< Jozuas 13 >
1 Un Jozuas bija vecs un stipri gados un Tas Kungs sacīja uz viņu: tu esi palicis vecs un stipri gados, un vēl ļoti daudz zemes atliek kas jāuzņem.
А Ісус поста́рівся й увійшов у дні. І сказав Господь до нього: „Ти поста́рівся та ввійшов у дні, а кра́ю позостається ще дуже багато, щоб посісти його.
2 Šī ir tā zeme, kas vēl atliek: visas Fīlistu robežas un visas Gešuriešu robežas,
Оце позосталий край: усі округи филисти́мські, і ввесь Ґешурей,
3 No Šihora, kas ir Ēģiptes priekšā, līdz Ekronas robežai pret ziemeļiem Kanaāniešiem top pieskaitīti pieci Fīlistu lielkungi: Gaziešu, Ašdodešu, Askaloniešu, Gatiešu un Ekroniešu lielskungs, un arī Avieši;
від Шіхору, що навпроти Єгипту, і аж до границі Екрону на пі́вніч, що до ханаанеянина залічений, п'ять филистимських князів: аззатський, ашдодський, ашкелонський, ґаттійський і екронський, та аввеї.
4 No dienasvidus puses visa Kanaāniešu zeme un Meara, kas Sidoniešiem pieder, līdz Afekai, līdz Amoriešu robežām;
Від пі́вдня вся ханаанська земля та Меара, що сидонська, аж до Афеки, аж до аморейської границі,
5 Tā arī Ģibliešu zeme un viss Lībanus no rīta puses, no Baāl-Gada apakš Hermona kalna, kamēr nāk uz Hamatu;
і ґівлейська земля, і ввесь Ливан на схід сонця від Баал-Ґаду під горою Гермон аж до входу до Хамату.
6 Visi, kas tais kalnos dzīvo, no Lībanus līdz tiem siltiem ūdeņiem, visi Sidonieši, Es tos izdzīšu Israēla bērnu priekšā; izdali to tikai Israēlim par īpašumu, kā Es tev esmu pavēlējis.
Усіх ме́шканців гір від Ливану аж до Місрефот-Маїму, усіх сидо́нян, — Я повиганяю їх перед Ізраїлевими синами. Тільки поділи́ її жеребком на спа́док Ізра́їлеві, як Я наказав був тобі.
7 Un nu dali šo zemi par iemantojamu tiesu tām deviņām ciltīm un Manasus pusciltij.
А тепер поділи цей край на спа́док дев'яти́ племе́нам та половині пле́мени Манасі́їному“.
8 Līdz ar to (otru puscilti) Rūbenieši un Gadieši ir dabūjuši savu iemantojamo tiesu, ko tiem Mozus deva viņpus Jardānes pret rītiem, tā kā Mozus, Tā Kunga kalps, tiem devis,
Ра́зом із ним Руви́мові та Ґа́дові взяли свій спа́док що дав їм Мойсей по той бік Йорда́ну на схід, як дав їм Мойсей, раб Господній,
9 No Aroēra, kas ir Arnonas upes malā, un tās pilsētas kas ir upes ielejas vidū, un visu klajumu no Medbas līdz Dibonai,
від Ароеру, що на березі арнонського потоку, і місто, що серед тієї долини, і вся медевська рівнина аж до Дівону,
10 Un līdz Amona bērnu robežām visas pilsētas, kas piederēja Sihonam, Amoriešu ķēniņam, Hešbonas valdniekam,
і всі міста Сигона, царя аморейського, що царював у Хешбоні, аж до границі Аммонових синів,
11 Un Gileādu un Gešuriešu un Maāhatiešu robežas, un visu Hermona kalnu un visu Basanu līdz Zalkai,
і Ґілеад, і границя ґешурейська та маахейська, і вся гора Гермон, і ввесь Башан аж до Салхи,
12 Visu Oga, Basanas ķēniņa, valsti, kas valdīja Astarotā un Edrejā, un bija atlicis no tiem atlikušiem milžiem, ko Mozus ir apkāvis un izdzinis.
усе царство Оґа в Башані, що царював в Аштароті та в Едреї, — він позостався з останку рефаїв, а Мойсей повбивав їх та повиганяв їх.
13 Bet Israēla bērni neizdzina Gešuriešus un Maāhatiešus, bet Gešurs un Maāhats dzīvoja Israēla vidū līdz šai dienai. -
І не вигнали Ізраїлеві сини ґешуре́янина, і маахате́янина, — і сидів Ґешур та Маахат серед Ізраїля, і так є аж до цього дня.
14 Tikai Levja ciltij viņš nedeva zemes daļu; Tā Kunga, Israēla Dieva, uguns upuri ir viņas daļa, tā kā viņš tai ir runājis.
Тільки Левієвому племені не дав він спа́дку, — огняні́ жертви Господа, Бога Ізраїля, то спа́док його, „як Я говорив був йому.“
15 Un Mozus deva Rūbena bērnu ciltij pēc viņas radiem,
І дав Мойсей племені Рувимових синів спа́док за їхніми ро́дами.
16 Ka viņu robežas bija no Aroēra, kas Arnonas upes malā, un tā pilsēta, kas ir ielejas vidū, un viss klajums līdz Medbai,
І була їм границя від Ароеру, що на березі арнонського потоку, і місто, що серед тієї долини, і вся рівни́на при Медеві,
17 Hešbona un visas viņas pilsētas kas tai klajumā, Dibona un Bamot-Baāla un Bet-Baāl-Meona,
Хешбон і всі міста його, що на рівнині, Дівон, і Бамот-Баал, і Бет-Баал-Меон,
18 Un Jāca un Ķedemote un Mevaāte
і Ягца, і Кедемот, і Мефаат,
19 Un Kiriataīma un Sibma un Ceret-Zaūra uz tā kalna tai ielejā.
і Кір'ятаїм, і Сівма, і Церет-Гашшахар на горі Емеку,
20 Un Bet-Peore un Ašdod-Pizga un Bet-Jezimote
і Бет-Пеор, і узбіччя Пісґі, і Бет-Гаєшімот,
21 Un visas klajuma pilsētas un visa Sihona valsts, Sihona, Amoriešu ķēniņa, kas Hešbonā valdīja, ko Mozus apkāva līdz ar Midijanas lieliem kungiem, Evu un Reķimu un Curu un Huru un Rebu, Sihona valdniekiem, kas tai zemē dzīvoja.
і всі міста рівни́ни, і все царство Сигона, царя аморейського, що царював у Хешбоні, що Мойсей убив його та мідіянських начальників: Евія, і Рекема, і Цура, і Хура, і Реву, сигонових князів, мешканців того кра́ю.
22 Tāpat Israēla bērni ar zobenu nokāva Bileāmu, Beora dēlu, to pareģi, līdz ar tiem (citiem), ko viņi nokāva.
А Валаама, Беорового сина, чарівника́, Ізраїлеві сини забили мечем серед інших, яких вони побили.
23 Un Rūbena bērnu robeža bija Jardāne un viņas apgabals. Šī ir Rūbena bērnu daļa pēc viņu radiem, pilsētas un viņu ciemi.
І була́ границя Рувимових синів: Йорда́н і границя. Це спа́док Рувимових синів за їхніми родами, їхні міста та їхні оселі.
24 Un Gada ciltij, Gada bērniem pēc viņu radiem Mozus deva,
І дав Мойсей Ґадовому племені, синам Ґада за їхніми родами,
25 Ka viņu robežas bija Jaēzere un visas Gileādas pilsētas un Amona bērnu zemes viena puse līdz Aroēram, kas ir šaipus Rabas.
і була їм границя: Язер, і всі ґілеадські міста, і половина краю аммонових синів аж до Ароеру, що навпроти Рабби,
26 Un no Hešbonas līdz Rāmat-Micpai un Betanim un no Mahānaīm līdz Debiras robežai,
А з Хешбону аж до Рамат Гамміцпі й Бетоніму, а від Маханаїму аж до границі Девіру,
27 Un ielejā: BetHarama un Bet-Nimra un Sukota un Cavana, kas atlika no Sihona, Hešbonas ķēniņa, valsts, Jardāne un viņas robeža, līdz Ķinerotes jūras galam viņpus Jardānes pret rītiem.
і в долині Бет-Гараму, і Бет-Німра, і Суккот, і Цафон, останок царства Сигона, царя хешбонського, Йорда́н і границя аж до кінця озера Кіннерет по тім боці Йорда́ну на схід.
28 Šī ir Gada bērnu daļa pēc viņu radiem, pilsētas un ciemi.
Це спа́док Ґадових синів за їхніми ро́дами, міста та їхні оселі.
29 Un ko Mozus Manasus pusciltij par daļu bija devis, tas palika pie Manasus bērnu puscilts pēc viņas radiem,
І дав Мойсей половині племени Манасіїного, і воно було половині племени Манасіїних синів за їхніми ро́дами.
30 Tā ka viņu robežas bija no Mahānaīm visa Basana, visa Oga, Basanas ķēniņa, valsts un visi Jaīra miesti, kas ir Basanā, sešdesmit pilsētas.
І була їхня границя від Манахаїму, увесь Башан, усе царство Оґа, царя башанського, і всі села Яіру, що в Башані, шістдеся́т міст.
31 Un Gileādas viena puse un Astarote un Edreja, Oga, Basanas ķēniņa, valsts pilsētas, piederēja Mahira, Manasus dēla, bērniem, (proti) Mahira bērnu pusei pēc viņu radiem.
А половина Ґілеаду, і Аштарот, і Едрея, міста Оґового царства в Башані, — синам Махіра, Манасіїного сина, половині синів Махіра за їхніми ро́дами.
32 To nu Mozus bija izdalījis Moaba klajumos viņpus Jardānes no Jērikus pret rītiem.
Оце те, що Мойсей дав на спа́док в моавських степа́х по тім боці Йорда́ну на схід.
33 Bet Levja ciltij Mozus nedeva nekādu zemes daļu; Tas Kungs, Israēla Dievs, ir viņu daļa, tā kā Viņš tiem ir runājis.
А Левієвому племені Мойсей не дав спа́дку, — Господь, Бог Ізраїлів, Він їхній спа́док, як говорив їм.