Jozuas 20
1 Un Tas Kungs runāja uz Jozua un sacīja:
Gospod je spregovoril tudi Józuetu, rekoč:
2 Runā uz Israēla bērniem un saki: noliekat sev glābšanās pilsētas, par kurām Es uz jums esmu runājis caur Mozu,
»Govori Izraelovim otrokom, rekoč: ›Izločite si zavetna mesta, o katerih sem ti govoril po Mojzesovi roki,
3 Ka uz turieni var bēgt tas nokāvējs, kas kādu dvēseli no nejauši nezinādams nokauj, ka tās jums var būt par patvēruma no asins atriebēja.
da ubijalec, ki nenamerno in nevede ubije katerokoli osebo, lahko pobegne tja in ta bodo vaše zatočišče pred krvnim maščevalcem.
4 Un kurš uz kādu no šīm pilsētām bēg, tam pie pilsētas vārtiem būs stāvēt, un savus vārdus runāt priekš pilsētas vecaju ausīm; tad tie viņu lai uzņem pie sevis pilsētā un viņam dod vietu, ka viņš pie tiem var dzīvot.
Ko bo tisti, ki pobegne v eno izmed teh mest, stal pri vhodu velikih vrat mesta in bo svojo zadevo oznanil v ušesa starešin tega mesta, ga bodo vzeli k sebi v mesto in mu dali prostor, da bo lahko prebival med njimi.
5 Un kad tas asins atriebējs viņam dzenās pakaļ, tad lai tie to nokāvēju viņam nedod rokā, tāpēc ka viņš nezinādams savu tuvāko nokāvis, un viņu iepriekš nav ienīdējis.
Če ga krvni maščevalec zasleduje, potem ubijalca ne bodo izročili v njegovo roko, ker je nevede udaril svojega bližnjega in ga predtem ni sovražil.
6 Tad tam tai pilsētā būs dzīvot, tiekams viņš draudzes priekšā būs stāvējis uz tiesu, līdz kamēr tas augstais priesteris būs miris, kas tanīs dienās būs, tad lai tas nokāvējs griežas atpakaļ un iet savā pilsētā un savā namā, tai pilsētā, no kurienes viņš izbēdzis.
Prebival bo v tem mestu, dokler ne bo stal pred skupnostjo za sodbo in do smrti vélikega duhovnika, ki bo v tistih dneh. Potem se bo ubijalec vrnil in prišel v svoje lastno mesto in v svojo lastno hišo v mesto, iz katerega je pobegnil.‹«
7 Tad tie iesvētīja Ķedesu Galilejā Naftalus kalnos, un Šehemi Efraīma kalnos, un ĶniatArpu, - tā ir Hebrone, - Jūda kalnos.
Določili so Kedeš v Galileji, na gori Neftáli in Sihem na gori Efrájim in Kirját Arbo, ki je Hebrón, na Judovi gori.
8 Un viņpus Jardānes, no Jērikus pret rītiem, tie deva Beceru tuksnesi Rūbena cilts klajumā, un Golanu Basanā no Manasus cilts.
Na drugi strani Jordana, pri Jerihi, proti vzhodu, so v divjini, na ravnini, določili Becer od Rubenovega rodu in Ramót v Gileádu od Gadovega rodu in Golán v Bašánu od Manásejevega rodu.
9 Šīs tās noliktās pilsētas priekš visiem Israēla bērniem un priekš svešiniekiem viņu starpā, ka uz turieni bēgtu ikkatrs, kas cilvēku nejauši nokauj, ka tam nebūtu jāmirst caur asins atriebēja roku, pirms nebūtu stāvējis draudzes priekšā.
To so bila mesta, določena za vse Izraelove otroke in za tujca, ki začasno biva med njimi, da kdorkoli nenamerno ubije katerokoli osebo, lahko pobegne tja in ne umre po roki krvnega maščevalca, dokler ta stoji pred skupnostjo.
