Jāņa Evaņg̒elijs 7
1 Un pēc tam Jēzus staigāja pa Galileju; jo Viņš negribēja staigāt pa Jūdeju, tāpēc ka tie Jūdi Viņu meklēja nokaut.
So kochingbv, Jisu Galili bv vngkarto; hv Judia lo vngkar nwngma toku, ogulvgavbolo Jius nyi kainv vdwv hoka ninyia mvki dubv mvngnyato.
2 Un Jūdu lieveņu svētki bija tuvu.
Rongonampo pumja ridwv nvchi toku,
3 Tad Viņa brāļi uz To sacīja: “Ej jel projām no šejienes, un noej uz Jūdu zemi, lai arī Tavi mācekļi redz Tavus darbus, ko Tu dari.
vkvlvgabv Jisu gv boru vdwv ninyia minto, “So mooku sam kayupila okv Judia bv vngtoka, ogulvgavbolo nam reming gvnv nyi vdwv no ogugo ridudw kaamu dubv.
4 Jo neviens neko nedara slepenībā, kas grib kļūt zināms. Ja Tu tādas lietas dari, tad rādies pasaulei.”
Hv ogugo ridudw alvrungbv chimu nvpv mvngbolo yvvka vvsi mare. No sung ridung roku, nyiamooku gv nyi mvnwngnga nam chimu toka!”
5 Jo pat Viņa brāļi neticēja uz Viņu.
Ninyigv boru vdwvka ninyia mvngjwng mato.
6 Tad Jēzus uz tiem saka: “Mans laiks vēl nav klāt; bet jūsu laiks ir vienmēr klāt.
Jisu bunua minto, “Ngoogv lvgabv alvnv dw hv aatv madv. Nonugv lvgabv ogu dw jvka alvnv.
7 Pasaule jūs nevar ienīdēt, bet Mani viņa ienīst, jo Es liecību dodu par to, ka viņas darbi ļauni.
Nyiamooku gv nyi vdwv nonua kaanwng mabv rinyu mare, vbvritola bunu nga kaanwng mado, ogulvgavbolo bunugv lamtv ngv alvma vla ngo bunua minbwng jido.
8 Ejat jūs uz šiem svētkiem, Es vēl neeju uz šiem svētkiem; jo Mans laiks vēl nav nācis.”
Nonu pumja lo vngsu laka, ngo so gv pumja so vngmare, ogulvgavbolo ngoogv lvgabv alvnv dw v aatv madv.”
9 Un to uz tiem sacījis, Viņš palika Galilejā.
Hv sum mintoku, okv vbvrikunamv Galili lo doobwngla doolwk toku.
10 Bet kad Viņa brāļi bija aizgājuši, tad Viņš arīdzan gāja uz svētkiem, ne ļaudīm redzot, bet kā paslepeni.
Ninyigv boru vdwgv pumja lo vngro kochingbv, Jisu ka vngtoku; vbvrijvka hv nyi mvnwngnga kaapatapa dubv vngmato, vbvritola choibv vngtoku.
11 Tad tie Jūdi Viņu meklēja svētkos un sacīja: “Kur Viņš ir?”
Jius nyi kainv vdwv ninyia pumja lo kaakarnyato. “Hv ogolobvri?” bunu tvvka toku.
12 Un tur Viņa dēļ daudz valodas bija pie tiem ļaudīm, jo citi sacīja: “Viņš ir labs;” un citi sacīja: “Nē, bet Viņš tos ļaudis pieviļ.”
Hoka ninyigv lvkwng nga nyipamlo achialvbv japsijapit nyato. “Hv alvnv nyi go,” Nyi megonv minto. Kvvbi vdwv minto “Ma, hv nyi vdwa rimur gvdu.”
13 Tomēr neviens droši par Viņu nerunāja, jo tie bijās no tiem Jūdiem.
Vbvritola yvv akonvka ninyigv lvgabv japkok rikok mato, ogulvgavbolo bunu Jius nyi kainv vdwa busu nyato.
14 Bet svētku vidū Jēzus gāja Dieva namā un mācīja.
Pumja nga tunggo nvnga rinya toku vdwlo Jisu Pwknvyarnvnaam lo vngla hoka tamsar sarrap tokudw.
15 Un tie Jūdi brīnījās sacīdami: “Kā šis tos rakstus zin un tomēr tos nav mācījies?”
Jius nyi kainv vdwv achialvbv lamrwpanya toku okv minto, “Hv ogu risarrima kolo vngkw rikw magvre, oguaingbv hv vkv nvgu achialvbv chimpv nvdw?”
16 Jēzus tiem atbildēja un sacīja: “Mana mācība nav Mana, bet Tā, kas Mani sūtījis.
Jisu mirwksito, “Ngo ogugo tamsar dvdw hv ngo atubogv tamsar sarnamma, vbvritola hv nga vngmunv Pwknvyarnv lokv aadunv.
17 Ja kas grib Viņa prātu darīt, tas atzīs, vai šī mācība ir no Dieva, jeb vai Es pats no Sevis runāju.
Yvvdw Pwknvyarnv gv mvngnambv rinwng nvngv chinre ngo ogugo tamsar dvdw, Pwknvyarnv lokv aadu nvdw vmalo ngo atubogv chinampaanam lokv mindunvdw.
18 Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu; bet kas meklē Tā godu, kas Viņu sūtījis, tas ir patiesīgs, un iekš Tā nav netaisnības.
Yvvdw atubogv chinampaanam lokv mindunv, hv atubonga kaibv yungku dubv mvsudunv. Vbvritola yvvdw ninyia vngmunv lvgabv kaibv yungnamma mvngdunv, hv alvnv, okv hoka ninyigv ogu mvvnamrunam kaama.
19 Vai Mozus jums nav bauslību devis, un neviens no jums nedara pēc bauslības? Kam jūs meklējat Mani nokaut?”
Moses nonua Pvbv nga jito, hv jima pvnvri? Vbvritola nonuno yvvka Pvbv nga tvnvrinv kaama. Ogulvgabv nonu nga mvki dubv rikw dunv?”
20 Tie ļaudis atbildēja un sacīja: “Tev ir velns. Kas Tevi meklē nokaut?”
Nyipam hv mirwkto, “No arwnglo uyuvram gvdu nvgo! Nam yvvla mvki dubv rikw nvngv?”
21 Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Vienu darbu Es esmu darījis, un jūs visi brīnāties.
Jisu mirwksito, “Ngo lamrwpanam go kaatamto okv nonu mvnwngngv lamnyato.
22 Mozus jums apgraizīšanu ir devis, (ne tā kā tā būtu no Mozus, bet no tiem tēviem, ) un jūs cilvēku apgraizāt svētdienā.
Moses nonua orto jito nonugv kuunyilo vdwa ayakmvu dubv (so si Moses ma vbvritola nonugv abuapa vdwv sum rirap gvtoku), okv vkvlvgabv nonuno kuunyilo nga Jius Doonualu lo ayakmvu dunv.
23 Ja cilvēks apgraizīšanu dabū svētdienā, lai Mozus bauslība netop pārkāpta, ko jūs tad par Mani apskaistaties, ka Es svētdienā visu to cilvēku esmu darījis veselu?
Vminyilo nga Jius Doonualu lo ayakmvu dunvlo vkvlvgabv Moses gv Pvbv ngv mvwk madubv, ogulvgavbolo ngoogv nyi nga Jius doonualu lo mvnwngnga alvdukubv mvnam a haachi dunv?
24 Nespriežat pēc tā, kas priekš acīm, bet spriežat taisnu tiesu.”
Agum lokv kaala jwngnamdanam a kayu tokuka, okv jvjv lokv jwngkadaka laka.”
25 Tad kādi no Jeruzālemes ļaudīm sacīja: “Vai šis nav Tas, ko tie meklē nokaut?
Jerusalem gv nyi megonv minto, “So nyi si mare kainv vdwgv mvki nvpvkv vnam angv?
26 Un redzi, Viņš droši runā, un tie uz Viņu nesaka nenieka. Vai mūsu virsnieki tagad tiešām atzinuši, ka Šis patiesi ir Tas Kristus?
Kaatoka! Hv kvba vdwlo japdungdo, okv bunu ninyia oguka minyingminsu ma! hv bunugv si Kristo vla chimbwk kunam guma bri?
27 Bet mēs Viņu zinām, no kurienes Viņš ir; bet kad Tas Kristus nāks, tad neviens nezinās, no kurienes Tas ir.”
Vbvritola vdwlo Kristo aarikudw, yvvka chimare hv ogo lokvdw: okv ngonu mvnwngngv chindu so nyi si ogo lokvdw.”
28 Tad Jēzus Dieva namā mācīdams sauca un sacīja: “Jūs Mani pazīstat un zināt, no kurienes Es esmu? Bet Es neesmu nācis pats no Sevis, bet kas Mani sūtījis, Tas ir patiesīgs; To jūs nepazīstat.
Jisu Pwknvyarnvnaam lo japtoku, hv gamtv rungbv minto, “Nonu ngam jvjvbv chimpvi okv ogolokvbvri vla chimpvi? Ngo atubongv aasuma, ngam vngmunv angv jvjv ngv. Nonu ninyia chima,
29 Bet Es To pazīstu, jo Es esmu no Viņa, un Viņš Mani sūtījis.”
vbvritola ngo ninyia chindu, ogulvgavbolo ngo ninyigv lokv aapvnv okv hv nga vngmupvnv.”
30 Tad tie Viņu meklēja gūstīt; tomēr neviens rokas pie Viņa nepielika, jo Viņa stunda vēl nebija nākusi.
Vbvrikunamv bunu ninyia naatung tvvto, vbvritola yvvka ninyia laak laklin nvgoka kaamato, ogulvgavbolo ninyigv alvnv dw ngv aatvmadvto.
31 Bet daudz no tiem ļaudīm ticēja uz Viņu un sacīja: “Kad Kristus nāks, vai tas vairāk brīnuma zīmes darīs, nekā tās, ko Šis ir darījis?”
Vbvritola nyipamlo nyi achialvgo ninyia mvngjwng nyato okv minto, “Vdwlo Kristo aarikudw, hv so nyi sum kaiyabv lamrwpanam rila kaatam rekudw?”
32 Tie farizeji dzirdēja, ka tiem ļaudīm tādas valodas bija par Viņu. Un tie farizeji un augstie priesteri sūtīja sulaiņus, lai tie Viņu gūstītu.
Parisis vdwv nyipamlo Jisu gv lvgabv japsijapit dubv tvvpa toku, vkvlvgabv bunu okv nyibu butvnv vdwv sipai mego ninyia naatung dubv vngmutoku.
33 Tad Jēzus uz tiem sacīja: “Vēl mazu brīdi Es esmu pie jums un noeju pie Tā, kas Mani sūtījis.
Jisu minto “Ngo achukgo asu dubv nonua lvkobv doore, okv vbvrikunamv ngo ngam vngmunv gvlo vngyu reku.
34 Jūs Mani meklēsiet un neatradīsiet, un kur Es esmu, turp jūs nevarat nonākt.”
Nonu ngam kaakarre vbvritola nonu ngam kaapamare, ogulvgavbolo ngo ogolo dooridw nonu vngnyu mare.”
35 Tad tie Jūdi sacīja savā starpā: “Kur Šis noies, ka mēs Viņu neatradīsim? Vai Viņš noies pie tiem, kas ir izklīduši starp Grieķiem, un Grieķus mācīs?
Jius nyi kainv vdwv bunu atubongv minsunyato, “Ngonu ninyia mapa madubv hv ogolobvri vngtv tvdunv? Hv Grik pamtv vdwlo ngonugv nyi rikulo vngla Grik vdwa tamsar tvdu nvbvri?
36 Kas tie par vārdiem, ko Šis runā: jūs Mani meklēsiet un neatradīsiet? Un: kur Es esmu, turp jūs nevarat nonākt?”
Hv mindu ngonu ninyia kaakarre vbvritola kaaapa mare vla, okv hv ogolo dooridw ngonu hoka vngnyu mare vla. Ninyigv minam si ogu gobvre?”
37 Un beidzamā, tai lielā svētku dienā, Jēzus stāvēja un sauca sacīdams: “Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer!
Pumja alu gv lootar loonya dinchi yachoknv alu lo Jisu dakrapto okv gamtv rungbv minto, “Yvvla tvngnwng dunv ngoogvlo aarung laka okv tvnglaka.
38 Kas tic uz Mani, kā tie raksti saka, no tā miesas dzīvā ūdens straumes tecēs.”
Darwknv Kitaplo mindu, ‘Yvvdw nga mvngjwng dunv, singnamlo turnam jinv isi svdwng dvngdo ngv ninyigv haapok lokv pwlin jire.’”
39 Un Viņš to sacīja par to Garu, ko tiem bija dabūt, kas tic uz Viņu; jo Tas Svētais Gars vēl nebija, tāpēc ka Jēzus vēl nebija apskaidrots.
Jisu gv so minam si Dow gv lvgabv minto, yvvbunudw ninyia mvngjwng rinv hv bunu paatv rinv. Ho dw lo Dow a jitv madvto, ogulvgavbolo Jisu vjaklodvbv sila turkurla yunglitnam gubv ritv madvto.
40 Tad daudz no tiem ļaudīm šo vārdu dzirdēdami sacīja: “Šis patiesi ir tas pravietis.”
Nyipam lokv nyi megonv ninyia vbv mindubv tvgvrila minto, “So nyi si jvjvrungbv Nyijwk go!”
41 Citi sacīja: “Viņš ir Tas Kristus;” bet citi sacīja: “Vai Kristus nāks no Galilejas?
Kvvbi vdwv minto, “Hv kunv Kristo!” Vbvritola kvvbi gunv kuring minto “Kristo Galili lokv linmare!
42 Vai tas raksts nav sacījis, ka no Dāvida cilts un no Bētlemes pilsētiņas, kur Dāvids bija, Kristus nāks?”
Darwknv Kitaplo mindu Kristo Dvbv Dabid gv husi lokv linre vla okv Betlehem lo bvnglinre, Dabid gv dooku banggu lo.”
43 Tad šķelšanās cēlās starp tiem ļaudīm Viņa dēļ.
Vkvlvgabv hoka nyi vdwv asak-asak sutoku Jisu gv lvkwnglo.
44 Bet kādi no tiem gribēja Viņu gūstīt, tomēr neviens rokas pie Viņa nepielika.
Megonv ninyia naatung dubv mvngtoku vbvritola yvvka ninyi laak laklin nvgoka kaama toku.
45 Tad tie sulaiņi nāca pie tiem augstiem priesteriem un farizejiem, un šie uz viņiem sacīja: “Kāpēc Viņu neesat atveduši?”
Vdwlo sipai vdwv vngkur tokudw, nyibu butvnv vdwv okv parisis vdwv bunua tvvkato, “Nonu ogubv ninyia aagv mapvnv?”
46 Tie sulaiņi atbildēja: “Nemūžam cilvēks tā vēl nav runājis kā šis Cilvēks.”
Sipai vdwv mirwkto, “Yvvka alo nyi vbv minv kaama!”
47 Tad tie farizeji tiem atbildēja: “Vai jūs arīdzan esat pievilti?
Parisis vdwv bunua tvvkato, “Hv nonua pvcha dubv mvta pvnvre?
48 Vai gan kāds no tiem virsniekiem jeb no tiem farizejiem uz Viņu ticējis?
Vdwloka no kainv nyi akoka okv Parisis goka ninyia mvngjwng dubv chimpvnvre?
49 Bet šie ļaudis, kas bauslību neprot, ir nolādēti.”
So nyipam si Moses gv Pvbv nga chima, vkvlvgabv bunu Pwknvyarnv gv beenam arwnglo doodunv!”
50 Nikademus, kas naktī bija nācis pie Viņa, viens no tiem būdams, uz tiem sacīja:
Parisis akin go hoka Nikodemas, yvvdw kvvlo Jisunyi kaabv vngnv nyi angv. Hv kvvbi vdwa minto,
51 “Vai mūsu bauslība notiesā kādu cilvēku, ja tā papriekš par viņu nav izklausinājusi un nav dabūjusi zināt, ko viņš dara?”
“Ngonugv Pvbv gv milam lokv vngrinyi ngonu yvvnyika rimur vngmur ha gaklin madvbv mia jinyuma.”
52 Tie atbildēja un uz to sacīja: “Vai tu arīdzan esi no Galilejas? Pārmeklē un raugi, ka no Galilejas neviens pravietis nav cēlies.”
Bunu mirwkto, “Alvpv,” “No ka Galili lokvre? Darwknv Kitap a puri kaateka okv Galili lokv nyijwk aanv kaama vla no chinre.”
53 (Un ikviens nogāja savā namā.
