Jonas 1
1 Tā Kunga vārds notika uz Jonu, Amitajus dēlu, sacīdams:
Pǝrwǝrdigarning sɵzi Amittayning oƣli Yunusⱪa yetip kelip mundaⱪ deyildi: —
2 Celies, ej uz Ninivi, to lielo pilsētu, un sludini pret to, jo viņas bezdievība ir uzkāpusi Manā priekšā.
«Ornungdin tur, dǝrⱨal Ninǝwǝ degǝn axu büyük xǝⱨǝrgǝ berip, awazingni kɵtürüp u yǝrdikilǝrni agaⱨlandurƣin; qünki ularning rǝzillikliri Mening kɵzümgǝ ⱪadilip turidu».
3 Bet Jona cēlās, bēgt no Tā Kunga vaiga uz Taršišu; un viņš nogāja uz Joppi un tur atrada laivu, kas gāja uz Taršišu, un nodeva maksu un kāpa iekšā, ar tiem braukt uz Taršišu, nost no Tā Kunga vaiga.
Biraⱪ Yunus ornidin turup Pǝrwǝrdigarning yüzidin ɵzini ⱪaqurux üqün Tarxix degǝn yurtⱪa kǝtmǝkqi boldi. Xunga u Yoppa xǝⱨirigǝ berip, Tarxixⱪa baridiƣan kemǝ tepip, kirasini tɵlǝp uningƣa qüxti wǝ kemiqilǝr bilǝn birliktǝ Tarxixⱪa berip, Pǝrwǝrdigarning yüzidin ɵzini ⱪaqurmaⱪqi boldi.
4 Bet Tas Kungs lika nākt lielam vējam jūrā, un liela vētra cēlās jūrā, tā ka tā laiva taisījās lūst.
Pǝrwǝrdigar bolsa zor bir boranni dengizƣa taxlidi; xunga dengizda dǝⱨxǝtlik ⱪara boran qiⱪip, kemǝ parqilinip kǝtkili tas ⱪaldi.
5 Tad tie laivinieki bijās un kliedza ikviens uz savu dievu un meta tos rīkus, kas laivā bija, jūrā, laivu atvieglināt no tiem. Bet Jona bija nogājis laivas apakšā un gulēja cietā miegā.
Kemiqilǝr bolsa bǝk ⱪorⱪup ketip, ⱨǝrⱪaysisi ɵz ilaⱨliriƣa hitab ⱪilip dua ⱪilixti; ular kemini yeniklisun dǝp uningdiki yük-taⱪlarni dengizƣa taxliwǝtti. Biraⱪ Yunus bolsa, kemining asti ⱪǝwitigǝ qüxüwelip, xu yǝrdǝ ɵlüktǝk uhlawatⱪanidi.
6 Tad laivas virsnieks pie viņa nāca un uz viņu sacīja: ko tu guli? Celies, piesauc savu Dievu, varbūt ka tas Dievs mūs pieminēs, ka mēs neejam bojā.
Kemǝ baxliⱪi uning yeniƣa kelip uningƣa: «Əy, uhlawatⱪan kixi, bu ⱪandaⱪ ⱪiliƣining? Ornungdin tur, ilaⱨingni seƣinip nida ⱪil! Kim bilidu, ilaⱨingning nǝziri qüxüp bizni ⱨalakǝttin ⱪutⱪuzup ⱪalamdu tehi?» — dedi.
7 Un tie sacīja cits uz citu: iesim, metīsim meslus(lozes), lai zinām, kura dēļ šis ļaunums mums uziet? Un kad tie mesloja, tad Jona tapa iezīmēts.
Ular bir-birigǝ: — Kelinglar, bu külpǝtning kimning wǝjidin beximizƣa qüxkǝnlikini bekitix üqün qǝk taxlayli, — deyixti. Xundaⱪ ⱪilip ular qǝk taxlaxti; ahirda qǝktǝ Yunus qiⱪip ⱪaldi.
8 Tad tie uz viņu sacīja: saki mums jel, kādēļ šis ļaunums pār mums nāk? Kāds tavs amats un no kurienes tu nāci? Kura ir tava zeme, un no kuras tautas tu esi?
Ular uningdin: — Ⱪeni, eyt, beximizƣa qüxkǝn bu külpǝt kimning sǝwǝbidin boluwatidu? Sening tirikqiliking nemǝ? Nǝdin kǝlding? Ⱪaysi ǝl, ⱪaysi millǝttin sǝn? — dǝp soridi.
9 Tad viņš uz tiem sacīja: es esmu Ebrejs un bīstos To Kungu, to debes' Dievu, kas jūru un sausumu radījis.
U ularƣa: — Mǝn bolsam ibraniy millitidin, ǝrxlǝrdiki Hudadin, yǝni dengizni, yǝr-zeminni yaratⱪan Pǝrwǝrdigardin ⱪorⱪⱪuqimǝn, dedi.
10 Tad tie vīri bijās ar lielu bijāšanu un uz viņu sacīja: kā tu tā esi darījis? Jo tie vīri zināja, ka viņš no Tā Kunga vaiga bēga, jo viņš tiem to bija stāstījis.
Bu sɵz ularni intayin ⱪorⱪutiwǝtti. Ular: «Sǝn zadi nemǝ ix ⱪilƣan?» — dǝp soridi [qünki ular uning Pǝrwǝrdigarning yüzidin ⱪaqⱪanliⱪini bilgǝnidi, qünki ular buni uning ɵz aƣzidin angliƣanidi].
11 Un tie uz viņu sacīja: ko lai mēs ar tevi darām, ka jūra mums nostājās? Jo jūra palika arvienu briesmīgāka.
Ular uningdin: — Əmdi biz seni ⱪandaⱪ ⱪilsaⱪ dengiz biz üqün tinqlinidu? — dǝp soridi; qünki dengiz dolⱪuni barƣanseri ǝwj elip ketiwatatti.
12 Un viņš uz tiem sacīja: ņemiet mani un metiet mani jūrā, tad jūra jums nostāsies; jo es zinu, ka šī lielā vētra pār jums nāk manis dēļ.
U ularƣa: — Meni kɵtürüp dengizƣa taxliwetinglar, xu qaƣda dengiz silǝr üqün tinqlinidu; qünki bilimǝnki, bu zor boran mening sǝwǝbimdin silǝrgǝ qüxti, — dedi.
13 Bet tie vīri airēja un gribēja laivu vest malā, bet tie neiespēja, jo jūra palika arvienu briesmīgāka.
Biraⱪ bu adǝmlǝr küqǝp palaⱪ urup ⱪirƣaⱪⱪa yetixkǝ tirixti; ǝmma yetǝlmidi, qünki dengiz ⱪerixⱪandǝk tehimu dolⱪunlap ketiwatatti.
14 Tad tie piesauca To Kungu un sacīja: ak Kungs, lai jel mēs neejam bojā šā vīra dvēseles dēļ, un nepielīdzini mums nenoziedzīgas asinis, jo Tu, Kungs, esi darījis, kā Tev bija pa prātam.
Ular Pǝrwǝrdigarƣa iltija ⱪilip pǝryad kɵtürüp: — Aⱨ Pǝrwǝrdigar, Sǝndin ɵtünimiz, bu adǝmning jenini alƣanliⱪimizni bizdin kɵrmigǝysǝn! Bigunaⱨ bir adǝmning ⱪenini tɵküxning gunaⱨini üstimizgǝ ⱪoymiƣaysǝn! Qünki Sǝn Pǝrwǝrdigar Ɵzüngning haliƣiningni ⱪilding! — dǝp nida ⱪildi.
15 Un tie ņēma Jonu un viņu iemeta jūrā; tad jūra nostājās no savas kaukšanas.
Xuning bilǝn ular Yunusni kɵtürüp elip dengizƣa taxliwǝtti; dengiz dolⱪunlinixtin xuan tohtidi.
16 Tad tie vīri bijās To Kungu ar lielu bijāšanu un upurēja Tam Kungam upurus un solīja solījumus.
Xuning bilǝn bu adǝmlǝr Pǝrwǝrdigardin ⱪattiⱪ ⱪorⱪti; ular Pǝrwǝrdigarƣa atap ⱪurbanliⱪ ⱪilip ⱪǝsǝm iqixti.
17 Un Tas Kungs sūtīja lielu zivi, Jonu aprīt, un Jona sabija tās zivs vēderā trīs dienas un trīs naktis.
Biraⱪ Pǝrwǝrdigar Yunusni yutuwelixⱪa yoƣan bir beliⱪni ǝwǝtkǝnidi. Yunus bolsa bu beliⱪning ⱪarnida üq keqǝ-kündüz turdi.
