Sog̒u 10

1 Un pēc Abimeleka, Tolus, Dodus dēla Puūs dēls, vīrs no Īsašara cilts, cēlās, Israēli pestīt, un dzīvoja Zamirā Efraīma kalnos.

Bangʼ loch Abimelek ja-Isakar, Tola wuod Pua, ma wuod Dodo, nowuok mondo ores jo-Israel. Nodak Shamir, e piny got mar Efraim.

2 Un viņš tiesāja Israēli divdesmit un trīs gadus un nomira un Zamirā tapa aprakts.

Notelo ne Israel kuom higni piero ariyo gadek; eka notho, kendo noyike Shamir.

3 Un pēc viņa cēlās Jaīrs, Gileādietis, un tiesāja Israēli divdesmit un divus gadus.

Noluwe gi Jair ma ja-Gilead, ma notelo ne Israel kuom higni piero ariyo gariyo.

4 Un tam bija trīsdesmit dēli, tie jāja uz trīsdesmit ēzeļiem, un tiem bija trīsdesmit pilsētas, kuras nosauc (par) Jaīra ciemiem līdz šai dienai; tie ir Gileādas zemē.

Ne en-gi yawuowi piero adek mane nigi punde piero adek mane giidho. Negitelone mier piero adek man Gilead, manyaka kawuononi pod iluongo ni Havoth Jair.

5 Un Jaīrs nomira un tapa aprakts Kamonā.

Ka Jair notho, noyike Kamon.

6 Tad Israēla bērni joprojām darīja, kas Tam Kungam nepatika, un kalpoja Baāliem un Astartēm un Sīriešu dieviem un Sidonas dieviem un Moaba dieviem un Amona bērnu dieviem un Fīlistu dieviem un atstāja To Kungu un nekalpoja Viņam.

Jo-Israel nochako otimo timbe mamono e wangʼ Jehova Nyasaye. Negitiyone Baal gi Ashtoreth, kod nyiseche mag jo-Aram, gi nyiseche mag jo-Sidon, nyiseche mag jo-Moab, nyiseche mag jo-Amon kod nyiseche mag jo-Filistia. Bende nikech jo-Israel nojwangʼo Jehova Nyasaye mi ok gitiyone,

7 Tad Tā Kunga dusmība iedegās pret Israēli un Viņš tos pārdeva Fīlistu rokā un Amona bērnu rokā.

iye nowangʼ kodgi. Nochiwogi e lwet jo-Filistia kod jo-Amon,

8 Un tie satrieca un samina Israēla bērnus no tā gada iesākot astoņpadsmit gadus, visus Israēla bērnus, kas viņpus Jardānes bija, Amoriešu zemē, tas ir Gileādā.

mane osandogi kendo othirogi e higano. Kuom higni apar gaboro negisando jo-Israel duto mane nitie yo wuok chiengʼ mar Jordan e piny Gilead, ma en piny jo-Amor.

9 Un Amona bērni gāja pār Jardāni un karoja pret Jūdu un pret Benjaminu un pret Efraīma namu, tā ka Israēlim bija ļoti bail.

Jo-Amon bende nongʼado Jordan mondo oked gi jo-Juda, jo-Benjamin kod od Efraim; kendo Israel nenie thagruok malich.

10 Tad Israēla bērni brēca uz To Kungu un sacīja: mēs pret Tevi esam grēkojuši, jo mēs savu Dievu esam atstājuši un kalpojuši Baāliem.

Eka jo-Israel noywak ne Jehova Nyasaye, “Waseketho e nyimi, ka waweyo Nyasachwa kendo watiyone nyiseche mag Baal.”

11 Bet Tas Kungs sacīja uz Israēla bērniem: vai Es jūs neesmu izpestījis no ēģiptiešiem un Amoriešiem un Amona bērniem un Fīlistiem

Jehova Nyasaye nodwoko niya, “E kinde mane jo-Misri, jo-Amor, jo-Amon, jo-Filistia,

12 Un Sidoniešiem un Amalekiešiem un Maoniešiem, kad tie jūs spaidīja, un jūs uz Mani brēcāt?

jo-Sidon, jo-Amalek kod jo-Maon nothirou kendo ne uywakna mondo akonyu, donge ne aresou ma ua e lwetgi?

13 Tomēr jūs Mani esat atstājuši un kalpojuši citiem dieviem, tādēļ Es jūs vairs negribu izpestīt.

To usejwangʼa mutiyone nyiseche mamoko, omiyo koro ok anachak aresu.

14 Ejat un brēciet uz saviem dieviem, ko jūs esat izmeklējušies, lai tie jūs izpestī jūsu bēdu laikā.

Dhiuru kendo uywagne nyisecheu ma useyiero. Weuru giresu sa ma un e thagruok!”

15 Bet Israēla bērni sacīja uz To Kungu: mēs esam grēkojuši; dari Tu mums, itin kā Tev patīk, izglāb mūs tikai šo reiz'.

To jo-Israel nowachone Jehova Nyasaye niya, “Wasetimo richo. Timnwa gimoro amora miparo ni berni, to kiyie to reswa sani.”

16 Un tie meta nost no sevis tos svešos dievus un kalpoja Tam Kungam. Tad Viņam palika žēl par Israēla bēdām.

Eka ne giwito nyiseche manono kendo negitiyo ni Jehova Nyasaye. Eka Jehova Nyasaye nokecho jo-Israel kuom thagruokgi.

17 Un Amona bērni tapa sasaukti un apmetās Gileādā un Israēla bērni sapulcējās un apmetās Micpā.

Ka jo-Amon noluongi mondo oik gige lweny mag-gi kendo gichokre Gilead, jo-Israel to nochokore Mizpa.

18 Tad tie ļaudis, Gileādas virsnieki, cits uz citu sacīja: kas būs tas vīrs, kas sāks karot pret Amona bērniem. Tam būs galvai būt pār visiem Gileādas iedzīvotājiem.

Jotend jo-Gilead nowacho kendgi giwegi niya, “Ngʼato angʼata ma nemonj jo-Amon ema nobed jotend jogo duto modak Gilead.”