Jozuas 5

1 Un notikās, kad visi Amoriešu ķēniņi, kas viņpus Jardānes pret jūru un visi Kanaāniešu ķēniņi, kas jūrmalā, dzirdēja, ka Tas Kungs bija licis izsīkt Jardānes ūdenim Israēla bērnu priekšā, tiekams tie bija gājuši cauri, tad viņu sirds tapa bailīga, un tiem izzuda drošība Israēlu bērnu priekšā.

Amori Kini vahe'ma Jodani timofo zage fre kazigama nemanimo'zane, Kenani Kini vahe'ma Meditereniani hagerimofo ankenaregama nemanimo'za, Ra Anumzamo'ma Jodani tima eri hagegema hige'za Israeli vahe'mo'zama Jodani tima takama he'naza kema nentahi'zageno, hanave'zamia omanege'za koro hu'za ha'ma hanaza zamagesa osu'naze.

2 Tanī laikā Tas Kungs sacīja uz Jozua: taisi sev akmens nažus un apgraizī atkal Israēla bērnus otru reiz.

Hagi ana knafina Ra Anumzamo'a amanage huno Josuana asami'ne, Havereti asane kazina trohunka vene'neramine ne'mofavre naga'ma zamagoza anoma tagama osu'nesaza nagara taga huzamanto.

3 Tad Jozuas taisīja sev akmens nažus un apgraizīja Israēla bērnus uz Aralot pakalna.

Higeno agra'a Josua'a havereti kazina trohuteno, ana vene'nene ne'mofavre nagara Ha'alotie nehaza osi agonare zamagoza anona taga huzmante'ne.

4 Un tādēļ Jozuas tos apgraizīja: visi ļaudis no vīriešu kārtas, kas no Ēģiptes zemes bija izgājuši, visi kara vīri bija nomiruši tuksnesī uz ceļa, no Ēģiptes zemes nākot.

Hagi ha'ma huga vene'nema Isipiti'ma etirami'naza vahe'mo'za 40'a kafufima ka'ma kopima ne-eza fri vagare'nazagu Josua'a e'inahu zana huzamante'ne.

5 Jo visi ļaudis, kas izgāja, bija apgraizīti. Bet visi ļaudis, kas bija dzimuši tuksnesī, ceļā no Ēģiptes zemes nākot, tie nebija apgraizīti.

Hanki ana maka vene'nema Isipiti'ma atre'zama etirami'naza vahe'mo'za zamagoza anona tagahute'za e'naze. Hianagi karankama ka'ma kopima ne-ezama kasezamante'naza vene'ne'a zamagoza anona taga osu'naze.

6 Jo Israēla bērni staigāja četrdesmit gadus tuksnesī, tiekams bija izmiruši visi karavīri, kas no Ēģiptes zemes bija izgājuši, tādēļ ka Tā Kunga balsij nebija klausījuši; tiem Tas Kungs bija zvērējis, ka Viņš tiem to zemi negribot ļaut redzēt, ko Viņš viņu tēviem bija zvērējis, mums dot, zemi, kur piens un medus tek.

Israeli vahe'mo'za 40'a kafufi ka'ma kopina e'naze. Ha'ma huga vene'nema Isipiti'ma etirami'naza vahera e'ina knafi fri vagare'naze. Na'ankure Ra Anumzamofo kea amage ontenagu, Agra amanage hu'ne, ana vene'nefintira magomo'e huno zamafahe'ima zamigahue hu'na amirimo'ene tumerimo'ma avite'nea mopama huvempama hu'zmante'noa moparera ovugahaze.

7 Bet viņu dēlus Viņš cēla viņu vietā; tos Jozuas apgraizīja, tāpēc ka tiem bija priekšāda, jo tie nebija apgraizīti ceļā.

Ka'ma kopima zamagri noma erisagu'ma kasezmante'naza ne'mofavre'ramina Josua'a zamagoza anona taga huzamante'ne. Na'ankure karankama ne-eza zamagoza anona taga huozmante'nagu anara hu'ne.

8 Un kad visi ļaudis bija apgraizīti, tad tie palika savā vietā lēģerī, tiekams bija dziedināti.

Ana maka Israeli vene'nemo'za zamagoza anoma taga hute'za, kuma'ma ante'zama mani'nare mani'nageno, namuzmimo'a tegani'ne.

9 Un Tas Kungs sacīja uz Jozua: šodien Es no jums esmu novērsis visu Ēģiptes kaunu. Tāpēc tās vietas vārds tapa nosaukts Gilgala (novēršana) līdz šai dienai.

Anante Ra Anumzamo'a Josuana amanage huno asami'ne, ko'ma tamagra Isipima mani'neta kazokzo eri'zama eneritma tamagazegu hu'nazane. Hianagi Nagra menina tamagri tamagaze zana eri netroe. Hige'za ana kumakura Gilgalie hu'za agia antemi'nageno, ana agimo'a meninena meno e'ne.

10 Un Israēla bērni apmetās Gilgalā, un turēja Pasa svētkus mēneša četrpadsmitā dienā ap vakaru, Jērikus klajumos,

Hanki Israeli vahe'mo'za Jeriko agupofi Gilgali kumate mani'ne'za, ese ikana 14ni knamofo kinaga Ra Anumzamo'ma ozamahe zamagatere'nea zanku antahimi'za ra ne'za kre'za nene'za musena hu'naze.

11 Un ēda Pasa svētku otrā dienā no tās zemes labības neraudzētu maizi un ceptas vārpas šinī dienā.

Ana ne'zama nete'za, anante knazupa Kenani mopafinti ne'zana agafa hu'za zo'ore bretine, kre hagege hu witinena ne'naze.

12 Un tas manna beidzās otrā dienā pēc tam, kad tie bija ēduši no tās zemes labības, un tur nebija vairs manna Israēla bērniem, bet tie ēda to gadu no Kanaāna zemes augļiem.

Israeli naga'mozama Kenani mopafinti ne'zama agafama hu'za naza knazupage, mana ne'zamo'ma monafinti'ma eneramiazana vagare'ne. E'ina hige'za Israeli vahe'mo'za ana kafufina mana ne'zana e'ori'nazanki, Kenani mopafinti ne'zanke ne'naze.

13 Un kad Jozuas bija pie Jērikus, tad viņš pacēla savas acis, un redzēja, un raugi, tur viens vīrs viņam stāvēja pretī, tam bija izvilkts zobens rokā, un Jozuas pie viņa gāja un sacīja: vai tu esi no mūsējiem vai no mūsu pretiniekiem?

Mago zupa Josua'a Jeriko kuma tvaonte emani'neno keana, mago ne'mo'a bainati kazina azampi eri'neno, avuga oti'negeno negeno urava'o huno, Kagra tagri vahepi, ha' vaheti mani'nane?

14 Un tas sacīja: nē, bet es esmu Tā Kunga karaspēka virsnieks, tagad es esmu nācis. Tad Jozuas metās zemē uz savu vaigu un to pielūdza un uz to sacīja: ko mans Kungs runā uz savu kalpu?

Higeno ana ne'mo'a huno, A'o nagra kagri kaziga vahera omani'na, ha' vahe kaziga vahera omaninoanki, nagra Ra Anumzamofo sondia vahete ugota kva ne' e'noe. Higeno Josua'a avugosaregati kepri huno agiafi renareno amanage hu'ne, Eri'za vahekamo'na na'a hugahufi nasamio.

15 Tad Tā Kunga karaspēka virsnieks sacīja uz Jozua: novelc savas kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta. Un Jozuas tā darīja.

Higeno Ra Anumzamofo sondia vahete ugota kva ne'mo'a Josuana amanage huno asmi'ne, Kagra kaga nona katufe tro. Na'ankure amama oti'nana mopamo'a ruotage hu'ne. Higeno Josua'a kema hiaza huno agia nona katufetre'ne.