Jozuas 11
1 Un notika, kad Jabins, Hacoras ķēniņš, to dzirdēja, tad viņš sūtīja pie Jobaba, Madonas ķēniņa, un pie Šimronas ķēniņa un pie Akšafas ķēniņa,
A LOHE mai la o Iabina, ke alii o Hazora, alaila, hoouna ae la oia ia Iobaba, i ke alii o Madona, a i ke alii o Simerona, a i ke alii o Akesapa,
2 Un pie tiem ķēniņiem, kas pret ziemeļiem kalnos un tai klajumā pret dienvidiem no Ķinerot un ielejā un kas Navot Dora jūrmalā dzīvoja,
A i na'lii ma ka aoao akau o na mauna, a ma na papu ma ka aoao hema o Kinerota, a ma ke awawa, a me kahi kiekie o Dora, ma ke komohana,
3 Pie Kanaāniešiem pret rītiem un vakariem un pie Amoriešiem un Hetiešiem un Fereziešiem un Jebusiešiem kalnos un pie Hiviešiem apakš Hermona, Micpas zemē.
A i ko Kanaana ma ka hikina, a ma ke komohana, a i ka Amora, a i ka Heta, a i ka Pereza, a i ka Iebusa, ma ka mauna; a i ka Heva malalo ma Heremona, ma ka aina o Mizepa.
4 Šie izgāja un visi karapulki līdz ar tiem un daudz ļaužu, tik daudz kā smiltis jūrmalā, un varen daudz zirgu un ratu.
Hele mai la lakou, a me ko lakou poe koa pu a pau, he poe kanaka nui loa, e like me ke one ma kahakai ka nui, he poe lio kekahi me na halekaa he nui loa.
5 Visi šie ķēniņi sapulcējās un nāca un kopā apmetās lēģerī pie Meroma ūdens, karot pret Israēli.
A pau keia poe alii i ke akoakoa mai, hele mai la lakou a hoomoana pu iho la ma na wai o Meroma, e kaua i ka Iseraela.
6 Un Tas Kungs sacīja uz Jozua: nebīsties no viņiem, jo rītu ap šo laiku Es tos visus nodošu apkautus Israēla priekšā; viņu zirgus tev būs darīt tizlus un viņu ratus ar uguni sadedzināt.
I mai la o Iehova ia Iosua, Mai makau oe ia lakou, no ka mea, ke hiki i keia hora i ka la apopo, na'u no e haawi aku ia lakou a pau e make imua i ke alo o ka Iseraela; a e oki oukou i ke olona o ko lakou mau lio, a e puhi aku i ko lakou halekaa i ke ahi.
7 Tad Jozuas un visi karaļaudis līdz ar viņu piepeši tiem uznāca pie Meroma ūdens un tiem uzbruka.
Hele aku la o Iosua a me na kanaka kaua a pau pu me ia, a hoohikilele aku la kona hoouka ana ia lakou, ma na wai o Meroma.
8 Un Tas Kungs tos nodeva Israēla rokā, un tie tos kāva un tiem dzinās pakaļ līdz tai lielai Sidonai un līdz tiem siltiem ūdeņiem un līdz Micpas klajumam pret rītiem un tos kāva, kamēr neviens no tiem neatlika.
Haawi mai la o Iehova ia lakou i ka lima o ka Iseraela, a pepehi aku la ka Iseraela ia lakou, a hahai aku la ia lakou, a hiki i Zidonanui, a i Mizerepotemaima, a i ke awawa o Mizepe, ma ka hikina. Luku aku la ia lakou, aole i waiho i kekahi koena o lakou.
9 Un Jozuas tiem darīja, kā Tas Kungs viņam bija sacījis; viņu zirgus viņš darīja tizlus un viņu ratus viņš sadedzināja ar uguni.
Hana aku no hoi o Iosua ia lakou e like me ka Iehova kauoha ana ia ia; a oki iho la i ke olona o na lio, a puhi aku la i na halekaa i ke ahi.
10 Un Jozuas griezās atpakaļ tanī laikā un uzņēma Hacoru, un viņas ķēniņu viņš sita ar zobenu, jo Hacora priekš tam bija galvas pilsēta visām šo ķēniņu valstīm.
Ia manawa, hoi mai la o Iosua a hoopio iho la i Hazora, a pepehi ae la i ko laila alii i ka pahikaua, no ka mea, i ka manawa mamua, o Hazora no ke poo o ia mau aupuni a pau.
11 Un tie kāva visus, kas tur bija, ar zobena asmeni, viņus izdeldēdami; tur neviens neatlika, kam bija dvaša, un Hacoru viņš sadedzināja ar uguni.
Luku ae la no ia i ko laila kanaka a pau i ka maka o ka pahikaua, hooki loa iho la ia lakou, aole i koe kekahi e hanu ana. Puhi aku la oia ia Hazora i ko ahi.
12 Un Jozuas uzņēma visas šo ķēniņu pilsētas un visus viņu ķēniņus un tos kāva ar zobena asmeni, tos izdeldēdams, kā Mozus, Tā Kunga kalps, bija pavēlējis.
Hoopio iho la o Iosua i na kulanakauhale a pau o ia poe alii, a me ko laila alii no hoi, a luku aku la ia lakou i ka maka o ka pahikaua; hooki loa iho la ia ia lakou, e like me ke kauoha ana mai o Mose, ke kauwa a ke Akua.
13 Bet visas pilsētas, kas stāv savos kalnos, Israēls nesadedzināja, tikai Hacoru Jozuas sadedzināja.
Aka, o na kulanakauhale a pau i noho malie i ko lakou puu iho, aole i puhi aku ka Iseraela i kekahi o lakou, o Hazora wale no ka Iosua i puhi aku ai.
14 Un visu šo pilsētu laupījumu un visus lopus Israēla bērni laupīja priekš sevis, bet visus cilvēkus tie kāva ar zobena asmeni, tiekams tie tos izdeldēja; tie neatlicināja neviena, kam bija dvaša.
Lawe ae la na momo a Iseraela i ka waiwaipio a pau o ia poe kulanakauhale, a me na bipi, i waiwai no lakou. Aka, o kanaka a pau, ka lakou i luku aku ai ma ka maka o ka pahikaua, a oki loa iho la, aole lakou i waiho i kekahi e hanu ana.
15 Tā kā Tas Kungs Mozum, savam kalpam, bija pavēlējis, tā Mozus pavēlēja Jozuam, un tā Jozuas darīja; viņš neatrāva ne vārda no visa, ko Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
E like me ka Iehova i kauoha mai ai i kana kauwa ia Mose, pela no Mose i kauoha mai ai ia Iosua, pela no hoi o Iosua i hana aku ai, aole loa ia i haalele i kekahi o na mea a pau a Iehova i kauoha mai ai ia Mose.
16 Tā Jozuas uzņēma visu šo zemi, kalnus un visu dienasvidus zemi un visu Gošenes zemi un ieleju un klajumu un Israēla kalnus ar viņu ieleju,
Hoopio iho la o Iosua ia mau aina a pau ma na mauna, a me na wahi a pau loa ma ka aoao hema, a me ka aina a pau o Gosena, a me ke awawa, a me ka papu, a me ke kuahiwi o ka Iseraela, a me ko laila awawa;
17 No Ālaka kalna, kas uz augšu stiepjas uz Seīru līdz Baāl-Gadam Lībanus klajumā, apakš Hermona kalna; viņš gūstīja arī visus viņu ķēniņus, tos sita un nokāva.
Mai ka mauna mai o Halaka, ma ke ala e hiki aku ai i Seira, a hiki i Baalegada, ma ke awawa o Lebanona, malalo iho o ka mauna o Heremona. Hoopio no ia i ko laila poe alii a pau, a pepehi aku la ia lakou a make loa.
18 Ilgu laiku Jozuas pret visiem šiem ķēniņiem karoja.
Kaua loihi loa o Iosua me ia poe alii.
19 Nevienas pilsētas nebija, kas ar labu Israēlim būtu padevusies, kā vien tie Hivieši, kas Gibeonā dzīvoja. Viņi visas uzņēma ar karošanu.
Aole loa kekahi kulanakauhale i hoolealea mai i na mamo a Iseraela, o ka Heva wale no, o ka poe i noho ma Gibeona. Pio no na aina e a pau loa, i ke kaua ana.
20 Jo tas bija no Tā Kunga, ka tie savu sirdi apcietināja, karā iet pret Israēli, lai Viņš tos izdeldētu, lai tiem nekāda žēlastība nenotiktu, bet lai Viņš tos nomaitātu, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
Na Iehova no i hoopaakiki i ko lakou naau e hele i ke kaua me ka Iseraela, i anai loa aku ai oia ia lakou, i ole hoi e loaa ia lakou ka lokomaikaiia'ku, i pau no hoi lakou i ka lukuia, e like me ka Iehova i kauoha mai ai ia Mose.
21 Tanī laikā Jozuas nāca un izsakņoja Enaķiešus no tiem kalniem, no Hebronas, no Debiras, no Ānabas, no visiem Jūda kalniem un no visiem Israēla kalniem, un Jozuas tos izdeldēja ar viņu pilsētām.
Ia manawa, hele ae la o Iosua, a luku aku la i ka poe Anakima, ma na mauna, ma Heberona, ma Debira, a ma Anaba, a ma na mauna o Iuda a pau, a ma na mauna a pau o Iseraela. Luku loa aku la o Iosua ia lakou, me ko lakou mau kulanakauhale.
22 Neviens no Enaķiešiem neatlika Israēla bērnu zemē, tik vien Gazā, Gatā un Ašdodā tie atlika.
Aole i koe kekahi o na Anakima, ma ka aina o na mamo a Iseraela; a ma Gaza hoi, a ma Gata a ma Asedoda, ua koe no.
23 Tā Jozuas uzņēma visu to zemi, tā kā Tas Kungs uz Mozu bija runājis, un Jozuas to Israēlim nodeva par iemantojamu tiesu, to dalīdams pēc viņu ciltīm, un zemei tika miers no karošanas.
Hoopio iho la o Iosua i ka aina a pau, e like me na mea a pau a Iehova i olelo mai ai ia Mose. A o ka mea i ili mai na ka Iseraela, haawi mai la o Iosua, ma ko lakou papa, maloko o ko lakou ohana. A hoomaha iho la ka aina i ke kaua.
