Jozuas 20

1 Un Tas Kungs runāja uz Jozua un sacīja:

Pea naʻe folofola ʻa Sihova foki kia Siosiua, ʻo pehē,

2 Runā uz Israēla bērniem un saki: noliekat sev glābšanās pilsētas, par kurām Es uz jums esmu runājis caur Mozu,

Ke ke lea ki he fānau ʻa ʻIsileli, ʻo pehē, “Fili moʻomoutolu ʻae ngaahi kolo ke hūfanga ki ai, ʻaia naʻaku lea ai kiate kimoutolu ʻi he nima ʻo Mōsese:

3 Ka uz turieni var bēgt tas nokāvējs, kas kādu dvēseli no nejauši nezinādams nokauj, ka tās jums var būt par patvēruma no asins atriebēja.

Koeʻuhi ke hola ki ai ʻae fakapō ʻaia ʻoku ne tāmateʻi lavenoaʻia ha tokotaha ʻo taʻeloto ki ai: pea ʻe ʻiate kimoutolu ia ko homou hūfanga mei he totongi toto.

4 Un kurš uz kādu no šīm pilsētām bēg, tam pie pilsētas vārtiem būs stāvēt, un savus vārdus runāt priekš pilsētas vecaju ausīm; tad tie viņu lai uzņem pie sevis pilsētā un viņam dod vietu, ka viņš pie tiem var dzīvot.

Pea ka tuʻu ʻi he matapā ʻo ha kolo ʻe taha ʻi he ngaahi kolo ni, ʻaia ʻoku ne hola ki ai, ʻo ne fakamatala ʻene meʻa ʻi he telinga ʻoe kau mātuʻa ʻoe kolo ko ia, tenau ʻave ia ki he kolo kiate kinautolu, ʻonau tuku kiate ia ha potu, ke ne nofo ai mo kinautolu.

5 Un kad tas asins atriebējs viņam dzenās pakaļ, tad lai tie to nokāvēju viņam nedod rokā, tāpēc ka viņš nezinādams savu tuvāko nokāvis, un viņu iepriekš nav ienīdējis.

Pea kapau ʻoku tuli ia ʻe he totongi toto, ʻe ʻikai ai tenau tukuange ʻae fakapō ki hono nima; koeʻuhi naʻa ne tā lavenoaʻia hono kaungāʻapi, ka naʻe ʻikai tomuʻa fehiʻa kiate ia.

6 Tad tam tai pilsētā būs dzīvot, tiekams viņš draudzes priekšā būs stāvējis uz tiesu, līdz kamēr tas augstais priesteris būs miris, kas tanīs dienās būs, tad lai tas nokāvējs griežas atpakaļ un iet savā pilsētā un savā namā, tai pilsētā, no kurienes viņš izbēdzis.

Pea ʻe nofo ia ʻi he kolo ko ia, ke ʻoua ke tuʻu ia ʻi he ʻao ʻoe fakataha ʻi he fakamaau, pea ke ʻoua ke pekia ʻae taulaʻeiki lahi ʻaia ʻe ʻi he ngaahi ʻaho ko ia: pea ʻe toki liu mai ʻae tāmate faainoa, ʻo haʻu ki heʻene kolo, pea haʻu ki hono fale, ki he kolo naʻe hola ia mei ai.”

7 Tad tie iesvētīja Ķedesu Galilejā Naftalus kalnos, un Šehemi Efraīma kalnos, un ĶniatArpu, - tā ir Hebrone, - Jūda kalnos.

Pea naʻa nau fili ʻa Ketesi ʻi Kaleli ʻi he moʻunga ʻo Nafitalai, mo Sikemi ʻi he moʻunga ʻo ʻIfalemi, mo Kesa-ʻAlipa, ʻaia ko Hepeloni, ʻi he moʻunga ʻo Siuta.

8 Un viņpus Jardānes, no Jērikus pret rītiem, tie deva Beceru tuksnesi Rūbena cilts klajumā, un Golanu Basanā no Manasus cilts.

Pea ʻi he kauvai ʻe taha ʻo Sioatani ofi ki Seliko ʻi he potu hahake, naʻa nau fili ʻa Peseli ʻi he toafa ki he potu ʻoe faʻahinga ʻo Lupeni, mo Lemoti ʻi Kiliati mei he faʻahinga ʻo Kata, mo Kolani Pesani mei he faʻahinga ʻo Manase.

9 Šīs tās noliktās pilsētas priekš visiem Israēla bērniem un priekš svešiniekiem viņu starpā, ka uz turieni bēgtu ikkatrs, kas cilvēku nejauši nokauj, ka tam nebūtu jāmirst caur asins atriebēja roku, pirms nebūtu stāvējis draudzes priekšā.

Ko eni ʻae ngaahi kolo naʻe fili ki he fānau kotoa pē ʻa ʻIsileli, pea ki he muli ʻoku ʻāunofo ʻiate kinautolu, koeʻuhi ko ia ʻoku ne tāmate lavenoaʻia ha tokotaha, ke hola ia ki ai, ke ʻoua naʻa mate ia ʻi he nima ʻoe totongi toto, kaeʻoua ke tuʻu ia ʻi he ʻao ʻoe fakataha.