Sog̒u 21
1 Bet Israēla vīri Micpā bija zvērējuši sacīdami: neviens no mums lai nedod Benjaminiešiem savu meitu par sievu.
Israelten Mizpah a kihahselna khat aneiyun, “Eihon Benjamin phungmite pasal hohi ichanuteu ipehlou diu ahi” atiuve.
2 Tad tie ļaudis nāca uz Bēteli un tur palika līdz vakaram Dieva priekšā un pacēla savas balsis un raudāja gauži raudādami,
Chuin Israel mipite chu Bethel’ah acheuvin Pakai angah nilhah geijin lungnatah leh lainatah in akapmun ahi.
3 Un tie sacīja: ak Kungs, Tu Israēla Dievs! Kāpēc tas ir noticis iekš Israēla, ka šodien Israēls par vienu cilti ir mazāks kļuvis?
Amaho ping jah jengun, “O Pakai, Israel Pathen, Israel sunga i-atileh hitobanga hi lhunga hitam? Tun kaphung lah uva khat hi Israel akonnin amang thahtai!” atiuve.
4 Otrā dienā tie ļaudis cēlās agri un tur uztaisīja altāri, un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus.
Ajing jingkah matah in mipiten maicham khat asem’un pumgo thilto leh chamna thilto abol’un ahi.
5 Un Israēla bērni sacīja: kurš tas ir, kas no visām Israēla ciltīm nav atnācis tai draudzes sapulcē pie Tā Kunga? Jo par to, kas nebūtu atnācis pie Tā Kunga uz Micpu, bija ar lielu zvērestu noteikts, ka tam bija tapt nokautam.
Hijouchun amahon aseijun, “Eihon Pakai angsunga Mizpah munna ikikhop uva chu Israel phunglah a koipen ahung panglou umman?” atiuvin ahi. Hichepet achu amahon kihahselna gimneitah ananeijuva koihileh ahungpang louchu thadoh jengding ahi anatiu ahi.
6 Un Israēla bērniem bija žēl par Benjaminu, savu brāli, un tie sacīja: šodien viena cilts no Israēla ir izdeldēta.
Israelten asopiu Benjamin dingin lunghemna aneiyun hitin aseijun ahi, “Tunin Israel phunglah a khat hi amah thahtai,
7 Ko mēs tiem darīsim, ka tie atlikušie dabū sievas? Jo mēs pie Tā Kunga esam zvērējuši, ka tiem no savām meitām nevienu negribam dot par sievu.
Eihon athimoh mi themkhat dinga hi ajidiu iti ingaito peh diu hitam? Eihon la amaho kichenpi dinga ichanu teu ipehlouhel diu ahi, tia kitepna ineiyu ahitan,” akiti to tauve.
8 Un tie sacīja: vai kāds nav no Israēla ciltīm, kas nav atnācis pie Tā Kunga uz Micpu? Un redzi, no Jabesas Gileādā neviens nebija lēģerī nācis draudzes sapulcē.
Amahon aseijun “Pakai anga Mizpah munna ikikhop pet uva chu Israel phung holah a konna koipen ham ahung panglouva chu?” atiuve. Hitichun amahon Jabesh-gilead na kon in koimacha ahungpang poi ti amudoh tauvin ahi.
9 Jo tie ļaudis tapa skaitīti un redzi, tur nebija neviena no tiem, kas Jabesā Gileādā dzīvoja.
Ajeh chu amahon mipi hochu asimtoh uleh Jabesh-gilead mi khatcha anapang pon ahi.
10 Tad tā draudze uz turieni sūtīja divpadsmit tūkstoš vīrus no tiem stiprākiem un tiem pavēlēja un sacīja: ejat un kaujiet tos, kas Jabesā Gileādā dzīvo ar zobena asmeni līdz ar sievām un bērniņiem.
Hijeh chun mipi chun amahon galhat cheh sangsom le ni alhengdoh un Jabesh-gilead mite chu numei chapangho geiya gathat dingin asol’un ahi.
11 Bet šī ir tā lieta, ko jums būs darīt: visus no vīriešu kārtas un visas sievas, kas pie vīra gulējušas, jums būs izdeldēt.
Amahon aseijun, “Hitia hi naboldiu ahi, pasal ho jouse leh nungah pasal toh lumkhomsa jouse jong nahin suhmang soh keidiu ahi.” Atiuve.
12 Un tie atrada starp tiem iedzīvotājiem Jabesā Gileādā četrsimt meitas, jaunavas, kas vīru nebija atzinušas, nedz pie vīriem gulējušas, un tās veda uz lēģeri Šīlo, kas ir Kanaāna zemē.
Amahon Jabesh-gilead a chengho lah a chun pasal toh lumkhom khaloulai cheh nungah theng ail ahin mu uvin ama hochu Canaan gam Shiloh mun’ah ahin puilut’un ahi.
13 Tad visa draudze nosūtīja un runāja uz Benjamina bērniem, kas bija pie Rimona klints, un tiem lika mieru pasludināt.
Israel khoppi pumpi chun Rimmon songpia kisel Benjamin mite athimoh ho komma chun chamna thulhut ding mi asol’un ahi.
14 Tā tanī laikā Benjaminieši griezās atpakaļ; un tie viņiem deva tās sievas, ko tie bija dzīvas pametuši no Jabesas sievām Gileādā, bet tur viņiem nepietika,
Hitichun Benjamin mihochu ain munna ahung kileuvin chuleh Jabesh-gilead na akihinghoi numei ail hochu amaho jidingin apeuvin ahi. Ahinla numei hochu amaho abonchauvin achangsoh joupouvin ahi.
15 Tad tiem ļaudīm bija žēl par Benjaminu, ka Tas Kungs plaisu bija darījis Israēla ciltīs.
Mipi hochu Benjamin dingin ana lunghem lheh jengun ahi, ajeh chu Pakaiyin Benjamin chu Israel phung lah a akeh lhah ahitan ahi.
16 Un tie draudzes vecaji sacīja: ko mēs darīsim, ka tie atlikušie sievas dabū? Jo tās sievas no Benjamina ir izdeldētas.
Hijeh chun khoppi lamkai hochun, “Benjamin phunga numei hola athigam tan, tua amoh chengho jiding chu iti iholdoh diu hitam?” atiuve.
17 Tad tie sacīja: Benjaminiešu zemes daļu pienākas iemantot tiem, kas izglābušies, lai neviena Israēla cilts netop izdeldēta.
“Israel phungkhat hum oh manthah theilou ding ahi. Benjamin phung chu ahung kidodoh thei nading lampi iholdoh diu angaije” atiuve.
18 Bet mēs tiem no savām meitām sievas nevaram dot, jo Israēla bērni ir apzvērējušies sacīdami: nolādēts lai ir, kas Benjaminiešiem dod sievu.
Ahinlah eihon amaho jidinga achanu pipen pen chu Pathen sapset chandinga kihahselna gimneitah inabol’u ahiyeh a chu amaho dinga ichanuteu ipethei pouvin ahi” atiuve.
19 Un tie sacīja: redzi, Šīlo ir Tā Kunga svētki ik gadus, Bētelei pret ziemeļa pusi, pret rītiem tam ceļam, kur iet no Bēteles uz Šehemi un pret dienas vidu Libonai.
Hiche jouchun amahon kumseh a Shiloh munna Pakaija dinga kut kibol jichu ahin geldoh un ahi. Hiche Shiloh hi Lebonah lhanglam, Bethel sahlam Bethel’a konna Shechem’a lamlen solamma um ahi.
20 Un tie pavēlēja Benjamina bērniem un sacīja: ejat un paslēpjaties vīna kalnos.
Amahon numei changlou lai Benjamin mitechu aseipeh un, “Cheuvin lang lengpi leiya khun gakisellun lang,
21 Un skatāties, un redzi, kad Šīlo meitas diedamas ar stabulēm iznāks, tad izejiet jūs no tiem vīna kalniem un sagrābiet ikviens sev sievu no Šīlo meitām un noejat uz Benjamina zemi.
Shiloh nungah hokhu laam dinga ahung potdoh tenguleh lengpi leiya kon in hunglhaidoh unlang mikhatnin khat cheh gakimat uvin lang Benjamin gam nainlang uvah kipuilut unlang kichenpiuvin,” ati taove.
22 Un kad viņu tēvi vai viņu brāļi nāks mūsu priekšā tiesāties, tad mēs uz tiem sacīsim: atvēliet mums tās, jo mēs ikvienam sievu ar karošanu neesam dabūjuši; jo jūs viņiem tās neesat devuši; tad jums tagad būtu vaina.
Apateu ahilouleh asopiteuvin keiho komma ahung uva kiphinna ahung nei uva ahileh keihon amahojah a, ‘lunghang hih un, amahokhu khoto jouvin, nachanu teu chu phalpeh jengun, keihon Jabesh-gilead kasuh mang uchun ajidiu kamujou peh tapouve, chuleh nangho na nopnatah uva nachanuteu napeh u ahiloujeh in nakitepnau chu nasuhkeh dehpouve tiuving ting anajol lungdamnao vinge,” atiuve.
23 Un Benjamina bērni darīja tā un ņēma sievas pēc sava skaita no tām, kas tur dejoja; tās tie laupīja. Un nogāja un griezās atpakaļ uz savām mājām, un uztaisīja pilsētas un dzīvoja iekš tām.
Hitichun Benjamin mitechun aseipeh bangun anabol tauvin, nungah hochu alampet uchun mikhat in khat cheh akimat’un ajidingin akilhoh doh tauvin ahi. Amahon agamlanga akileuvin akhopiu akisemphat un chennan anei taove.
24 Un Israēla bērni tanī laikā no turienes cēlās ikviens pie savas cilts un pie saviem radiem, un izgāja no turienes ikviens uz savām mājām.
Hiche jouchun Israel mipite jong akipatdoh un ama insungleh aphung dungjuijin ama ama in cheh’a akile taove.
25 Tanīs dienās ķēniņa nebija iekš Israēla; ikviens darīja, kā tam patika.
Hichelai khanga chun Israel ten leng ananei pouvin, mipi hochun ama mitvetna dih asah dungjui cheh in ana chon’un ahi.
