Sog̒u 13
1 Un Israēla bērni darīja joprojām, kas Tam Kungam nepatika; tad Tas Kungs tos nodeva Fīlistu rokā četrdesmit gadus.
Avellin Israelten Pakai mitmun thilse jeng aboltauvin ahi. Hijeh chun Pakaiyin amaho chu Philistine te khut’ah apedoh tauvin ahileh amahon kum 40 sungin asungenthei lheh jengun ahi.
2 Un tur bija viens vīrs no Careas, no Dana cilts, un viņa vārds bija Manoūs, un viņa sieva bija neauglīga un nedzemdēja.
Hiche nikholai hin Manoah kiti Daan phungmi khat Zorah khopi sungah anachengin ahi. Ama jinu hin nao avop theipon chanei louvin aum lhonin ahi.
3 Un Tā Kunga eņģelis parādījās tai sievai un uz to sacīja: redzi, tu esi neauglīga un neesi dzemdējusi, bet tu tapsi grūta un dzemdēsi dēlu.
Pakai vantil khat Manoah jinu komah ahung kilah in hitin aseije, “Nangma chanei theilou hellin hitih chan’in ana umjong lechun tuahi gangtah a nao nahinvop ding chapa khat nahinding ahi.
4 Tad nu sargies un nedzer vīna nedz stipra dzēriena un neēd nekā, kas nešķīsts.
Hijeh chun chingtheijin, nangin ju hihenlang khamnathei dang ipi hijongleh don hihbeh in chuleh nehding kijahda thil ho chu nehih beh in.
5 Jo redzi, tu tapsi grūta un dzemdēsi dēlu, kam uz galvu nebūs nākt nekādam dzenamam nazim, jo tas puisis būs Dievam svētīts (nazīrs) no mātes miesām, un viņš sāks Israēli izpestīt no Fīlistu rokas.
Nangman nao hinvop in natin chapa khat nahin ding ahi, chuleh asam navopeh louhelding ahi. Ajeh chu amachu ahung penna patna athichan geija Nazir khat hina-a Pathenna kikatdoh ding ahi. Aman Philistine tea konna Israelte ahin huhdoh ding ahi,” ati.
6 Tad tā sieva nāca un runāja uz savu vīru un sacīja: viens Dieva vīrs pie manis atnāca; viņa ģīmis bija kā Dieva eņģeļa ģīmis, ļoti bijājams, un es viņu nevaicāju, no kurienes tas esot, un viņš man arī savu vārdu neteica.
Hichun hiche numeinu chu alhai jellin ajipa aga hetsah tan ahi, “Pathen mikhat kakom’ah ahung kilah in, amachu Pathen vantil toh akilouvin, vetding tijat umtah ahi. Hoiya hungkon ham ti kana dongpon amanjong amin eiseipeh pon ahi.
7 Bet viņš uz mani sacīja: redzi, tu tapsi grūta un dzemdēsi dēlu, un nu nedzer vīna nedz stipra dzēriena, nedz ēd ko, kas nešķīsts, jo tas puisis būs Dievam svētīts no mātes miesām līdz pat savai nāves dienai.
Ahinlah aman nao nahinvop ding chapa khat nahinding ahi ati. Jujong nadon louding khamnathei adang, ipi hijongleh nadon louding nehjong nanehlou ding ahi ati. Ajeh chu nachapa chu ahung penna patna athi nichan geija Nazir khat iding Pathenna kikat dohding ahi,” ati.
8 Tad Manoūs pielūdza To Kungu un sacīja: Ak Kungs, lai jel tas Dieva vīrs, ko Tu esi sūtījis, atkal pie mums atnāk un mums māca, ko lai ar to bērnu darām, kas piedzims.
Hichun Manoah Pathen hengah atauvin aseitai, “Pakai, lungsettah in Pathen mipa chu avellin hungkit henlang ahung pengding chapang chungchang chu eiseipeh behen” ati.
9 Un Dievs paklausīja Manoūs balsi, un tas Dieva eņģelis nāca atkal pie tās sievas; un viņa sēdēja tīrumā, bet Manoūs, viņas vīrs, nebija pie viņas.
Pathen’in Manoah taona chu asangin avellin ajinu loulaija atoupetnin Pathen vantil chu ahung kilah kitnin ahi. Ahinla ajipa Manoah chu amanu komma ana umloupet ahi.
10 Tad tā sieva steidzās un skrēja un to pasacīja savam vīram, un uz to sacīja: redzi, tas vīrs man parādījies, kas tai dienā pie manis nāca.
Hijeh chun amanu chu gangtah in ajia koma alhai jallin agaseipeh in, “Nikhatna kakomma hungkilah a chu avellin ahung kitne” ati.
11 Tad Manoūs cēlās un gāja savai sievai pakaļ un nāca pie tā vīra un uz to sacīja: vai tu esi tas vīrs, kas uz to sievu runājis? Un tas sacīja: es tas esmu.
Manoah chu ajinu chutoh alelhai lhonnin adongtan ahi, “Nangmahi nikhatna kajinu komma hung kilah chu nahim?” tin ana dongin ahi. Aman ahin donbut nin “kahi” ati.
12 Tad Manoūs sacīja: kad nu tas notiks, ko tu sacījis, kāds tikums tad būs tam zēnam un kāds būs viņa darbs?
Hijeh chun Manoah in hiti i nana dong tai, “Nathusei chu ahung guilhun teng hiche chapang chun ipi atoh dingham? chuleh itobanga hinkho amending ham?” tin ana dong tai.
13 Un Tā Kunga eņģelis sacīja uz Manoū: no visa, ko es uz to sievu esmu runājis, viņai būs sargāties.
Pakai Vantil chun ahin donbutnin, “Najinun atohding kaseipeh hochu phatah a ajuiding ahi,
14 Viņai nebūs ēst nekā, kas no vīna koka izaug, un viņai nebūs dzert ne vīna, ne stipra dzēriena, nedz ēst, kas nešķīsts, visu, ko es viņai esmu pavēlējis, viņai būs turēt.
Amanun lengpithei tuija kon poupou chu anehlou ding chuleh ju hihenlang khamnathei adang itobang hijongleh adonlou ding chuleh athenglou poupou chu anehlou ding ahi” ati.
15 Tad Manoūs sacīja uz Tā Kunga eņģeli: lūdzams, pakavējies un mēs sataisīsim priekš tevis kazlēnu.
Hiche jouchun Manoah in Pakai Vantil komma chun aseije, “Lungsettah in keinin naneh ding kelnou khat kahin honlhon tokah in hiche ahin umtadin” ati.
16 Tad Tā Kunga eņģelis sacīja uz Manoū; jebšu tu mani uzkavētu, tomēr es no tavas maizes neēdīšu, bet ja tu gribi dedzināmo upuri pienest, to tu Tam Kungam vari upurēt. Jo Manoūs nezināja, viņu esam Tā Kunga eņģeli.
Pakai Vantil chun adonbutnin “anaum nange” ahilah ima kaneh louding ahi, hijeng jongleh Pakai komma kilhaina a pumgo thilto nabolthei lhon ding ahi” ati. (Manoah chun Pakai Vantil chu Pakai ahilam ahetlou ahi).
17 Un Manoūs sacīja uz Tā Kunga eņģeli: kā tavs vārds? Ka tevi varam godāt, kad notiks pēc tava vārda.
Hichun Manoah in Pakai Vantil komma chun “Namin ipi ham?” tin anadongin ahi. Ajeh chu hicheho jousehi ahung guilhun tengleh keinin naming hi kajabol thei lhonna dingin” ati.
18 Tad Tā Kunga eņģelis uz viņu sacīja: kāpēc tu tā vaicā pēc Mana Vārda, kas taču ir brīnišķīgs?
Pakai Vantil chun adonbutnin, “Ipi dinga kamin neidoh ham? Nangin nahet dinga kidang val ding ahi” ati.
19 Tad Manoūs ņēma kazlēnu un to ēdamo upuri, un to upurēja Tam Kungam uz tās klints; un viņš darīja brīnumu un Manoūs un viņa sieva skatījās.
Hichun Manoah in kelnou khat toh lousoh ga themkhat toh ahin choijin song chunga chun Pakai kommah pumgo thilto din atohdoh lhontan ahi. Chutia chu Manoah teni nupan avetpet lhonchun Pakai chun thil kidang tah aboldoh tan ahi.
20 Jo kad liesma no altāra virsas šāvās pret debesi, tad Tā Kunga eņģelis uzkāpa altāra liesmā. Un Manoūs un viņa sieva to redzēja un metās pie zemes uz saviem vaigiem.
Hichea maichamma konna meikong chu vanlanga akontou phat chun Pakai Vantil jongchu meikong lah a chun akaltou tan ahi. Manoah leh ajinun hichu amu lhon phatnin abohkhup lhonnin jana apelhon tai.
21 Un Tā Kunga eņģelis neparādījās vairs ne Manoūm, nedz viņa sievai. Tad Manoūs atzina, ka tas bija Tā Kunga eņģelis.
Vantil chu Manoah te nupa kommah avellin ahung kilah kittapon ahi. Hichun Manoah chun Pakai Vantil chu Pakai ahiti ahedoh tai.
22 Un Manoūs sacīja uz savu sievu: mēs tiešām mirsim, jo mēs esam Dievu redzējuši.
Aman ajinu kommah hitin aseije, “Eini ithi teitei ding ahitai ajeh chu einin Pathen imulhon tan ahi” akiti lhon tan ahi.
23 Bet viņa sieva uz viņu sacīja: kad Tas Kungs mūs gribētu nokaut, tad Viņš to dedzināmo upuri un ēdamo upuri nebūtu pieņēmis no mūsu rokām; Viņš arī visas šīs lietas mums nebūtu parādījis, nedz mums to licis dzirdēt šai laikā.
Ahinlah ajinun, “Pakai chun eitha lhon ding ahilah kelnou leh lhosoh ga chu sangponte, aman eini komma jong hung kilah louding eini komma hitobang hojong abollou ding ahi” ati.
24 Un tā sieva dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Simsons, un tas zēns uzauga, un Tas Kungs to svētīja.
Achapa chu ahungso phatnin amanun jong amin Samson asahtai, chuleh amachu ahung khanlet to kilhonin Pakaiyin phatthei aboh in ahi.
25 Un Tā Kunga Gars viņu sāka skubināt Dana lēģerī starp Careu un Estaoli.
Ama Zorah leh Eshtaol khopi teni kikah a Mahaneh-dan munna achen petnin Pathen lhagaovin amachu ahin hatdohsah tan ahi.
