Jozuas 20

1 Un Tas Kungs runāja uz Jozua un sacīja:

Na ka korero a Ihowa ki a Hohua, ka mea,

2 Runā uz Israēla bērniem un saki: noliekat sev glābšanās pilsētas, par kurām Es uz jums esmu runājis caur Mozu,

Korero ki nga tama a Iharaira, mea atu, Whakaritea e koutou etahi pa whakaora, ko aku i korero ai, na Mohi i whakapuaki ki a koutou:

3 Ka uz turieni var bēgt tas nokāvējs, kas kādu dvēseli no nejauši nezinādams nokauj, ka tās jums var būt par patvēruma no asins atriebēja.

Hei rerenga atu mo te tangata whakamate, i patu nei i tetahi tangata, he mea urupa, ehara i te mea ata whakaaro: a ka waiho hei whakaora mo koutou, kei mate i te kaitakitaki toto.

4 Un kurš uz kādu no šīm pilsētām bēg, tam pie pilsētas vārtiem būs stāvēt, un savus vārdus runāt priekš pilsētas vecaju ausīm; tad tie viņu lai uzņem pie sevis pilsētā un viņam dod vietu, ka viņš pie tiem var dzīvot.

A ka rere ia ki tetahi o enei pa, ka tu i te kuwaha o te tomokanga o te pa, na ka korero i ana korero ki nga taringa o nga kaumatua o tena pa; a me tango atu ia e ratou ki roto ki te pa, ki roto ki a ratou, ka homai he wahi ki a ia, a ka noho ia ki a ratou.

5 Un kad tas asins atriebējs viņam dzenās pakaļ, tad lai tie to nokāvēju viņam nedod rokā, tāpēc ka viņš nezinādams savu tuvāko nokāvis, un viņu iepriekš nav ienīdējis.

A, ki te whaia atu ia e te kaitakitaki toto, kaua e tukua atu te tangata whakamate e ratou ki tona ringa; no te mea ehara i te mea ata whakaaro tana patunga i tona hoa, kihai ano ia i kino ki a ia i mua ake.

6 Tad tam tai pilsētā būs dzīvot, tiekams viņš draudzes priekšā būs stāvējis uz tiesu, līdz kamēr tas augstais priesteris būs miris, kas tanīs dienās būs, tad lai tas nokāvējs griežas atpakaļ un iet savā pilsētā un savā namā, tai pilsētā, no kurienes viņš izbēdzis.

Engari me noho ia ki taua pa, kia tu ra ano ia ki mua i te whakaminenga whakawakia ai, a kia mate ra ano te tino tohunga o aua ra: ko reira hoki ai te tangata whakamate, haere ai ki tona pa, ki tona whare hoki, ki te pa i rere atu nei ia i reira

7 Tad tie iesvētīja Ķedesu Galilejā Naftalus kalnos, un Šehemi Efraīma kalnos, un ĶniatArpu, - tā ir Hebrone, - Jūda kalnos.

Na ka whakatapua e ratou ko Kerehe i Kariri, i te whenua pukepuke o Napatari, ko Hekeme i te whenua pukepuke o Eparaima, ko Kiriata Arapa, ara ko Heperona, i te whenua pukepuke o Hura.

8 Un viņpus Jardānes, no Jērikus pret rītiem, tie deva Beceru tuksnesi Rūbena cilts klajumā, un Golanu Basanā no Manasus cilts.

Na i tawahi o Horano, i te wahi e anga ana ki Heriko whaka te rawhiti ka whakaritea e ratou ko Petere i te koraha i te mania, no te iwi o Reupena, ko Ramoto i Kireara, no te iwi o Kara, ko Korana hoki i Pahana, no te iwi o Manahi.

9 Šīs tās noliktās pilsētas priekš visiem Israēla bērniem un priekš svešiniekiem viņu starpā, ka uz turieni bēgtu ikkatrs, kas cilvēku nejauši nokauj, ka tam nebūtu jāmirst caur asins atriebēja roku, pirms nebūtu stāvējis draudzes priekšā.

Ko nga pa enei i whakaritea mo nga tama katoa a Iharaira, mo te manene hoki e noho ana i roto i a ratou, hei rerenga atu mo nga tangata katoa i whakamatea ai tetahi tangata, he mea urupa, kei mate i te ringa o te kaitakitaki toto, kia tu ra ano i mua i te whakaminenga.