Sog̒u 21
1 Bet Israēla vīri Micpā bija zvērējuši sacīdami: neviens no mums lai nedod Benjaminiešiem savu meitu par sievu.
Ita, nagkari dagiti lallaki ti Israel idiay Mizpa, “Awan kadatayo ti mangipaasawa iti anakna a babai iti Benjaminita.”
2 Tad tie ļaudis nāca uz Bēteli un tur palika līdz vakaram Dieva priekšā un pacēla savas balsis un raudāja gauži raudādami,
Kalpasanna, napan dagiti tattao idiay Betel ket nagtugawda sadiay iti sangoanan ti Dios agingga iti rabii, ken nasaem a nagladingitda iti napigsa.
3 Un tie sacīja: ak Kungs, Tu Israēla Dievs! Kāpēc tas ir noticis iekš Israēla, ka šodien Israēls par vienu cilti ir mazāks kļuvis?
Kinunada, “O Yahweh a Dios ti Israel, apay a napasamak daytoy iti Israel, a maysa kadagiti tribumi ti awan tatta nga aldaw?”
4 Otrā dienā tie ļaudis cēlās agri un tur uztaisīja altāri, un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus.
Iti sumaruno nga aldaw, nasapa a bimmangon dagiti tattao ket nangipatakderda iti altar sadiay ken nangidatonda kadagiti daton a mapuoran ken kadagiti daton a pakikappia.
5 Un Israēla bērni sacīja: kurš tas ir, kas no visām Israēla ciltīm nav atnācis tai draudzes sapulcē pie Tā Kunga? Jo par to, kas nebūtu atnācis pie Tā Kunga uz Micpu, bija ar lielu zvērestu noteikts, ka tam bija tapt nokautam.
Kinuna dagiti tattao ti Israel, “Siasino kadagiti amin a tribu ti Israel ti saan nga immay iti taripnong ni Yahweh?” Ta nangaramidda iti napateg a kari maipanggep iti siasinoman a saan a simmang-at kenni Yahweh idiay Mizpa. Kinunada, “Awan duadua a mapapatay isuna.”
6 Un Israēla bērniem bija žēl par Benjaminu, savu brāli, un tie sacīja: šodien viena cilts no Israēla ir izdeldēta.
Naasian dagiti tattao ti Israel kadagiti kakabsatda a Benjaminita. Kinunada, “Ita nga aldaw, maysa a tribu ti naisina iti Israel.
7 Ko mēs tiem darīsim, ka tie atlikušie dabū sievas? Jo mēs pie Tā Kunga esam zvērējuši, ka tiem no savām meitām nevienu negribam dot par sievu.
Siasino ti mangipaay kadagiti asawaen dagidiay a nabati, agsipudta nagkaritayo kenni Yahweh a saantayo a palubosan ti siasinoman kadakuada a mangasawa kadagiti annaktayo a babbai?”
8 Un tie sacīja: vai kāds nav no Israēla ciltīm, kas nav atnācis pie Tā Kunga uz Micpu? Un redzi, no Jabesas Gileādā neviens nebija lēģerī nācis draudzes sapulcē.
Kinunada, “Siasino kadagiti tribu ti Israel ti saan a simmang-at kenni Yahweh idiay Mizpa?” Naduktalan nga awan ti immay iti panagtitipon manipud idiay Jabes Galaad.
9 Jo tie ļaudis tapa skaitīti un redzi, tur nebija neviena no tiem, kas Jabesā Gileādā dzīvoja.
Ta idi naurnos dagiti tattao iti nasayaat, adtoy, awan kadagiti agnanaed idiay Jabes Galaad ti adda sadiay.
10 Tad tā draudze uz turieni sūtīja divpadsmit tūkstoš vīrus no tiem stiprākiem un tiem pavēlēja un sacīja: ejat un kaujiet tos, kas Jabesā Gileādā dzīvo ar zobena asmeni līdz ar sievām un bērniņiem.
Nangibaon ti taripnong iti 12, 000 a katuturedan a lallaki a nabilin a mapanda idiay Jabes Galaad ket rautenda ida ken papatayenda ida, uray dagiti babbai ken ubbing.
11 Bet šī ir tā lieta, ko jums būs darīt: visus no vīriešu kārtas un visas sievas, kas pie vīra gulējušas, jums būs izdeldēt.
“Aramidenyo daytoy: masapul a papatayenyo ti tunggal lalaki ken tunggal babai a nakikaidda iti lalaki.”
12 Un tie atrada starp tiem iedzīvotājiem Jabesā Gileādā četrsimt meitas, jaunavas, kas vīru nebija atzinušas, nedz pie vīriem gulējušas, un tās veda uz lēģeri Šīlo, kas ir Kanaāna zemē.
Nakasarak dagiti lallaki iti 400 a babbalasang kadagiti agnanaed idiay Jabes Galaad a saan pulos a nakikaidda iti lalaki, ket impanda ida iti kampo idiay Silo, idiay Canaan.
13 Tad visa draudze nosūtīja un runāja uz Benjamina bērniem, kas bija pie Rimona klints, un tiem lika mieru pasludināt.
Nangipatulod iti mensahe ti entero a taripnong ket imbagada kadagiti tattao ti Benjamin nga adda idiay bato ti Rimmon a makikapkappiada kadakuada.
14 Tā tanī laikā Benjaminieši griezās atpakaļ; un tie viņiem deva tās sievas, ko tie bija dzīvas pametuši no Jabesas sievām Gileādā, bet tur viņiem nepietika,
Isu a nagsubli dagiti Benjaminita iti dayta a tiempo ket naited kadakuada dagiti babbai idiay Jabes Galaad. Ngem awan ti umdas a babbai a para kadakuada amin.
15 Tad tiem ļaudīm bija žēl par Benjaminu, ka Tas Kungs plaisu bija darījis Israēla ciltīs.
Nagbabawi dagiti tattao gapu iti napasamak iti Benjamin, gapu ta nangaramid ni Yahweh iti pannakabingay iti nagbabaetan dagiti tribu ti Israel.
16 Un tie draudzes vecaji sacīja: ko mēs darīsim, ka tie atlikušie sievas dabū? Jo tās sievas no Benjamina ir izdeldētas.
Ket kinuna dagiti mangidadaulo iti entero a taripnong, “Kasanotayo nga ibirukan dagiti nabati a Benjaminita kadagiti babbai nga asawaenda, agsipud ta napapatayen dagiti babbai ti Benjamin?”
17 Tad tie sacīja: Benjaminiešu zemes daļu pienākas iemantot tiem, kas izglābušies, lai neviena Israēla cilts netop izdeldēta.
Kinunada, “Masapul nga adda ti tawid para kadagiti nakalasat iti Benjamin, tapno saan a madadael ti maysa a tribu iti Israel.
18 Bet mēs tiem no savām meitām sievas nevaram dot, jo Israēla bērni ir apzvērējušies sacīdami: nolādēts lai ir, kas Benjaminiešiem dod sievu.
Saantayo a mabalin nga ikkan ida kadagiti asawaenda manipud kadagiti annaktayo a babbai. Ta nagkari dagiti tattao ti Israel, 'Mailunod koma ti siasinoman a mangted iti babai nga asawaen ti Benjamin.’”
19 Un tie sacīja: redzi, Šīlo ir Tā Kunga svētki ik gadus, Bētelei pret ziemeļa pusi, pret rītiem tam ceļam, kur iet no Bēteles uz Šehemi un pret dienas vidu Libonai.
Isu a kinunada, “Ammoyo nga adda iti tinawen a fiesta para kenni Yahweh idiay Silo (nga adda iti amianan ti Betel, dayaen ti kalsada a sumang-at idiay Sikem manipud idiay Betel, ken abagatan ti Lebona).”
20 Un tie pavēlēja Benjamina bērniem un sacīja: ejat un paslēpjaties vīna kalnos.
Binilinda dagiti lallaki ti Benjamin a kinunada, “Mapankayo aglemmeng iti nalimed ket aguraykayo kadagiti kaubasan.
21 Un skatāties, un redzi, kad Šīlo meitas diedamas ar stabulēm iznāks, tad izejiet jūs no tiem vīna kalniem un sagrābiet ikviens sev sievu no Šīlo meitām un noejat uz Benjamina zemi.
Siputanyo ti oras a rummuar dagiti agsala a babbai manipud Silo, ket dardarasenyo a rummuar kadagiti kaubasan ket masapul a mangiguyod ti tunggal maysa kadakayo iti asawaenna manipud kadagiti babbai ti Silo, kalpasanna, agsublikayo iti daga ti Benjamin.
22 Un kad viņu tēvi vai viņu brāļi nāks mūsu priekšā tiesāties, tad mēs uz tiem sacīsim: atvēliet mums tās, jo mēs ikvienam sievu ar karošanu neesam dabūjuši; jo jūs viņiem tās neesat devuši; tad jums tagad būtu vaina.
Inton umay dagiti amma wenno kakabsatda a lallaki tapno agririda kadakami, ibagaminto kadakuada, “Maasikayo kadakami! Pagtalinaedenyo ida gapu ta saankami a nakaala kadagiti babbai a maasawa bayat ti gubat. Ket awan basolyo maipapan iti kari, gapu ta saanyo nga inted kadakuada dagiti annakyo.”'
23 Un Benjamina bērni darīja tā un ņēma sievas pēc sava skaita no tām, kas tur dejoja; tās tie laupīja. Un nogāja un griezās atpakaļ uz savām mājām, un uztaisīja pilsētas un dzīvoja iekš tām.
Kasta ti inaramid dagiti tattao ti Benjamin, nangalada kadagiti asawaenda segun iti bilang a kasapulanda manipud kadagiti babbai nga agsasala, ket innalada ida tapno agbalin nga assawada. Napanda ket nagsublida iti lugar a tawidda; binangonda manen dagiti ili ket nagnaedda kadagitoy.
24 Un Israēla bērni tanī laikā no turienes cēlās ikviens pie savas cilts un pie saviem radiem, un izgāja no turienes ikviens uz savām mājām.
Ket pinanawan dagiti tattao ti Israel dayta a lugar ket nagawidda, tunggal maysa iti bukodna a tribu ken puli, ken tunggal maysa iti bukodna a tawid.
25 Tanīs dienās ķēniņa nebija iekš Israēla; ikviens darīja, kā tam patika.
Kadagidiay nga aldaw, awan ti ari ti Israel. Inaramid ti tunggal maysa ti nasayaat kadagiti bukodna a panagkita.
