Jozuas 24
1 Un Jozuas sapulcināja visas Israēla ciltis Šehemē un sasauca Israēla vecajus un viņu virsniekus un viņu soģus un viņu priekšniekus, un tie atnāca Dieva priekšā.
Yosiua da Isala: ili fi huluane Siegeme moilai bai bagadega gilisi. E da asigilai dunu, ouligisu dunu, fofada: su dunu amola Isala: ili ouligisu dunu misa: ne sia: i. Ilia da Hina Godema misi.
2 Tad Jozuas sacīja uz visiem tiem ļaudīm: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: viņpus upes jūsu tēvi vecos laikos ir dzīvojuši, Tārus, Ābrahāma un Nahora tēvs, un ir kalpojuši citiem dieviem.
Yosiua da dunu huluanema amane sia: i, “Hina Gode, Isala: ili fi ilia Gode da amane sia: sa, ‘Hemonega dilia aowalali da Iufala: idisi Hano na: iyadodili esalu, eno ogogosu ‘gode’ liligi ilima sia: ne gadosu. Dilia siba eda afae da Dila, A:ibalaha: me amola Na: iho ela eda.
3 Tad Es ņēmu jūsu tēvu Ābrahāmu no viņas upes puses un tam liku staigāt caur visu Kanaāna zemi, un Es vairoju arī viņa dzimumu un devu viņam Īzaku.
Amalalu, Na da dilia siba eda A: ibalaha: me amo soge Iufala: idisi Hano na: iyado amoga lale, amola Ga: ina: ne soge amoga oule asi. Na da ema egaga fi bagohame i. Na da Aisage ema i.
4 Un Īzakam Es devu Jēkabu un Ēsavu, un Ēsavam Es devu Seīra kalnus par daļu, bet Jēkabs un viņa bērni nogāja uz Ēģiptes zemi.
Na da Aisagema, Ya: igobe amola Iso i. Na da Isoma amo Idome agolo soge i. Be dilia aowa Ya: igobe amola ea mano da Idibidi sogega sa: i.
5 Tad Es sūtīju Mozu un Āronu, un mocīju Ēģiptes zemi, tā kā Es viņas vidū esmu darījis, un pēc tam Es jūs izvedu.
Fa: no Na da Mousese amola Elane asunasili, Idibidi dunuma se bagade iasu. Be Na da dili gadili oule asi.
6 Kad Es jūsu tēvus no Ēģiptes zemes biju izvedis, tad jūs nācāt pie jūras, un ēģiptieši jūsu tēviem dzinās pakaļ ar ratiem un ar jātniekiem līdz niedru jūrai.
Na da dilia aowalali Idibidi sogega fisili masa: ne, gadili oule misi. Idibidi dunu ilia dadi gagui amola sa: liode da: iya fila heda: i dunu da dilia aowalali fane legemusa: fa: no bobogei. Be dilia aowalali da Maga: me Hano Wayabo amoga doaga: loba,
7 Tad tie brēca uz To Kungu, un Viņš lika tumsību starp jums un ēģiptiešiem, un Viņš lika jūrai pār tiem nākt un tos apklāja, un jūsu acis redzējušas, ko Es Ēģiptes zemē esmu darījis. Pēc tam jūs ilgu laiku esat dzīvojuši tuksnesī.
ilia da Na fidima: ne Nama wele sia: i. Na da ili amola Idibidi dunu afafamusa: , gasi bagade hamoi. Na da hamobeba: le, hano da Idibidi dunu dedebole, ilia da huluane gela sa: ili, bogogia: i. Na hou Idibidi dunuma hamoi, amo huluane dilia dawa: Dilia da hafoga: i wadela: i soge amo ganodini ode bagohame esalu.
8 Un Es jūs vedu Amoriešu zemē, kas viņpus Jardānes dzīvoja: tie pret jums karoja, bet Es tos nodevu jūsu rokā, un jūs iemantojāt viņu zemi, un Es tos izdeldēju jūsu priekšā.
Amalalu, Na da dili A: moulaide dunu ilia soge Yodane Hano ea eso mabadi la: idi amoga oule misi. Ilia da dilima gegei, be Na da dili fidibiba: le, dilia amo dunu fane legei. Dilia da ilia soge lai amola dilia da gusuba: i ahoanoba, Na da amo dunu wadela: lesi.
9 Tad Balaks, Cipora dēls, Moabiešu ķēniņš, cēlās un karoja pret Israēli; un viņš nosūtīja un lika aicināt Bileāmu, Beora dēlu, jūs nolādēt.
Amalalu, Moua: be hina bagade dunu, Sibo ea mano Ba: ila: ge da dilima gegei. E da Ba: ila: me (Bio ea mano) ema e da dilima gagabusu aligima: ne sia: adole iasi.
10 Bet Es Bileāmu negribēju klausīt, un viņš svētīdams jūs svētīja, un Es jūs izglābu no viņa rokas.
Be Na da Ba: ila: me ea sia: hame nabi. Amaiba: le, e da dilima Na da dili hahawane dogolegelewane fidima: ne sia: i. Na da agoane Ba: ila: ge dili hame wadela: ma: ne dili gaga: i.
11 Un jūs cēlāties pār Jardāni un nācāt uz Jēriku; tad Jērikus iedzīvotāji pret jums karoja, Amorieši, Ferezieši un Kanaānieši un Hetieši un Ģirgozieši un Hivieši un Jebusieši, bet Es tos nodevu jūsu rokās.
Dilia da Yodane Hano degele, Yeligou moilai bai bagadega doaga: i. Yeligou dunu da dilima gegei. A: moulaide dunu, Belisaide dunu, Ga: ina: naide dunu, Hidaide dunu, Gegasiaide dunu, Haifaide dunu amola Yebiusaide dunu huluane da dilima gegei. Be Na da fidibiba: le, dilia da amo huluane hasali dagoi.
12 Un Es sūtīju jūsu priekšā dundurus, tie tos priekš jums izdzina, kā arī tos divus Amoriešu ķēniņus, ne caur tavu zobenu, ne caur tavu stopu.
Dilia da gusuba: i ahoanoba, Na da ili beda: ma: ne hamosu. Dilia da A: moulaide hina bagade aduna gadili sefasima: ne, Na da agoane hamoi. Dilia gegesu gobihei amola dadi da amo hasalasu hou hame hamosu.
13 Un Es jums devu zemi, ko tu neesi apkopis, un pilsētas, ko jūs neesat uzcēluši, ka tur dzīvojat, vīna dārzus un eļļas kokus, ko jūs neesat dēstījuši, ka no tiem ēdat.
Na da soge amo dilia da hame dogosu amola moilai bai bagade dilia da hame gagui amo dilima i. Wali dilia da amo soge ganodini esala amola waini efe amo dilia hame sagai amoga dilia da waini fage naha amola olife ifa amo dilia hame bugi amoga olife fage naha.’”
14 Un nu bīstaties To Kungu un kalpojiet Viņam skaidri un taisni, un atmetiet tos dievus, kam jūsu tēvi viņpus upes un Ēģiptes zemē ir kalpojuši, un kalpojiet Tam Kungam.
Yosiua da bu amane sia: i, “Amaiba: le, Godema nodoma amola mae fisili, hahawane Ea hawa: hamosu hamoma. Ogogosu ‘gode’ liligi amo dilia aowalali da Mesoubouda: imia amola Idibidi amo ganodini ilima hawa: hamosu, amo ha: digili, Hina Godema fawane hawa: hamoma.
15 Bet ja tas jums nepatiks, Tam Kungam kalpot, tad izvēlaties sev šodien, kam jūs gribat kalpot, vai tiem dieviem, kam jūsu tēvi kalpojuši viņpus upes, vai tiem Amoriešu dieviem, kuru zemē jūs dzīvojat. Bet es un mans nams, mēs kalposim Tam Kungam.
Be dilia Ema hawa: hamomusa: hame hanai galea, defea, wali eso dilia da nowama hawa: hamomusa: dawa: sea, sia: ma! Dilia da ogogosu ‘gode’ liligi amo dilia aowalali da Mesoubouda: imia sogega sia: ne gadosu amo dilia da dafawaneyale dawa: le, lalegaguma: bela: ? O A: moulaide (ilia soge ganodini dilia da wali esala) amo dunu ilia ‘gode’ liligi lalegaguma: bela: ? Be na amola na sosogo fi da Hina Gode amo Ea hawa: hamosu fawane hamomu.”
16 Tad tie ļaudis atbildēja un sacīja: lai tas ir tālu no mums, To Kungu atstāt un kalpot citiem dieviem.
Dunu huluane da bu adole i, “Ninia da eno ‘gode’ liligi ilima hawa: hamoma: ne, Hina Godedafa hamedafa fisimu.
17 Jo Tas Kungs ir mūsu Dievs; Tas mūs un mūsu tēvus izvedis no Ēģiptes zemes, no tā vergu nama, Tas priekš mums šās lielās zīmes darījis un mūs pasargājis uz visiem ceļiem, kur esam gājuši, un starp visiem ļaudīm, caur kuru vidu esam staigājuši.
Ninia Hina Gode da ninia aowalali amola nini amo Idibidi soge (amo ganodini ninia da udigili se nabawane hawa: hamosu) amoga fadegai dagoi. Ea musa: hame ba: su gasa bagade hou ninia ba: i dagoi. Ninia da dunu fi eno amoga baligili asili, E da eso huluane nini gaga: i.
18 Un Tas Kungs mūsu priekšā izdzinis visus tos ļaudis un tos Amoriešus, šās zemes iedzīvotājus, tāpēc mēs kalposim Tam Kungam, jo Tas ir mūsu Dievs.
Ninia da amo soge ganodini golili sa: ili, Hina Gode da A: moulaide dunu amo ganodini esalu gadili sefasi. Amaiba: le, ninia da Hina Godema fa: no bobogemu hanai. E da ninia Gode.”
19 Tad Jozuas sacīja uz tiem ļaudīm: jūs nevarēsiet Tam Kungam kalpot, jo Tas Kungs ir svēts Dievs, Viņš ir stiprs Dievs, dusmotājs, Viņš nepiedos jūsu pārkāpumus, nedz jūsu grēkus.
Yosiua da dunu huluanema amane sia: i, “Be dilia Hina Gode Ea hawa: hamosu hamomu da hamedei. E da hadigi Gode amola E da dilia hame nabasu hou hame gogolema: ne olofomu. E da mudasu Gode, E da dili eno ‘gode’ liligi ilima fa: no bobogema: ne hamedafa ba: mu.
20 Kad jūs no Tā Kunga atstāsities un kalposiet svešiem dieviem, tad Viņš atstāsies un jums darīs ļaunu, un jums liks bojā iet, pēc tam, kad Viņš jums labu darījis.
Amola dilia da E fisili, ga fi ‘gode’ liligi ilima fa: no bobogesea, E da dilima sinidigili se bagade imunu. E da musa: dilima hahawane amola asigisu, be fa: no E da dili wadela: lesimu.”
21 Tad tie ļaudis sacīja uz Jozua: nē, bet mēs kalposim Tam Kungam.
Dunu huluane da Yosiuama amane sia: i, “Hame mabu! Ninia da dafawane Hina Godema fa: no bobogemu.”
22 Tad Jozuas sacīja uz tiem ļaudīm: jūs esat liecinieki sev pašiem, ka jūs To Kungu esat izvēlējušies, Viņam kalpot. Un tie sacīja: mēs esam liecinieki.
Yosiua da ilima bu adole i, “Dilisu da dilila: ba: su dunu esala. Dilia da Hina Godema fa: no bobogema: ne ilegei dagoi.” Ilia da amane sia: i, “Dafawane! Nini fawane da amo hou ba: su dunu.”
23 Un nu atmetiet tos svešos dievus, kas jūsu starpā, un griežat savas sirdis uz To Kungu, Israēla Dievu.
Yosiua da amane sia: i, “Amaiba: le, amo ga fi ‘gode’ liligi dilia gagusa, amo fadegale fisima. Amola Isala: ili Hina Godema dafawane fa: no bobogema: ne ilegele sia: ma!”
24 Un tie ļaudis sacīja uz Jozua: mēs kalposim Tam Kungam, mūsu Dievam, un klausīsim Viņa balsi.
Amalalu, dunu huluane da Yosiuama amane sia: i, “Ninia da ninia Hina Godema fa: no bobogele, Ea hawa: hamomu. Ninia da Ea hamoma: ne sia: i nabawane hamomu.”
25 Tā Jozuas tai dienā darīja derību ar tiem ļaudīm, un tiem iecēla likumus un tiesas Šehemē.
Amaiba: le, Yosiua da amo esoha ilima gousa: su hamoi. Siegeme moilai bai bagadega e da sema amola hamoma: ne sia: i ilima i.
26 Un Jozuas rakstīja šos vārdus Dieva bauslības grāmatā un ņēma lielu akmeni un to tur uzcēla apakš ozola pie Tā Kunga svētās vietas.
Yosiua da amo hamoma: ne sia: i, amo Hina Gode Ea Sema Buga ganodini dedei. Amalalu, e da gele bagade lale, ouge ifa Hina Gode Ea hadigi sogebi ganodini dialu, amo hagudu ligisi.
27 Un Jozuas sacīja uz visiem ļaudīm: redzi, šis akmens mums būs par liecību; jo tas ir dzirdējis visus Tā Kunga vārdus, ko Viņš ar mums runājis, - tas būs jums par liecību, ka jūs savam Dievam nemelojat.
E da dunu huluanema amane sia: i, “Amo gele da ninia dawa: digima: ne ba: su olei agoane. Amo gele da sia: huluane Hina Gode da ninima sia: i, amo nabi dagoi. Amaiba: le, dilia da dilia Godema odoga: su hou hamosa: besa: le, amo gele da dilima ba: su olei agoane.”
28 Tā Jozuas tos ļaudis atlaida, ikvienu savā īpašumā.
Amalalu, Yosiua da dunu huluane gadili asunasi. Amola ilia huluane da ilia sogedafa amoga asi.
29 Un notikās pēc šīm lietām, tad Jozuas, Nuna dēls, Tā Kunga kalps, nomira, simts un desmit gadus vecs būdams.
Amalalu, Hina Gode Ea hawa: hamosu dunu, Nane egefe Yosiua, da bogoi dagoi. E da lalelegele, ode 110 gidigi.
30 Un tie viņu apraka viņa īpašuma robežās, Timnat-Zerā, kas ir Efraīma kalnos, no Gaāša kalna pret ziemeļiem.
Ilia da ea soge ganodini ea da: i hodo uli dogone sali. Ea soge da Dimina: de Sila amo Ifala: ime agolo soge Ga: ia: se Goumi amo gano galu.
31 Un Israēls kalpoja Tam Kungam, kamēr Jozuas dzīvoja un kamēr tie vecaji dzīvoja, kas ilgi pēc Jozuas dzīvoja un kas visus Tā Kunga darbus zināja, ko Viņš Israēlim bija darījis.
Yosiua da esalea, Isala: ili dunu da Hina Godema noga: le fa: no bobogei. Yosiua da bogoloba, Isala: ili ouligisu dunu amo da Hina Gode Ea Isala: ili fidisu hou ba: i dagoi, amo dunu da esalea, Isala: ili dunu da Hina Godema noga: le fa: no bobogei.
32 Un tie apraka arīdzan Jāzepa kaulus, ko Israēla bērni no Ēģiptes zemes bija izveduši, Šehemē, tai tīruma gabalā, ko Jēkabs no Hamora, Šehema tēva, bērniem bija pircis par simts sudraba gabaliem; jo tas Jāzepa bērniem bija ticis par daļu.
Yousefe ea da: i hodo amo Isala: ili dunu da Idibidi sogega gaguli misi, amo ilia da Siegeme moilai bai bagadega uli dogoi. Ilia da sogebi amo Ya: igobe da Ha: imo (Siegeme ea mano) amo ea manoma silifa fage 100 amoga lai, amo ganodini uli dogoi. Amo sogebi, Yousefe egaga fi da ilia edama nana lai.
33 Un Eleazars, Ārona dēls, nomira, un viņu apraka Ģibejā, viņa dēla Pinehasa pilsētā, kas viņam bija dota Efraīma kalnos.
Elia: isa (Elane ea mano) amola da bogoi. Ilia da ea da: i hodo amo Gibia moilai (Ifala: ime agolo soge ganodini dialu. Amo moilai ilia da Elia: isa egefe Finia: se ema i dagoi) amoga uli dogone sali. Sia: Ama Dagoi Yosiua 24:15 “Wali eso, dilia da nowama fa: no bobogele, hawa: hamomusa: dawa: sea, sia: ma! Be na amola na sosogo fi da Hina Gode amo Ea hawa: hamosu fawane hamomu.”
