Sog̒u 13

1 Un Israēla bērni darīja joprojām, kas Tam Kungam nepatika; tad Tas Kungs tos nodeva Fīlistu rokā četrdesmit gadus.

Hagi Israeli vahe'mo'za ete mago'ane Ra Anumzamofo avurera kefo zamavu'zmava hazageno, Ra Anumzamo'a zamavareno Filistia vahe zamazampi zamantegeno, 40'a kafufi Filistia vahe'mo'za Israeli vahera kegava huzamante'ne'za zamazeri haviza hu'naze.

2 Un tur bija viens vīrs no Careas, no Dana cilts, un viņa vārds bija Manoūs, un viņa sieva bija neauglīga un nedzemdēja.

Hagi ana knafina mago nera Dani nagapinti ne' Zora kumate nemania ne'mofo agi'a Manoa'e. Hagi nenaro'a mofavre onte naravo a' mani'ne.

3 Un Tā Kunga eņģelis parādījās tai sievai un uz to sacīja: redzi, tu esi neauglīga un neesi dzemdējusi, bet tu tapsi grūta un dzemdēsi dēlu.

Hagi Ra Anumzamofo ankeromo'a Manoa nenaronte ehanatino amanage hu'ne, kagra Mofavrea onte naravo a' mani'nananagi, kamu'ene hunka ne' mofavre kasentegahane.

4 Tad nu sargies un nedzer vīna nedz stipra dzēriena un neēd nekā, kas nešķīsts.

E'ina hu'negu waini tine, hankave tine, agruma osu'nesia ne'zanema ne'zankura kva hu'nenka onegahane.

5 Jo redzi, tu tapsi grūta un dzemdēsi dēlu, kam uz galvu nebūs nākt nekādam dzenamam nazim, jo tas puisis būs Dievam svētīts (nazīrs) no mātes miesām, un viņš sāks Israēli izpestīt no Fīlistu rokas.

Hagi antahio, kagra kamu'ene hunka ne' mofavre kasente'gahananki, ana mofavrea azokara taga osutfa huo. Na'ankure ana mofavrea krimpafi mani'negeno, Anumzamo'a otage eri'za vahere huno huhamprintegahiankino, Filistia vahe zamazampintira agra agafa huno Israeli vahera zamagu'vazigahie.

6 Tad tā sieva nāca un runāja uz savu vīru un sacīja: viens Dieva vīrs pie manis atnāca; viņa ģīmis bija kā Dieva eņģeļa ģīmis, ļoti bijājams, un es viņu nevaicāju, no kurienes tas esot, un viņš man arī savu vārdu neteica.

Anagema higeno'a ana a'mo'a eno nevena eme asamino amanage hu'ne, Anumzamofo vahe'mo'a nagrite eama hu'ne! Avu'ava'amo'a Anumzamofo ankeronkna huno so'e zantfa hu'ne. Igati e'ne, antahionkogeno agra agi'a onasami'ne.

7 Bet viņš uz mani sacīja: redzi, tu tapsi grūta un dzemdēsi dēlu, un nu nedzer vīna nedz stipra dzēriena, nedz ēd ko, kas nešķīsts, jo tas puisis būs Dievam svētīts no mātes miesām līdz pat savai nāves dienai.

Hianagi amanage huno nasami'ne, kamu'ene hunka ne' mofavre kasentegahananki, waini tine, hankave tine, agruma osu'nesia ne'zanena onetfa huo huno nasami'ne. Na'ankure ana mofavrea kasema onte'nenankeno'a Anumzamofo eri'za vahere huno huhamprinte'nigeno mani'neno ufrigahie huno nasami'ne.

8 Tad Manoūs pielūdza To Kungu un sacīja: Ak Kungs, lai jel tas Dieva vīrs, ko Tu esi sūtījis, atkal pie mums atnāk un mums māca, ko lai ar to bērnu darām, kas piedzims.

Anagema higeno'a Manoa'a Ra Anumzamofontega amanage huno nunamuna hu'ne, Ra Anumzamoka muse hugantoanki, vaheka'a mago'ene huntegeno kasemantenu'a mofavremofoma hunte'nua avu'ava zana eme rempi huramino.

9 Un Dievs paklausīja Manoūs balsi, un tas Dieva eņģelis nāca atkal pie tās sievas; un viņa sēdēja tīrumā, bet Manoūs, viņas vīrs, nebija pie viņas.

Anage higeno Anumzamo'a Manoa nunamu kea nentahino, ankero'a huntegeno Manoa nenaro'a hozafi mani'nere e'ne. Hianagi ana a'mofo neve Manoa'a anantera nenaro'enena omani'ne.

10 Tad tā sieva steidzās un skrēja un to pasacīja savam vīram, un uz to sacīja: redzi, tas vīrs man parādījies, kas tai dienā pie manis nāca.

Ana'ma higeno'a, ana a'mo'a agareno nevente vuno amanage ome hu'ne, Oki'ma e'nea ne'mo'a ete e'ne.

11 Tad Manoūs cēlās un gāja savai sievai pakaļ un nāca pie tā vīra un uz to sacīja: vai tu esi tas vīrs, kas uz to sievu runājis? Un tas sacīja: es tas esmu.

Higeno ana kema nentahino'a Manoa'a ame huno nenarona avaririno vuno ana nete uhanatino amanage ome hu'ne, Kagra ama'na a'enema nanekema hu'nana nero? huno antahigegeno, Nagra ana nere.

12 Tad Manoūs sacīja: kad nu tas notiks, ko tu sacījis, kāds tikums tad būs tam zēnam un kāds būs viņa darbs?

Higeno Manoa'a amanage hu'ne, Kema hu'nana kemo'ma nena rgama fore'ma hina, inankna tra ke ana mofavremo'a amagera nenteno, nanknahu eri'za erigahie?

13 Un Tā Kunga eņģelis sacīja uz Manoū: no visa, ko es uz to sievu esmu runājis, viņai būs sargāties.

Higeno Ra Anumzamofo ankeromo'a amanage huno Manoa ke'nona hu'ne, Maka kema aka'amofoma asami'noa kea kegava hu'neno avararino.

14 Viņai nebūs ēst nekā, kas no vīna koka izaug, un viņai nebūs dzert ne vīna, ne stipra dzēriena, nedz ēst, kas nešķīsts, visu, ko es viņai esmu pavēlējis, viņai būs turēt.

Hagi krepireti'ma tro'ma hanaza tine, waini tine, hankave tine, agruma osu'nesia ne'zanena onetfa hino.

15 Tad Manoūs sacīja uz Tā Kunga eņģeli: lūdzams, pakavējies un mēs sataisīsim priekš tevis kazlēnu.

Anage higeno, Manoa'a amanage huno Ra Anumzamofo ankerona asami'ne, Muse hugantoanki mani'negeta meme afu anentara ome aheta kregantamnena netenka vuo.

16 Tad Tā Kunga eņģelis sacīja uz Manoū; jebšu tu mani uzkavētu, tomēr es no tavas maizes neēdīšu, bet ja tu gribi dedzināmo upuri pienest, to tu Tam Kungam vari upurēt. Jo Manoūs nezināja, viņu esam Tā Kunga eņģeli.

Hagi anagema higeno'a Ra Anumzamofo ankeromo'a amanage huno Manoana asami'ne, Nazerinte'nankena manigahuanagi, nezanka'a onegosue. Hianagi retrotra hunka Ra Anumzamofontega kre fananehu ofa hunto. Na'ankure Manoa'a Ra Anumzamofo ankerone huno antahino keno osu'ne.

17 Un Manoūs sacīja uz Tā Kunga eņģeli: kā tavs vārds? Ka tevi varam godāt, kad notiks pēc tava vārda.

Anante Manoa'a amanage huno Ra anumzamofo ankerona antahige'ne? Ama ana kemo'ma nena raga'a efore'ma hanigetama kagima erisgama hanunkura, kagi'a azage huta ahegahue?

18 Tad Tā Kunga eņģelis uz viņu sacīja: kāpēc tu tā vaicā pēc Mana Vārda, kas taču ir brīnišķīgs?

Higeno Ra Anumzamofo ankeromo'a amanage huno Manoana asami'ne, Nagafare nagigura nantahinegane? Nagri nagimo'a knarezantfa hu'neankinka, antahi ani hugara osu'nane.

19 Tad Manoūs ņēma kazlēnu un to ēdamo upuri, un to upurēja Tam Kungam uz tās klints; un viņš darīja brīnumu un Manoūs un viņa sieva skatījās.

Anagema higeno'a Manoa'a meme anenta azenerino, witine erinteno have agofetu Ra Anumzamofontega ofa eme higeno, Ra Anumzamo'ma ruzahukna kaguva zama hiazana ke'na'e.

20 Jo kad liesma no altāra virsas šāvās pret debesi, tad Tā Kunga eņģelis uzkāpa altāra liesmā. Un Manoūs un viņa sieva to redzēja un metās pie zemes uz saviem vaigiem.

Hagi teve anefamo'ma hagana haganama huno Kresramanama vu itareti'ma kumo'ma monafi marerigeno'a, Ra Anumzamofo ankeromo'a ana tevegumpi mareri'ne. Hagi Manoa'ene nenaro'enema ana zama negekea zanavugosaregati mopafi mase'na'e.

21 Un Tā Kunga eņģelis neparādījās vairs ne Manoūm, nedz viņa sievai. Tad Manoūs atzina, ka tas bija Tā Kunga eņģelis.

Hagi Ra Anumzamofo ankeromo'ma ete ru'enena Manoante'ene nenarontera omegeno, Manoa'a Ra Anumzamofo ankerone huno keno antahino hu'ne.

22 Un Manoūs sacīja uz savu sievu: mēs tiešām mirsim, jo mēs esam Dievu redzējuši.

Hagi Manoa'a amanage huno nenarona asami'ne, Tamage tagra frigahu'e. Na'ankure tagra Anumzamofo ke'no'e.

23 Bet viņa sieva uz viņu sacīja: kad Tas Kungs mūs gribētu nokaut, tad Viņš to dedzināmo upuri un ēdamo upuri nebūtu pieņēmis no mūsu rokām; Viņš arī visas šīs lietas mums nebūtu parādījis, nedz mums to licis dzirdēt šai laikā.

Hianagi nenaro'a amanage hu'ne, Ra Anumzamo'ma tahe frinaku'ma hiresina kre fananehu ofane, witi ofanema hu'a ofa antahi noramino kaguvazana erifore higeta nonkokeno, amama eme tasamia nanekea ontasamisine.

24 Un tā sieva dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Simsons, un tas zēns uzauga, un Tas Kungs to svētīja.

Hagi ana a'mo'a ne' mofavre kasenteno agi'a Samsoni'e huno ante'ne. Hagi ana mofavremo'ma nenama nehigeno'a, Ra Anumzamo'a asomu hunte'ne.

25 Un Tā Kunga Gars viņu sāka skubināt Dana lēģerī starp Careu un Estaoli.

Hagi Zora kuma'ene Estaoli kumatremofo amu'nompima me'nea kumate Mahane-dani Samsoni'a mani'negeno, Ra Anumzamofo Avamu'mo'a agafa huno agu'afina eri'zana eri'ne.