka tu mūs neesi aicinājis pret Midijaniešiem karot? Un tie ar viņu stipri bārās.

Anante Efraemi naga'mo'za Gidionina amanage hu'za antahige'naze, Nagafare amanahu kavukavara hurantane? Nahigenka esera hurantanketa Midieni vahe'enena hara ome osu'none? hu'za Gidioni'enena tusi fravazi'naze.

2 Tad viņš uz tiem sacīja: vai tad es ko esmu darījis, kā jūs? Vai Efraīma salasas nav labākas nekā Abiēzera savākums.

Hianagi Gidioni'a amanage huno kenona huzmante'ne, Tamagrama hu'naza zama negeta, nagrama hu'noa zama kesazana, nagra naza hu'nofi keho? Efraemi naga'mo'zama krepi ragama otre'zama tagi vagarezamo knarera hu'nefi? Abiesa naga'mo'zama ontagi hozafinti ana maka krepi ragama tagi vagare'zamo knarera hu'neo?

3 Dievs Midijana valdniekus Orebu un Zeēbu nodevis jūsu rokās, - vai tad es ko varēju darīt kā jūs? Tad viņu dusmas pret to aprima, tam šo vārdu runājot.

Anumzamo'a Midieni sondia kva netrena Orebine Zebanena tamazampi zanavrentegeta zanahe'naze. Nagra tamagrama hazazana osu'noe. Anagema hige'za frama vazinentazaretira kea tagane'naze.

4 Un Gideons nāca pie Jardānes, un gāja pāri ar tiem trīssimt vīriem, kas pie viņa bija, piekusuši no pakaļ dzīšanās.

Hagi Gidioni'ene 300'a vahe'mo'zanena Jodani tina takahe'za zamasafera nehianagi, ha' vahezmia zamarotago hu'naze.

5 Un viņš sacīja uz Sukotas vīriem: dodiet jel kādus maizes klaipus tiem ļaudīm, kas man līdz, jo tie piekusuši; un es dzenos pakaļ Zebum un Calmunum, Midijana ķēniņiem.

Hagi Sukoti kumate'ma ne-eno'a Gidioni'a amanage huno ana kumate kva vahetmina zamantahige'ne. Muse huramantoanki, Nagri'enema aza vahetamina bretia zaminke'za neho. Na'ankure zamagra tusi zamasafeku nehu'za, nagranena neazage'na nagra Midieni kini netre Zebane Zalmunakizni zanaratago hu'na neoe.

6 Tad Sukotas virsnieki sacīja: vai tad Zebus un Calmunus dūre jau ir tavā rokā, ka mums tavam karaspēkam būs maizes dot?

Hianagi Sukoti kumate kva vahe'mo'za amanage hu'za kenona asmi'naze, Zebane Zalmunanema zanazeritesanketa sondia vaheka'a ne'zana zamigahune.

7 Tad Gideons sacīja: nu tad, ja Tas Kungs Zebu un Calmunu dos manā rokā, tad es jūsu miesas kapāšu ar tuksneša ērkšķiem un ar dadžiem.

Ana kema hazageno'a Gidioni'a anage hu'ne, Ra Anumzamo'ma Zebane Zalmunanema nazampi'ma znavrentenama zanahesu'na, ka'ma kopima nemanea ave'ave nofinu, sefura eme tami'na tamavufa eri hazrohazru hugahue.

8 Un viņš gāja no turienes uz Pnuēli un runāja uz tiem tāpat; tad Pnuēles vīri viņam atbildēja, kā Sukotas vīri bija atbildējuši.

Hagi anantetira Penieli kumate marerino vuno ana hukna kege ana kumapi vahete ome hu'ne. Hianagi Sukoti kumate vahe'mo'zama hu'nazankna ke hu'naze.

9 Un viņš arī ar Pnuēles vīriem runāja sacīdams: kad es ar mieru griezīšos atpakaļ, tad es šo torni noārdīšu.

Hagi anagema hazageno'a Gidioni'a Penieli kumate vahera amanage huno zamasami'ne, nagrama ha'ma ome huzamagaterete'na esu'na, ama za'za nona eme tapage hutregahue.

10 Bet Zebus un Calmunus bija Karkorā, un viņu karaspēki pie viņiem, kādi piecpadsmit tūkstoši, kas vien bija atlikuši no visa austruma bērnu spēka, jo simts un divdesmit tūkstoš vīri, zobena nesēji, bija gājuši bojā.

Hagi Seba'ene Zalmunakea 15 tauseni'a sondia vahe'ene Karkori kumapi ufre'naze. Hagi eri mago'ma hu'naza sondia vahe'ma zamahe hanama hige'zama mani'nazama'e. Na'ankure 120 tauseni'a kazinteti'ma ha'ma nehaza vahera ko zamahe 'naze.

11 Un Gideons gāja pa telts ļaužu ceļu pret rītiem no Nobas un Jagbeas, un sakāva to karaspēku, jo tas karaspēks tur gulēja it droši.

Hagi Gidioni'a marerino Nobane Jokbeha kumatrema me'nea kantega rugagino Midieni sondia vahe'mo'za ha' vahera omegahaze hu'za ontahi'za mani'nazageno, antri hazaza huno hara ome huzamante'ne.

12 Un Zebus un Calmunus bēga, bet viņš tiem dzinās pakaļ un sagūstīja tos divus Midijaniešu ķēniņus, Zebu un Calmunu, un izbiedēja visu to karaspēku.

Hagi anama higeno'a, Midieni kini netre Zeba'ene Zalmunakea freke vakeno, Gidioni'a zanarotago huno ome zanazerigeno, ana kini netremofo sondia vahe'mo'za tusi zamagogogu hu'naze.

13 Tad Gideons, Joasa dēls, griezās atpakaļ no kaušanās, pirms saule uzlēca.

Hagi Joasi nemofo Gidionima ha'ma huvagareteno'a ana kumara atreno, Heresi agonama me'neregama e'nea kamofo avaririno e'ne.

14 Un viņš sagūstīja vienu puisi no Sukotas vīriem un to vaicāja; un tas viņam uzrakstīja Sukotas virsniekus un viņas vecajus, septiņdesmit un septiņus vīrus.

E'inama huno ne-eno'a mago Sukoti kumate nehaza ne' eme azerino antahigegeno, Sukoti kumate mani'naza kva vahetmina 77ni'a kva vahe'mofo zamagia Gidionina kremi'ne.

15 Tad viņš nāca pie tiem Sukotas vīriem un sacīja: redz še ir Zebus un Calmunus, kādēļ jūs mani esat apsmējuši sacīdami: vai tad Zebus un Calmunus dūre jau ir tavā rokā, ka mums taviem piekusušiem vīriem būs maizes dot?

Ana'ma higeno'a Gidioni'a Sukoti kumate eno amanage huno kva vahetmina eme zamasami'ne, Keho, Zebane Zalmunanena ama zanazeri'na oe, amare'ma enevu'na sondia vahe'ni'a breti zaminke'za neho hu'nama nehugeta, nazanavanke huta Zebane Zalbunane kazampima zanazerite'nanketa henka sondia vaheka'a bretia zamigahune hu'naze.

16 Un viņš ņēma tās pilsētas vecajus un tuksneša ērkšķus un dadžus un pārmācīja Sukotas vīrus.

Hagi Gidioni'ma anagema nehuno'a, ka'ma kopima me'nea ave'ave nofitami erino ana kumate kva vahetamina anagema hu'naza zantera sefu zami'ne.

17 Un Pnuēles torni viņš noārdīja un nokāva tās pilsētas ļaudis.

Ana nehuno Peniel kumate mani'ne'zama kuma'ma kegava nehaza za'za nozmia taganavazinetreno ana rankumapi vahera zamahe fri vagare'ne.

18 Un viņš sacīja uz Zebu un Calmunu: kas tie bija par vīriem, ko jūs Tāborā nokāvāt? Un tie sacīja: tie bija tādi kā tu, visi tādā vaigā, kā ķēniņa bērni.

Ana huteno Gidioni'a Zebane Zalbunakiznia zanantahigeno, Tabor kumate'ma zamahe'na'a vahetmina, inankna vahe zamahe'na'e? Huno zanantahigegeke amanage hu'na'e, Kagri kavugosagna vahe zamahe'no'e. Ana maka'mo'za kini ne'mofo nemofo avugosagna hu'naze.

19 Un viņš sacīja: tie bija mani brāļi, manas mātes dēli; tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo, ja jūs tos būtu atstājuši dzīvus, es jūs nenokautu.

Anagema hakeno'a anante Gidioni'a amanage hu'ne, E'i nagri nenarera mofavrerami zamahe'na'e. Tamage mani'nea Ra Anumzamofo avufima tanasamisuana, tanagrama ana nafuhe'ima ozamahena'asina menina tanagrira ontanahosine.

20 Un viņš sacīja uz Jeteru, savu pirmdzimto: celies, nokauj tos. Bet tas zēns neizvilka savu zobenu, jo viņš bijās, tāpēc ka vēl bija jauns.

Anage nehuno zage mofavre'a Jetarinkura huno, otinka zanahegeke fri'o! Hianagi ana nehazamo'a otinora ozanahe'ne. Na'ankure agra osi mofavregino, koro hu'ne.

21 Tad Zebus un Calmunus sacīja: celies pats un sit mūs, jo kāds vīrs, tāds spēks. Tad Gideons cēlās un nokāva Zebu un Calmunu un paņēma tās sprādzes, kas bija ap viņu kamieļu kakliem.

Anage higeno Zeba'ene Zalmunakea amanage huke Gidionina asmi'na'e, Vema mani'nesunka kagraka'a otinka tahe frio. Anagema hakeno'a, Gidioni'a otino ana netrena zanahe nefrino, kemolizinimofo zananankente'ma hu'znante'na'a avasase'zana eri'ne.

22 Un Israēla vīri sacīja uz Gideonu: valdi pār mums, tu un tavs dēls un tava dēla dēls, tāpēc ka tu mūs esi atpestījis no Midijana rokas.

Anama higeno'a Israeli vahe'mo'za amanage hu'za Gidioninkura hu'naze, Kagrane, negamofo'ene negageho'enena kvati mani'neta kegava huranteho. Na'ankure kagra Midieni vahe zamazampinti tagu'vazi'ne.

23 Bet Gideons uz tiem sacīja: es negribu pār jums valdīt, nedz mans dēls pār jums valdīs; Tas Kungs pār jums valdīs.

Hianagi Gidioni'a amanage huno kenona huzmante'ne, Nagra kvatimia mani'nena kegava huoramantegosue. Ana hukna hu'za mofavrenimo'za kvatimia mani'ne'za kegava huoramantegahaze. Hagi Ra Anumzamoke kvatimia mani'neno kegava huramantegahie.

24 Un Gideons uz tiem sacīja: es no jums ko prasīšu: dodiet man ikviens vienu ausu sprādzi no sava laupījuma. Jo tiem bija zelta ausu sprādzes, tāpēc ka tie bija Ismaēlieši.

Hianagi magoke zanku tamantahigegahue. Ha' vahe'mo'zama zamagesafima renentaza golire rinima zamaheta eri'nazana mago magomota namitere hiho. Na'ankure zamagra Ismaeli nagaki'za zamagesafi golire rini rente vahe mani'nazageno hu'ne.

25 Un tie sacīja: mēs dosim. Un tie izklāja drēbi un meta uz to ikkatrs vienu ausu sprādzi no sava laupījuma.

Anagema higeno'a, amanage hu'za kenona hunte'naze. Amane tagra kamigahune, hu'za nehu'za nakre ku eri'za tafera nehu'za, korire riniramina ana makamo'za eme atre'naze.

26 Un to zelta ausu sprādžu svars, ko viņš bija prasījis, bija tūkstoš un septiņi simti zelta sēķeļi, bez tām sprādzēm un ķēdēm un tām purpura drēbēm, kas Midijaniešu ķēniņiem bija mugurā, un bez tām kakla saitēm, kas bija pie viņu kamieļu kakliem.

Hagi ana golire rinima eritruma hazageno'a kna'amo'a 25'a kilo hu'ne. Hagi e'i ana zankera eritru osu'nazanki, pasesuma, agesafi avasesezama, Midieni kini vahe'mo'ma nevasia fitunke za'za kukenama, kemorimofo zmanankempima hunentaza avasase zanena anampinke emeritru hu'naze.

27 Un Gideons no tā taisīja efodu, un to nolika Ovrā, savā pilsētā, un viss Israēls tur tam maukoja pakaļ, un tas Gideonam un viņa namam palika par slazda valgu. -

Hagi Gidioni'a ana koria erino rankuma'are Ofra viazamo pristi vahe'mo'zama zamimizare'ma nentaniza avasese'za ome tro huntenegeno, monko a'nemo'za hazaza hu'za Israeli vahe'mo'za Ra Anumzamofona zamage'na hunemi'za, ana zante agafa hu'za monora hunte'naze. Gidionine naga'amofontera anazamo'a mago krifugna huno zamazeri'ne.

28 Tā Midijanieši tapa pazemoti priekš Israēla bērniem un nepacēla vairs savu galvu. Un zemei bija miers četrdesmit gadus, kamēr Gideons dzīvoja.

Hagi Israeli vahe'mo'za Midieni vahera zamahe'za zamazeri havizanfta hazageno, mago'anena hara eme huozmante'naze. E'ina hazageno Gidioni'ma kvama mani'nea knafina Israeli vahe'mo'za 40'a kafua hara osu amne fru hu'za mani'naze.

29 Un JerubBaāls, Joasa dēls, nogāja un dzīvoja savā namā.

Hagi Joasi nemofo Gidioni'a ete kuma'arega vu'ne.

30 Un Gideonam bija septiņdesmit dēli, kas no viņa gurniem nākuši, jo viņam bija daudz sievas;

Hagi Gidioni'a rama'a a'nane zmante'negu 70'a ne'mofavrerami zamante'ne.

31 Un viņa liekā sieva, kas bija Šehemē, arīdzan viņam dzemdēja dēlu, un viņš tam vārdu nosauca Abimeleks.

Hagi Sekemu kumate nemania a'amo'a ne'mofavre antegeno, agi'a Abimeleki'e huno ante'ne.

32 Un Gideons, Joasa dēls, nomira labā vecumā un tapa aprakts sava tēva Joasa kapā, Abiēzeriešu Ovrā.

Hagi Joasi nemofo Gidioni'a ozafa omereno frigeno, nefa Joasima asente'naza matipi Abiesa naga nofimofo mopafi Ofra kumate asente'naze.

33 Un kad Gideons bija nomiris, tad Israēla bērni nogriezās un maukoja Baāliem pakaļ un iecēla to BaālBeritu sev par dievu.

Hagi Gidioni'ma fritege'za, Israeli vahe'mo'za ete mago'ane Ra Anumzamofona zamefi hunemiza Bal-Beriti havi anumza tro hunente'za, Bali havi anumzante monora hunte'naze.

34 Un Israēla bērni nepieminēja To Kungu, savu Dievu, kas tos bija izglābis no visu ienaidnieku rokas visapkārt.

Ana nehu'za Israeli vahe'mo'za Ra Anumzana zamagri Anumzamo'ma ha' vahezimimo'za mika kampinti e'za ha'ma eme hunezmantegeno zamagu'ma vazi'nea Ra Anumzana zamage akaninte'naze.

35 Un tie nedarīja žēlastību pie JerubBaāla, tas ir Gideona, nama, pēc visa tā labuma, ko viņš bija darījis pie Israēla.

Hanki Gidioni'ma knare'zama huzamante'nea zankura Israeli vahe'mo'za agri naga'mofona humusenkea hu'za susu huozamante'naze.