< Jozuas 7 >
1 Bet Israēla bērni noziedzās pie tā izdeldējamā, jo Akans, Karmus dēls, tas bija Zabdus, tas Zerus dēls no Jūda cilts, ņēma no tā izdeldējamā. Tad Tā Kunga bardzība iedegās pret Israēla bērniem.
Toe Israel kaminawk loe tangoeng ih hmuennawk pongah, oepthok ah khosah o ai; Judah acaeng thung ih Zerah capa Zabdi, Zabdi capa Karmi, Karmi capa Akhaan mah thoemto hmuennawk to lak; to pongah Angraeng palungphuihaih Israel kaminawk nuiah oh.
2 Kad nu Jozuas izsūtīja vīrus no Jērikus uz Aju pie Bet-Avenas, no Bēteles pret rītiem, un uz tiem runāja sacīdams: noejat un izlūkojiet to zemi,
Joshua mah Jeriko vangpui hoiah Bethel ni angyae bangah kaom, Beth-Aven taeng ih Ai vangpui ah kami to patoeh, nihcae khaeah, Caeh oh tahang loe prae to khen oh, tiah a naa. To pongah kaminawk loe caeh o tahang moe, Ai vangpui to khet o.
3 Tad tie vīri nogāja un izlūkoja Aju, un griezās atpakaļ pie Jozuas un uz to sacīja: lai visi ļaudis nenoiet, bet lai kādi divtūkstoš vai trīstūkstoš vīri noiet un Aju kauj, neapgrūtini visus ļaudis, jo viņu tur ir maz.
Kaminawk loe Joshua khae amlaem o let, anih khaeah, Ai vangpui tuk hanah kami boih caeh angai mak ai; vangpui tuk hanah kami sang hnetto maw, sang thumto maw patoeh ah; kami zetta ni oh o, to pongah kaminawk boih patangsak hmah, tiah a naa o.
4 Tad no tiem ļaudīm cēlās uz turieni trīstūkstoš vīri, bet tiem bija jābēg priekš Ajas vīriem.
To pongah kami sang thumto caeh o tahang; toe nihcae loe Ai vangpui kaminawk hmaa ah cawnh o.
5 Un Ajas vīri apkāva no tiem trīsdesmit un sešus vīrus un dzinās tiem pakaļ no vārtiem līdz Zabarim, un tos sakāva pakalnē. Tad to ļaužu sirds izkusa un palika kā ūdens.
Ai vangpui ih kaminawk mah nihcae thung ih kami quithum, tarukto hum pae o; nihcae to vangpui khongkha hoi Shebarim karoek to patom o moe, to ahmuen hoi anghumh o tathuk naah hum o pongah, kaminawk ih palungthin loe tui baktiah amkaw.
6 Un Jozuas saplēsa savas drēbes un metās zemē uz savu vaigu priekš Tā Kunga šķirsta līdz pat vakaram, viņš un Israēla vecaji, un tie kaisīja pīšļus uz savām galvām.
To naah Joshua loe angmah ih kahni to asih moe, Angraeng ih thingkhong hmaa ah long ah akuep, niduem khoek to to tiah oh; Israel kacoehtanawk doeh anih hoi nawnto to tiah oh o, lu nuiah maiphu ang phuih o.
7 Un Jozuas sacīja: ak Kungs, Dievs! Kāpēc tu šiem ļaudīm esi licis iet caur Jardāni, mūs dodams Amoriešu rokās, ka tie mūs izdeldē? Ak, kaut mēs mierā būtu palikuši viņpus Jardānes.
Joshua mah, Aw Angraeng Sithaw, Tipongah kaicae hae Amor kaminawk ban ah paek moe, kaicae humsak hanah, hae kaminawk hae Jordan vapui nang katsak loe? Poeknawmhaih hoiah Jordan vapui yaeh ah ka oh o duem nahaeloe hae tiah om mak ai!
8 Ak Kungs, ko lai saku, kad nu Israēls muguru griež saviem ienaidniekiem?
Aw Angraeng, Israel kaminawk loe vaihi nihcae ih misanawk mah patom o boeh pongah, kawbangmaw ka tih han boeh?
9 Kad Kanaānieši un visi zemes iedzīvotāji to dzirdēs, tad tie mūs apstās visapkārt un izdeldēs mūsu vārdu no zemes. Ko tad Tu darīsi Sava lielā Vārda dēļ?
Kanaan kaminawk hoi to prae thungah kaom kaminawk mah, to tamthang to thaih o naah, kaicae hae na takui o ueloe, kaicae ih ahmin hae long nui hoiah anghmaa o sak ving tih boeh; to tiah nahaeloe lensawk na hmin hanah kawbangmaw na sak han? tiah a naa.
10 Tad Tas Kungs sacīja uz Jozua: celies, kāpēc tu tā guli uz sava vaiga?
Angraeng mah Joshua khaeah, Angthawk tahang ah; tipongah long ah na tabok loe?
11 Israēls ir apgrēkojies un arī pārkāpis Manu derību, ko Es tiem esmu pavēlējis; tie ir arī ņēmuši no tā izdeldējamā un ir zaguši un slēpuši un to ir likuši pie savas mantas.
Israel kami mah zaehaih sak boeh, pazui o hanah ka paek ih lok to nihcae mah aek o; tangoeng ih hmuen to a lak o, paquk o; aling koehhaih palungthin hoiah angmacae ih hmuenmae salakah a suek o.
12 Tāpēc Israēla bērni nevar pastāvēt priekš saviem ienaidniekiem, tiem bēdzin jābēg no saviem ienaidniekiem, jo tie ir izdeldējami. Es nebūšu vairs ar jums, ja jūs to, kas izdeldējams, no sava vidus neizdeldēsiet.
To pongah Israel kaminawk loe tangoeng ih kami ah oh o moe, angmacae misa hmaa ah angdoe o thai ai; hnukbang ah a cawnh o boeh; nangcae thungah kaom tangoeng ih kami to na hum o ai karoek to, nangcae khaeah ka om mak ai boeh.
13 Celies, svētī tos ļaudis un saki: svētījaties uz rītdienu, jo tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: izdeldējama lieta ir tavā vidū, Israēl; tu nevari pastāvēt priekš saviem ienaidniekiem, tiekams tu nebūsi izdeldējis no sava vidus to izdeldējamo.
Angthawk loe, kaminawk to amprikcaisak ah; khawnbang hanah nangmacae hoi nangmacae to amprikcai oh; Israel Angraeng Sithaw mah hae tiah lokthuih; Aw Israel, nangcae salakah tangoeng ih hmuen to oh; to tangoeng ih hmuen to nangmacae thung hoi na takhoe o ving ai karoek to, na misanawk pazawk o thai hanah, nihcae hmaa ah nang doe o thai mak ai.
14 Rītā agri nākat priekšā pēc savām ciltīm, un tā cilts, ko Tas Kungs uzrādīs, lai nāk priekšā pēc saviem radiem, un tas rads, ko Tas Kungs uzrādīs, lai nāk priekšā pēc savām saimēm, un tā saime, ko Tas Kungs uzrādīs, lai nāk priekšā pēc saviem vīriem.
To pongah akhawn bangah acaeng kami maeto pacoeng maeto tacawt oh; acaeng maeto pacoeng maeto hmabang ah tacawt oh, Angraeng mah zaehaih sah acaeng to patuek tih; to pacoengah imthung takoh maeto pacoeng maeto hmabang ah tacawt oh, Angraeng mah zaehaih sah imthung takoh to patuek tih, to pacoengah imthung takoh thung ih kami maeto pacoeng maeto tacawt oh,
15 Un kas taps atrasts ar to izdeldējamo, to būs sadedzināt ar uguni, līdz ar visu, kas tam pieder, tāpēc ka viņš pārkāpis Tā Kunga derību, un tāpēc ka viņš kauna lietu darījis iekš Israēla.
tangoeng ih hmuen la kami to hmai hoiah qoeng oh; anih loe Angraeng lokkamhaih to aek moe, Israel kaminawk salakah azat thok hmuen a sak pongah, angmah hoi a tawnh ih hmuennawk boih hmai hoi nawnto qoeng oh, tiah a naa.
16 Tad Jozuas cēlās no rīta agri un veda priekšā Israēli pēc viņu ciltīm, - tad Jūda cilts tapa uzrādīta.
Joshua loe khawnbang khawnthaw ah angthawk moe, Israel acaeng boih maeto pacoeng maeto hmabang ah tacawtsak, to naah Anih mah zaehaih sah acaeng loe Judah ni, tiah patuek.
17 Un kad viņš Jūda cilti veda priekšā, tad tapa uzrādīts Zeraiešu rads, un kad Zeraiešu radu veda priekšā pēc tiem saimniekiem, tad Zabdus tapa uzrādīts.
Judah acaengnawk hmabang ah tacawt o; nihcae thungah Zarhi imthung takoh mah zaehaih sak, tiah patuek; Zarhi imthung takoh thung ih kami maeto pacoeng maeto hmabang ah tacawtsak naah, Zabdi mah zaehaih sak, tiah patuek.
18 Kad šo saimi veda priekšā pēc tiem vīriem, tad Akans tapa uzrādīts, Karmus dēls, tas bija Zabdus, tas Zerus dēls no Jūda cilts.
Joshua mah anih ih caanawk to maeto pacoeng maeto hmabang ah tacawtsak naah, Judah acaeng Zerah capa Zabdi, Zabdi capa Karmi, Karmi capa Akaan mah zaehaih sak, tiah patuek.
19 Tad Jozuas sacīja uz Akanu: mans dēls, dod jel Tam Kungam, Israēla Dievam, godu un dod Viņam slavu un stāsti man jel, ko tu esi darījis, un neslēpi to man.
To naah Joshua mah Akaan khaeah, Ka capa, Israel Angraeng Sithaw khaeah lensawkhaih paek loe, anih khaeah zaehaih taphong ah; na sak ih hmuen to vaihi na thui ah, angphat hmah, tiah a naa.
20 Tad Akans atbildēja Jozuam un sacīja: tiešām, es esmu apgrēkojies pret To Kungu, Israēla Dievu, un esmu tā un tā darījis.
Akaan mah, Israel Angraeng Sithaw hmaa ah ka zae boeh; hae hmuen hae ka sak moeng boeh;
21 Jo es ieraudzīju pie laupījuma vienu skaistu Babiloniešu mēteli un divsimt sudraba sēķeļus un vienu zelta sprādzi, tā svēra piecdesmit sēķeļus, un es tās lietas iekāroju un tās ņēmu, un redzi, tās manā teltī ir paslēptas zemē un tas sudrabs tur apakšā.
paro ih hmuennawk thungah Babylon kaminawk ih kahni, phoisa shekel cumvai hnetto hoi sui kae shekel quipangato ka hnuk naah ka khit moe, ka lak tangak boeh, khenah, to hmuennawk loe ka ohhaih kahni im long thungah ka hawk, phoisa loe athung koek ah oh, tiah a naa.
22 Tad Jozuas sūtīja vīrus un tie skrēja uz to telti, un redzi, tas bija apslēpts viņa teltī, un tas sudrabs tur apakšā.
To pongah Joshua mah kaminawk to patoeh, kaminawk loe a ohhaih kahni im ah karangah cawnh o; khenah, a ohhaih im long thungah hawk ih phoisa to a hnuk o.
23 Un tie to izņēma no tās telts un atnesa pie Jozuas un pie visiem Israēla bērniem un to izbēra Tā Kunga priekšā.
Anih imthung ih hmuennawk to lak o moe, Joshua hoi Israel kaminawk boih khaeah sin o pacoengah, Angraeng hmaa ah a suek o.
24 Tad Jozuas un viss Israēls līdz ar viņu ņēma Akanu, Zerus dēlu, un to sudrabu un to mēteli un to zelta sprādzi un viņa dēlus un viņa meitas un viņa vēršus un viņa ēzeļus un viņa sīkos lopus un viņa telti un visu, kas tam bija, un tos veda uz Ahora ieleju.
To naah Joshua mah Israel kaminawk hoi nawnto Zerah capa Akaan, phoisa, kahni, sui kae, a capanawk hoi a canunawk, anih ih maitawnawk, laa hrangnawk, tuunawk, a ohhaih kahni im hoi a tawnh ih hmuennawk boih lak pae o moe, Akhor azawn ah a sinh o.
25 Un Jozuas sacīja: kā tu mūs esi apbēdinājis, tā tev Tas Kungs šodien apbēdinās; un viss Israēls to akmeņiem nomētāja un tos sadedzināja ar uguni un uzkrāva pār tiem akmeņus.
Joshua mah, Tipongah raihaih nang paek loe? Vaihni Angraeng mah raihaih na paek toeng tih, tiah a naa. To naah Israel kaminawk boih mah anih to thlung hoiah vah o, thlung hoiah vah o pacoengah, hmai hoiah qoeng o.
26 Un tie uzcēla pār tiem lielu akmeņu kopu, kas stāv līdz šai dienai. Tā Tas Kungs atgriezās no Savas bardzības karstuma; tādēļ tās vietas vārds top nosaukts Ahora ieleja līdz šai pašai dienai.
Akaan nuiah thlung kapop ah pakhueng o; to thlung loe vaihni ni khoek to oh vop. To naah Angraeng palungphuihaih to dip. To pongah to ahmuen to vaihni ni khoek to Akhor ih azawn, tiah kawk o.