Jozuas 3
1 Tad Jozuas cēlās no rīta agri, un tie aizgāja no Sitimas un nāca līdz Jardānei, viņš un visi Israēla bērni. Un tie tur palika par nakti, pirms pārcēlās.
Og Josva stod aarle op om Morgenen, og de rejste fra Sittim og kom til Jordanen, han og alle Israels Børn; og de bleve der om Natten, førend de droge over.
2 Un pēc trim dienām tie virsnieki gāja pa lēģeri
Og det skete, der tre Dage vare til Ende, da gik Fogederne midt igennem Lejren.
3 Un pavēlēja tiem ļaudīm sacīdami: kad jūs redzēsiet Tā Kunga, sava Dieva, derības šķirstu un tos priesterus, Levja bērnus, to nesam, tad ceļaties no savas vietas un ejat viņam pakaļ.
Og de bøde Folket og sagde: Naar I se Herrens, eders Guds Pagts Ark, og Præsterne, Leviterne, som bære den, saa skulle I rejse ud fra eders Sted og gaa efter den;
4 Tomēr lai starpa paliek starp jums un viņu līdz divi tūkstošu olekšu plata, un neejat tam tuvu, lai jūs to ceļu varat zināt, kas jums jāiet, jo jūs šo ceļu vēl nekad neesat gājuši.
— dog at der skal være Rum imellem eder og imellem den, ved tusinde Alen i Maal, I skulle ikke komme nær til den; — paa det at I skulle vide den Vej, paa hvilken I skulle gaa; thi I have ikke tilforn draget over paa den Vej.
5 Un Jozuas sacīja uz tiem ļaudīm: svētījaties, jo rītā Tas Kungs jūsu starpā darīs brīnumus.
Og Josva sagde til Folket: Helliger eder; thi Herren skal gøre underlige Ting i Morgen iblandt eder.
6 Un Jozuas runāja uz tiem priesteriem sacīdams: ņemat derības šķirstu un ejat pāri ļaužu priekšā. Tad tie ņēma derības šķirstu un gāja tiem ļaudīm priekšā.
Og Josva sagde til Præsterne: Bærer Pagtens Ark og gaar over foran Folket; og de bare Pagtens Ark og gik foran Folket.
7 Un Tas Kungs sacīja uz Jozua: šodien Es sākšu tevi paaugstināt visa Israēla acīs; lai tie zin, ka Es būšu ar tevi, kā esmu bijis ar Mozu.
Og Herren sagde til Josva: Paa den Dag vil jeg begynde at gøre dig stor for al Israels Øjne, og de skulle vide, at ligesom jeg var med Mose, saa vil jeg og være med dig.
8 Un tiem priesteriem, kas to derības šķirstu nes, tev būs pavēlēt un sacīt: kad jūs nākat Jardānes malā pie ūdens, tad apstājaties pie Jardānes.
Men du skal byde Præsterne, som bære Pagtens Ark, og sige: Naar I komme til det yderste af Jordanens Vande, da skulle I blive staaende i Jordanen.
9 Un Jozuas sacīja uz Israēla bērniem: nāciet šurp un klausāties Tā Kunga, sava Dieva, vārdus.
Og Josva sagde til Israels Børn: Kommer nær hid og hører Herren eders Guds Ord.
10 Un Jozuas sacīja: pie tam jums būs zināt, ka Tas dzīvais Dievs ir jūsu vidū, un ka Viņš izdzīdams izdzīs jūsu priekšā Kanaāniešus un Hetiešus un Hiviešus un Fereziešus un Ģirgaziešus un Amoriešus un Jebusiešus.
Og Josva sagde: Derpaa skulle I vide, at den levende Gud er midt iblandt eder og skal fordrive for eders Ansigt Kananiterne og Hethiterne og Heviterne og Feresiterne og Girgasiterne og Amoriterne og Jebusiterne.
11 Redzi, visas pasaules valdītāja derības šķirsts ies jūsu priekšā pāri pār Jardāni.
Se, al Jordens Herres Pagts Ark gaar over for eders Ansigt igennem Jordanen.
12 Tad nu ņemat sev divpadsmit vīrus no Israēla ciltīm, no ikvienas cilts vienu vīru.
Saa tager eder nu tolv Mænd af Israels Stammer, een Mand af hver Stamme.
13 Un kad to priesteru kājas, kas Tā Kunga, visas pasaules valdītāja, šķirstu nes, nolaidīsies Jardānes ūdenī, tad Jardānes ūdens apstāsies, tas ūdens, kas no augšienes tek, un stāvēs vienā kopā.
Og det skal ske, naar Præsterne, som bære Herrens, al Jordens Herres, Ark, med Fodsaalerne staa stille i Jordanens Vande, da skal Jordanens Vande afskæres, nemlig de Vande, som komme ned ovenfra; og de skulle staa som een Dynge.
14 Un kad tie ļaudis no saviem dzīvokļiem cēlās, iet pār Jardāni, un tie priesteri nesa derības šķirstu ļaužu priekšā,
Og det skete, der Folket drog ud af deres Telte for at gaa over Jordanen, da bare Præsterne Pagtens Ark for Folkets Ansigt.
15 Un kad tie šķirsta nesēji nāca līdz Jardānei, un kad to priesteru kājas, kas to šķirstu nesa, upmalā iebrida ūdenī, (bet Jardāne līdz pašām malām ir uzplūdusi cauru pļaujamo laiku),
Og der de, som bare Arken, kom til Jordanen, og Præsterne, som bare Arken, vædede deres Fødder yderst i Vandet, (men Jordanen var fuld over alle sine Bredder hele Høsten igennem):
16 Tad tas ūdens, kas no augšienes nāca, nostājās stāvu vienā kopā, labi tālu no Adamas pilsētas, kas sānis Cartanai; bet tas, kas tecēja uz leju, klajuma jūrā, (proti) sāls jūrā, tas pavisam izsīka. Tad tie ļaudis gāja pāri, Jērikum pretī.
Da stod det Vand stille, som kom ned ovenfra, det rejste sig til een Dynge saare langt borte ved den Stad Adam, som ligger op til Zarthans Side, men det, som løb ned til Havet ved den slette Mark, nemlig Salthavet, det blev aldeles afskaaret; saa gik Folket over imod Jeriko.
17 Bet tie priesteri, kas Tā Kunga derības šķirstu nesa, stāvēja sausumā Jardānes vidū, un viss Israēls gāja pāri pa sausumu, tiekams visi ļaudis bija pārgājuši pār Jardāni.
Og Præsterne, som bare Herrens Pagts Ark, stode fast paa det tørre, midt i Jordanen; og al Israel gik over paa det tørre, indtil det ganske Folk var gaaet helt over Jordanen.
