< Jāņa Evaņg̒elijs 8 >
1 Un Jēzus gāja uz Eļļas kalnu.
Əysa bolsa Zǝytun teƣiƣa qiⱪip kǝtti.
2 Un no rīta agri Viņš atkal nāca Dieva namā un visi ļaudis pie Viņa nāca, un Viņš apsēdās un tos mācīja.
Ətisi sǝⱨǝrdǝ, u yǝnǝ ibadǝthana ⱨoyliliriƣa kirdi wǝ halayiⱪning ⱨǝmmisi uning yeniƣa kelixkǝnidi. U olturup, ularƣa tǝlim berixkǝ baxlidi.
3 Un tie rakstu mācītāji un farizeji pie Viņa atveda vienu sievu, kas laulības pārkāpšanā bija pieķerta; un to nostādīja tur vidū,
[Xu qaƣda], Tǝwrat ustazliri bilǝn Pǝrisiylǝr zina ⱪilip tutulup ⱪalƣan bir ayalni uning aldiƣa elip kelixti. Ular ayalni otturiƣa qiⱪirip,
4 Un sacīja uz Viņu: “Mācītāj, šī sieva ir pieķerta pašā laulības pārkāpšanā,
uningdin: — Ustaz, bu ayal dǝl zina üstidǝ tutuwelindi.
5 Un mums ir pavēlēts Mozus bauslībā, tādas nomētāt ar akmeņiem. Ko tad Tu saki?”
Musa [pǝyƣǝmbǝr] Tǝwrat ⱪanunida bizgǝ muxundaⱪ ayallarni qalma-kesǝk ⱪilip ɵltürüxni ǝmr ⱪilƣan. Əmdi sǝnqǝ, uni ⱪandaⱪ ⱪilix kerǝk? — dǝp soraxti.
6 Bet to tie sacīja Viņu kārdinādami, ka dabūtu vainu, Viņu apsūdzēt. Bet Jēzus pie zemes locīdamies rakstīja ar pirkstu smiltīs.
Əmdi ularning bundaⱪ deyixtiki niyiti, uni tuzaⱪⱪa qüxürüp, uning üstidin ǝrz ⱪilƣudǝk birǝr baⱨanǝ izdǝx idi. Əmma Əysa engixip, barmiⱪi bilǝn yǝrgǝ bir nemilǝrni yazƣili turdi.
7 Un kad tie jautādami Viņam uzstāja, tad Viņš uzcēlās un uz tiem sacīja: “Kurš no jums bez grēka, tas lai met to pirmo akmeni uz viņu.”
Ular xu soalni tohtimay sorawatatti, u ruslinip ularƣa: — Aranglardiki kim gunaⱨsiz bolsa, [bu] [ayalƣa] birinqi taxni atsun! — dedi.
8 Un Viņš atkal locīdamies rakstīja smiltīs.
Andin u yǝnǝ engixip, yǝrgǝ yezixni dawamlaxturdi.
9 Bet tie, to dzirdējuši un no savas sirds apziņas pārliecināti, izgāja cits pakaļ citam, no tiem vecajiem līdz tiem pēdējiem. Un Jēzus tur palika viens pats ar to sievu, kas vidū stāvēja.
Ular bu sɵzni anglap, aldi bilǝn yaxanƣanliri, andin ⱪalƣanliri bir-birlǝp [ⱨǝmmisi] u yǝrdin qiⱪip ketixti. Ahirida Əysa otturida ɵrǝ turƣan ⱨeliⱪi ayal bilǝn yalƣuz ⱪaldi.
10 Un Jēzus atkal pacēlās un nevienu neredzēdams kā vien to sievu uz to sacīja: “Sieva, kur ir tavi apsūdzētāji? Vai neviens tevi nav pazudinājis?”
Əysa ruslinip turup, xu ayaldin baxⱪa ⱨeqkimni kɵrmigǝn bolup, uningdin: Hanim, sanga ⱨeliⱪi xikayǝt ⱪilƣanlar ⱪeni? Seni gunaⱨⱪa bekitidiƣan ⱨeqkim qiⱪmidimu? — dǝp soriwidi,
11 Un tā sacīja: “Neviens, Kungs!” Un Jēzus uz to sacīja: “Tad arī Es tevi nepazudinu: ej un negrēko vairs.”)
— Ⱨǝzrǝtliri, ⱨeqkim qiⱪmidi, — dedi ayal. Əysa: — Mǝnmu seni gunaⱨⱪa bekitmǝymǝn. Barƣin, buningdin keyin yǝnǝ gunaⱨ ⱪilmiƣin! — dedi.
12 Tad Jēzus atkal uz tiem runāja sacīdams: “Es esmu tas pasaules gaišums. Kas Man iet pakaļ, tas nestaigās tumsībā, bet tam būs tas dzīvības gaišums.”
Xunga Əysa yǝnǝ kɵpqilikkǝ sɵz ⱪilip: — Dunyaning nuri ɵzümdurmǝn. Manga ǝgǝxkǝnlǝr ⱪarangƣuluⱪta mangmaydu, ǝksiqǝ ⱨayatliⱪ nuriƣa erixidu, — dedi.
13 Tad tie farizeji uz Viņu sacīja: “Tu liecību dod par Sevi pašu, Tava liecība nav patiesīga.”
Pǝrisiylǝr: — Sǝn ɵzünggǝ ɵzüng guwaⱨliⱪ beriwatisǝn. Xunga sening guwaⱨliⱪing rast ⱨesablanmaydu, — deyixti.
14 Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Jebšu Es liecību dodu par Sevi, tomēr Mana liecība ir patiesīga. Jo Es zinu, no kurienes Es esmu nācis un uz kurieni Es eju. Bet jūs nezināt, no kurienes nāku un uz kurieni eju.
Əysa ularƣa jawabǝn mundaⱪ dedi: — Ⱨǝtta mǝn ɵzümgǝ guwaⱨliⱪ bǝrsǝmmu, guwaⱨliⱪim ⱨǝⱪtur, qünki mǝn ɵzümning ⱪǝyǝrdin kǝlgǝnlikimni wǝ ⱪǝyǝrgǝ baridiƣanliⱪimni bilimǝn. Lekin silǝr ⱪǝyǝrdin kǝlgǝnlikimni wǝ ⱪǝyǝrgǝ baridiƣanliⱪimni bilmǝysilǝr.
15 Jūs tiesājiet pēc miesas; Es netiesāju neviena.
Silǝr ǝt igilirining ɵlqimi boyiqǝ ⱨɵküm ⱪilisilǝr. Biraⱪ mǝn ⱨeqkimning üstigǝ ⱨɵküm ⱪilmaymǝn.
16 Un ja Es arī tiesāju, tad Mana tiesa ir taisna; jo Es neesmu viens, bet Es un Tas Tēvs, kas Mani sūtījis.
Mǝn ⱨɵküm ⱪilsammu, ⱨɵkümüm ⱨǝⱪiⱪiydur; qünki mǝn yalƣuz ǝmǝs, bǝlki meni ǝwǝtkǝn Ata [bu ixta] mǝn bilǝn billidur.
17 Un arī jūsu bauslībā ir rakstīts, ka divēju cilvēku liecība ir patiesīga.
Silǝrgǝ tǝwǝ bolƣan Tǝwrat ⱪanunida: «Ikki adǝmning guwaⱨliⱪi bolsa rast ⱨesablinidu» dǝp pütülgǝndur.
18 Es dodu liecību par Sevi, un Tas Tēvs, kas Mani sūtījis, dod liecību par Mani.”
Rast, mǝn ɵzüm toƣramda ɵzüm guwaⱨliⱪ berimǝn, wǝ meni ǝwǝtkǝn Atimu mening toƣramda guwaⱨliⱪ beridu.
19 Tad tie uz Viņu sacīja: “Kur ir Tavs Tēvs?” Jēzus atbildēja: “Jūs nepazīstat nedz Mani nedz Manu Tēvu. Ja jūs Mani būtu pazinuši, tad jūs arī Manu Tēvu būtu pazinuši.”
Ular uningdin: — Atang ⱪǝyǝrdǝ? — dǝp soraxti. Əysa ularƣa jawab berip: — Silǝr ya meni tonumaysilǝr, ya Atamni tonumaysilǝr; meni tonuƣan bolsanglar, Atamnimu tonuyttunglar, — dedi.
20 Šos vārdus Jēzus runāja pie Dieva šķirsta, mācīdams Dieva namā. Un neviens Viņu negūstīja, jo Viņa stunda vēl nebija nākusi.
Əysa bu sɵzlǝrni ibadǝthanida tǝlim bǝrginidǝ, sǝdiⱪǝ sanduⱪining aldida turup eytⱪanidi. Biraⱪ ⱨeqkim uni tutmidi, qünki uning waⱪit-saiti tehi yetip kǝlmigǝnidi.
21 Tad Jēzus atkal uz tiem sacīja: “Es noeju, un jūs Mani meklēsiet un mirsiet savos grēkos. Uz kurieni Es eju, turp jūs nevarat nākt.”
Xuning bilǝn u ularƣa yǝnǝ: Mǝn bu yǝrdin ketimǝn; silǝr meni izdǝysilǝr, lekin ɵz gunaⱨinglar iqidǝ ɵlisilǝr. Mǝn ketidiƣan yǝrgǝ silǝr baralmaysilǝr, — dedi.
22 Tad tie Jūdi sacīja: “Vai Tas Sev pats galu darīs, ka Tas saka: uz kurieni Es eju, turp jūs nevarat nākt?”
Buning bilǝn Yǝⱨudiylar: — U: «Mǝn ketidiƣan yǝrgǝ silǝr baralmaysilǝr» dǝydu. Bu uning ɵzini ɵltürüwalimǝn deginimidu? — deyixti.
23 Un Viņš uz tiem sacīja: “Jūs esat no tā, kas ir zemē, Es no tā, kas ir augšā; jūs esat no šīs pasaules, Es neesmu no šīs pasaules.
Əysa ularƣa: — Silǝr tɵwǝndindursilǝr, mǝn yuⱪiridindurmǝn. Silǝr bu dunyadindursilǝr, mǝn bu dunyadin ǝmǝsmǝn.
24 Tādēļ Es jums esmu sacījis ka jūs mirsiet savos grēkos. Jo ja jūs neticat, ka Es Tas esmu, tad jūs mirsiet savos grēkos.”
Xuning üqün silǝrgǝ: «Gunaⱨliringlar iqidǝ ɵlisilǝr» dedim. Qünki silǝr mening «[Əzǝldin] Bar Bolƣuqi» ikǝnlikimgǝ ixǝnmisǝnglar, gunaⱨliringlar iqidǝ ɵlisilǝr, — dedi.
25 Tad tie uz Viņu sacīja: “Kas Tu tāds esi?” Un Jēzus uz tiem sacīja: “Visupirms Tas, ko arī uz jums runāju.
Sǝn zadi kim? — dǝp soraxti ular. Əysa ularƣa: — Baxta silǝrgǝ nemǝ degǝn bolsam, mǝn xu.
26 Man daudz par jums jārunā un jātiesā bet kas Mani sūtījis, Tas ir patiesīgs, un ko Es no Viņa esmu dzirdējis, to Es runāju uz pasauli.”
Ɵzümning silǝrning toƣranglarda wǝ üstünglardin ⱨɵküm ⱪilidiƣan nurƣun sɵzlirim bar; lekin meni Əwǝtküqi ⱨǝⱪtur wǝ mǝn Uningdin nemini angliƣan bolsa, bularnila dunyadikilǝrgǝ uⱪturup eytimǝn, — dedi.
27 Un tie nesaprata, ka Viņš uz tiem runāja par To Tēvu.
Ular uning ɵzlirigǝ eytⱪanlirining Ata toƣruluⱪ ikǝnlikini qüxinǝlmidi.
28 Tad Jēzus uz tiem sacīja: “Kad jūs To Cilvēka Dēlu paaugstināsiet, tad jūs sapratīsiet, ka Es tas esmu, un ka Es neko nedaru no Sevis, bet itin to runāju, ko Mans Tēvs Man ir mācījis.
Xunga Əysa mundaⱪ dedi: Silǝr Insan’oƣlini kɵtürgǝndin keyin, mening «[Əzǝldin] Bar Bolƣuqi» ikǝnlikimni bilisilǝr wǝ xundaⱪla ⱨeq ixni ɵzlükümdin ⱪilmiƣanliⱪimni, pǝⱪǝt Atining manga ɵgǝtkininila sɵzligǝnlikimnimu bilisilǝr.
29 Un kas Mani sūtījis, Tas ir ar Mani. Tas Tēvs Mani nav atstājis vienu, jo kas Viņam patīk, to Es allaž daru.”
Meni Əwǝtküqi mǝn bilǝn billidur, U meni ǝsla yalƣuz ⱪoymidi, qünki mǝn ⱨǝmixǝ Uni hursǝn ⱪilidiƣan ixlarni ⱪilimǝn.
30 Kad Viņš to runāja, tad daudzi ticēja uz Viņu.
Əysa bu sɵzlǝrni ⱪiliwatⱪan qaƣning ɵzidǝ, nurƣun kixilǝr uningƣa etiⱪad ⱪildi.
31 Tad Jēzus sacīja uz tiem Jūdiem, kas Viņam bija ticējuši: “Ja jūs paliekat Manā Vārdā, tad jūs patiesi esat Mani mācekļi,
Əysa ɵzigǝ etiⱪad ⱪilƣan Yǝⱨudiylarƣa: — Əgǝr mening sɵz-kalamimdin qiⱪmay tursanglar, mening ⱨǝⱪiⱪiy muhlislirim bolƣan bolisilǝr,
32 Un atzīsiet patiesību, un patiesība jūs atsvabinās.”
wǝ ⱨǝⱪiⱪǝtni bilisilǝr wǝ ⱨǝⱪiⱪǝt silǝrni azadliⱪⱪa erixtüridu, — dedi.
33 Tie Viņam atbildēja: “Mēs esam Ābrahāma dzimums un ne mūžam nevienam neesam kalpojuši; kā tad Tu saki: jūs tapsiet svabadi?”
Ular jawabǝn: — Biz Ibraⱨimning nǝslimiz, — ⱨeqⱪaqan ⱨeqkimning ⱪulluⱪida bolmiduⱪ. Sǝn ⱪandaⱪsigǝ: Azadliⱪⱪa erixsilǝr, dǝysǝn? — dedi.
34 Jēzus tiem atbildēja: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: ikviens, kas grēku dara, tas ir grēka kalps.
Əysa ularƣa jawab berip: — Bǝrⱨǝⱪ, bǝrⱨǝⱪ, mǝn silǝrgǝ xuni eytip ⱪoyayki, gunaⱨ sadir ⱪilƣan kixi gunaⱨning ⱪulidur.
35 Bet kalps mūžam namā nepaliek; dēls paliek mūžam. (aiōn )
Ⱪul ailidǝ mǝnggü turmaydu, lekin oƣul mǝnggü turidu. (aiōn )
36 Ja nu Tas Dēls jūs atsvabinās, tad jūs tiešām būsiet svabadi.
Xuning üqün Oƣul silǝrni azad ⱪilsa, ⱨǝⱪiⱪiy azad bolisilǝr.
37 Es zinu, ka jūs esat Ābrahāma dzimums, bet jūs Mani meklējat nokaut, jo Manam vārdam nav vietas pie jums.
Silǝrning Ibraⱨimning nǝsli ikǝnlikinglarni bilimǝn. Biraⱪ meni ɵltürmǝkqi boluwatisilǝr, qünki mening sɵzüm iqinglardin orun almidi.
38 Es runāju, ko Es esmu redzējis pie Sava Tēva; un jūs arīdzan darāt, ko jūs esat redzējuši pie sava tēva.”
Mǝn Atamning yenida kɵrgǝnlirimni eytiwatimǝn; silǝr bolsanglar ɵz atanglardin kɵrgǝnliringlarni ⱪiliwatisilǝr!
39 Tie atbildēja un sacīja: “Mūsu tēvs ir Ābrahāms.” Jēzus uz tiem saka: “Ja jūs būtu Ābrahāma bērni, tad jūs arī darītu Ābrahāma darbus.
Ular jawab berip: — Bizning atimiz Ibraⱨimdur, — dedi. Əysa ularƣa: — Əgǝr Ibraⱨimning pǝrzǝntliri bolsanglar, Ibraⱨimning ǝmǝllirini ⱪilƣan bolattinglar!
40 Bet nu jūs Mani meklējat nokaut, cilvēku, kas jums patiesību esmu runājis, ko esmu dzirdējis no Dieva. To Ābrahāms nav darījis.
Biraⱪ ⱨazir ǝksiqǝ meni, yǝni Hudadin angliƣan ⱨǝⱪiⱪǝtni silǝrgǝ yǝtküzgǝn adǝmni ɵltürüxkǝ ⱪǝstlǝysilǝr. Ibraⱨim undaⱪ ixni ⱪilmiƣan.
41 Jūs darāt sava tēva darbus!” Tad tie uz Viņu sacīja: “Mēs maucībā neesam dzimuši. Mums ir viens vienīgs Tēvs, Dievs.”
Silǝr ɵz atanglarning ⱪilƣinini ⱪiliwatisilǝr! — dedi. — Biz ⱨaramdin bolƣan ǝmǝsmiz! Bizning pǝⱪǝt birla atimiz bar, U bolsa Hudadur! — deyixti ular.
42 Tad Jēzus uz tiem sacīja: “Ja Dievs būtu jūsu tēvs, tad jūs Mani mīlētu; jo Es esmu izgājis un nāku no Dieva; jo Es neesmu nācis no Sevis, bet Viņš Mani sūtījis.
Əysa ularƣa: — Atanglar Huda bolƣan bolsa, meni sɵygǝn bolattinglar; qünki mǝn Hudaning baƣridin qiⱪip, bu yǝrgǝ kǝldim. Mǝn ɵzlükümdin kǝlgǝn ǝmǝsmǝn, bǝlki Uning tǝripidin ǝwǝtilgǝnmǝn.
43 Kādēļ tad jūs Manu valodu nesaprotat? Tādēļ ka jūs Manu mācību nevarat ieklausīties.
Sɵzlirimni nemixⱪa qüxǝnmǝysilǝr? Eniⱪki, mening sɵz-kalamim ⱪuliⱪinglarƣa kirmǝywatidu!
44 Jūs esat no tā tēva, tā velna, un sava tēva prātu jūs gribat darīt. Tas no iesākuma ir bijis slepkava un nav pastāvējis iekš patiesības; jo iekš tā nav patiesības. Kad viņš melus runā, tad viņš runā no sevis paša; jo viņš ir melkulis un melu tēvs.
Silǝr atanglar Iblistin bolƣansilǝr wǝ uning arzu-ⱨǝwǝslirigǝ ǝmǝl ⱪilixni halaysilǝr. U alǝm apiridǝ bolƣandin tartip ⱪatil idi wǝ uningda ⱨǝⱪiⱪǝt bolmiƣaqⱪa, ⱨǝⱪiⱪǝttǝ turmiƣan. U yalƣan sɵzligǝndǝ, ɵz tǝbiitidin sɵzlǝydu, qünki u yalƣanqi wǝ xundaⱪla yalƣanqiliⱪning atisidur.
45 Bet kad Es patiesību saku, tad jūs Man neticat.
Lekin mǝn ⱨǝⱪiⱪǝtni sɵzliginim üqün, manga ixǝnmǝysilǝr.
46 Kas jūsu starpā Man jebkādu grēku var pierādīt? Bet kad Es jums patiesību saku, kam jūs Man neticat?
Ⱪaysinglar meni gunaⱨi bar dǝp dǝlilliyǝlǝysilǝr, ⱪeni? Ⱨǝⱪiⱪǝtni sɵzlisǝm, nemǝ üqün manga ixǝnmǝysilǝr?
47 Kas ir no Dieva, tas Dieva vārdus klausa; tāpēc jūs neklausiet, ka jūs neesat no Dieva.”
Hudadin bolƣan kixi Hudaning sɵzlirini anglaydu; silǝr ularni anglimaysilǝr, qünki silǝr Hudadin bolƣan ǝmǝssilǝr!
48 Tad tie Jūdi atbildēja un uz Viņu sacīja: “Vai mēs pareizi nesakām, ka Tu esi Samarietis, un Tev ir velns?”
Yǝⱨudiylar uningƣa jawabǝn: — Əjǝba, bizning seni: «Samariyǝlik ⱨǝm jin qaplaxⱪan adǝm»sǝn deginimiz toƣra ǝmǝsmu? — deyixti.
49 Jēzus atbildēja: “Man velna nav, bet Es Savu Tēvu godāju, un jūs Mani turat negodā.
Əysa jawabǝn: — Manga jin qaplaxⱪini yoⱪ, bǝlki mǝn Atamni ⱨɵrmǝt ⱪilimǝn; lekin silǝr manga ⱨɵrmǝtsizlik ⱪiliwatisilǝr.
50 Es Savu godu nemeklēju, bet Viens ir, kas to meklē un tiesā.
Mǝn ɵz xan-xǝripimni izdimǝymǝn; lekin buni izdigüqi ⱨǝm [uning üstidin] ⱨɵküm ⱪilƣuqi Birsi bar.
51 Patiesi, patiesi, Es jums saku, kas Manu vārdu turēs, tas nāvi neredzēs ne mūžam.” (aiōn )
Bǝrⱨǝⱪ, bǝrⱨǝⱪ, mǝn silǝrgǝ xuni eytip ⱪoyayki, mening sɵz-kalamimni tutidiƣan kixi ǝbǝdil’ǝbǝd ɵlüm kɵrmǝydu. (aiōn )
52 Tad tie Jūdi uz To sacīja: “Tagad mēs nomanām, ka Tev ir velns. Ābrahāms nomiris un tie pravieši, un Tu saki: kas Manu vārdu turēs, tas nāvi nebaudīs ne mūžam. (aiōn )
Xuning bilǝn Yǝⱨudiylar uningƣa: — Sanga dǝrwǝⱪǝ jin qaplaxⱪanliⱪini ǝmdi bilduⱪ! Ⱨǝtta [ⱨǝzriti] Ibraⱨim wǝ pǝyƣǝmbǝrlǝrmu ɵlgǝn tursa, sǝn ⱪandaⱪsigǝ: «Mening sɵz-kalamimni tutidiƣan kixi ǝbǝdil’ǝbǝd ɵlüm tetimaydu» dǝysǝn? (aiōn )
53 Vai Tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahāms, kas nomiris? Un tie pravieši ir nomiruši. Par kādu Tu pats Sevi dari?”
Əjǝba, sǝn atimiz Ibraⱨimdin uluƣmusǝn? U ɵldi, pǝyƣǝmbǝrlǝr ⱨǝm ɵldi!? Sǝn ɵzüngni kim ⱪilmaⱪqisǝn?
54 Jēzus atbildēja: “Ja Es pats Sevi godāju, tad Mans gods nav nekas; bet Mans Tēvs Mani godā, par ko jūs sakāt, ka Tas jūsu Tēvs.
Əysa jawabǝn mundaⱪ dedi: — Əgǝr mǝn ɵzümni uluƣlisam, undaⱪta uluƣluⱪum ⱨeqnǝrsǝ ⱨesablanmaytti. Biraⱪ meni uluƣliƣuqi — silǝr «U bizning Hudayimiz» dǝp ataydiƣan Atamning Ɵzidur.
55 Tomēr jūs Viņu nepazīstat, bet Es Viņu pazīstu. Un kad Es sacītu, ka Es Viņu nepazīstu, tad Es būtu tāds pat melkulis, kā jūs; bet Es Viņu pazīstu, un Viņa vārdu turu.
Silǝr Uni tonumidinglar, lekin mǝn Uni tonuymǝn. Uni tonumaymǝn desǝm, silǝrdǝk yalƣanqi bolattim; biraⱪ mǝn Uni tonuymǝn wǝ Uning sɵz-kalamini tutimǝn.
56 Ābrahāms, jūsu tēvs, tapa līksms, ka Manu dienu redzēšot, un viņš to redzēja un priecājās.”
Atanglar Ibraⱨim mening künümni kɵridiƣanliⱪidin yayrap-yaxnidi ⱨǝm dǝrwǝⱪǝ uni aldin’ala kɵrüp xadlandi.
57 Tad tie Jūdi uz To sacīja: “Tu vēl neesi piecdesmit gadus vecs, un Ābrahāmu esi redzējis?”
— Sǝn tehi ǝllik yaxⱪa kirmǝy turup, Ibraⱨimni kɵrdüngmu? — deyixti ular.
58 Jēzus uz tiem sacīja: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: pirms nekā Ābrahāms bija, Es esmu.”
Əysa ularƣa: — Bǝrⱨǝⱪ, bǝrⱨǝⱪ, mǝn silǝrgǝ xuni eytip ⱪoyayki, Ibraⱨim tuƣulmastila, mǝn Bar Bolƣuqidurmǝn! — dedi.
59 Tad tie pacēla akmeņus, mest uz Viņu. Bet Jēzus paslēpās un izgāja no Dieva nama ārā, iedams caur viņu vidu. Un tā Viņš aizgāja.
Buning bilǝn ular uni qalma-kesǝk ⱪilƣili ⱪolliriƣa yǝrdin tax aldi; lekin Əysa ularƣa kɵrünmǝy, ularning otturisidin ɵtüp ibadǝthanidin qiⱪip kǝtti.