Jāņa Evaņg̒elijs 7
1 Un pēc tam Jēzus staigāja pa Galileju; jo Viņš negribēja staigāt pa Jūdeju, tāpēc ka tie Jūdi Viņu meklēja nokaut.
MURIN mepukat Iesus kotin kakan sili Kaliläa, pwe a solar men kakan sili Iudäa, pweki Sus oko masamasan kamatala i.
2 Un Jūdu lieveņu svētki bija tuvu.
A ran lapalap en Sus oko; iei ran en im en tan tuka korendor.
3 Tad Viņa brāļi uz To sacīja: “Ej jel projām no šejienes, un noej uz Jūdu zemi, lai arī Tavi mācekļi redz Tavus darbus, ko Tu dari.
Ri a ol akan ap indai ong i: Kom kotiwei kotilang Iudäa, pwe omui tounpadak kan en pil udial omui wiawia kan, me kom kin wiawia.
4 Jo neviens neko nedara slepenībā, kas grib kļūt zināms. Ja Tu tādas lietas dari, tad rādies pasaulei.”
Pwe sota me kin wiada meakot wasa rir, ma a men indand sili. Ma komui wia mepukat, en kasansale ong sappa.
5 Jo pat Viņa brāļi neticēja uz Viņu.
Pwe ri a ol akan pil sota poson i.
6 Tad Jēzus uz tiem saka: “Mans laiks vēl nav klāt; bet jūsu laiks ir vienmēr klāt.
Iesus ap kotin masani ong irail: Ai ansau saikenta leler, a omail ansau mia ansau karos.
7 Pasaule jūs nevar ienīdēt, bet Mani viņa ienīst, jo Es liecību dodu par to, ka viņas darbi ļauni.
Sappa sota kak kailongki komail, a ngai me a kin kailongki, aki I kin kadede, me a wiawia kan me sued.
8 Ejat jūs uz šiem svētkiem, Es vēl neeju uz šiem svētkiem; jo Mans laiks vēl nav nācis.”
Komail kodalang kamadip et, I sota pan kodalang kamadip et, pwe ai ansau saikenta leler.
9 Un to uz tiem sacījis, Viņš palika Galilejā.
A kotin masani ong irail mepukat, ap kotikotita Kaliläa.
10 Bet kad Viņa brāļi bija aizgājuši, tad Viņš arīdzan gāja uz svētkiem, ne ļaudīm redzot, bet kā paslepeni.
A ri a ol akan lao samalar, i ap pil kotidalang kamadip, ap so sansal a duen me rir.
11 Tad tie Jūdi Viņu meklēja svētkos un sacīja: “Kur Viņš ir?”
Sus akan ari rapaki i ni kamadip o indada: Ari, ia wasa a kotikot ia?
12 Un tur Viņa dēļ daudz valodas bija pie tiem ļaudīm, jo citi sacīja: “Viņš ir labs;” un citi sacīja: “Nē, bet Viņš tos ļaudis pieviļ.”
A aramas akan lokolokaia toto duen i, pwe akai indada: Me mau men. A akai me indada: Kaidin, pwe a kin kaweid sapung aramas.
13 Tomēr neviens droši par Viņu nerunāja, jo tie bijās no tiem Jūdiem.
Sota me lokaia sansal duen i, pweki ar masak Sus oko.
14 Bet svētku vidū Jēzus gāja Dieva namā un mācīja.
Lao lel ailepan kamadip o, Iesus ap kotin kodalang im en kaudok o kaukaweweda.
15 Un tie Jūdi brīnījās sacīdami: “Kā šis tos rakstus zin un tomēr tos nav mācījies?”
A Sus akan ap puriamui kila indada: Da duen men et asa wewe en kisin likau, pwe a sota iang padakki.
16 Jēzus tiem atbildēja un sacīja: “Mana mācība nav Mana, bet Tā, kas Mani sūtījis.
Iesus ap kotin sapeng irail masani: Kaidin ai padak, me I kin kida a en me kadar ia do.
17 Ja kas grib Viņa prātu darīt, tas atzīs, vai šī mācība ir no Dieva, jeb vai Es pats no Sevis runāju.
Meamen wiawia kupur a, pan weweki ai padak, ma a ren Kot, de sang ren pein ngai.
18 Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu; bet kas meklē Tā godu, kas Viņu sūtījis, tas ir patiesīgs, un iekš Tā nav netaisnības.
Me kin padapadak sang ni pein i, kin rapaki pein wau i, a me kin rapaki wau en me kadarala i, iei me melel o sota man sued kot pit.
19 Vai Mozus jums nav bauslību devis, un neviens no jums nedara pēc bauslības? Kam jūs meklējat Mani nokaut?”
Kaidin Moses, me ki ong komail kapung o, a sota amen komail kin kapwaiada kapung o? A da me komail rapakiki kame ia la?
20 Tie ļaudis atbildēja un sacīja: “Tev ir velns. Kas Tevi meklē nokaut?”
Aramas oko sapeng indada: Koe me tanwar en tewil, is me rapaki kame uk ala?
21 Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Vienu darbu Es esmu darījis, un jūs visi brīnāties.
Iesus kotin sapeng masani ong irail: Dok taieu, me I wiadar, a komail puriamui kila.
22 Mozus jums apgraizīšanu ir devis, (ne tā kā tā būtu no Mozus, bet no tiem tēviem, ) un jūs cilvēku apgraizāt svētdienā.
Moses ki ong komail er sirkomsais, a kaidin tapi sang ren Moses, pwe sang ren sam akan, a komail kin sirkomsais aramas ni ran en sapat.
23 Ja cilvēks apgraizīšanu dabū svētdienā, lai Mozus bauslība netop pārkāpta, ko jūs tad par Mani apskaistaties, ka Es svētdienā visu to cilvēku esmu darījis veselu?
Ari ma aramas amen ale sirkomsais ni ran en sapat, pwe kapung en Moses ender sapungala, a komail kin suede kin ia, pweki ai kakelailada aramas pon ni ran en sapat?
24 Nespriežat pēc tā, kas priekš acīm, bet spriežat taisnu tiesu.”
Der kadeikada duen pali liki, a komail kasaui nin tiak en kadeik pung.
25 Tad kādi no Jeruzālemes ļaudīm sacīja: “Vai šis nav Tas, ko tie meklē nokaut?
Men Ierusalem kai ap inda: Kaidin i, me re raparapaki en kamela?
26 Un redzi, Viņš droši runā, un tie uz Viņu nesaka nenieka. Vai mūsu virsnieki tagad tiešām atzinuši, ka Šis patiesi ir Tas Kristus?
A kilang, a padapadak sansal, a re sota man lokaia ong i, de muein saumas akan asaer mau, me i Kristus?
27 Bet mēs Viņu zinām, no kurienes Viņš ir; bet kad Tas Kristus nāks, tad neviens nezinās, no kurienes Tas ir.”
Ari, se asaer, wasa men et ko sang ia, a Kristus lao kotido sota me pan asa wasa, me a pwarado sang ia.
28 Tad Jēzus Dieva namā mācīdams sauca un sacīja: “Jūs Mani pazīstat un zināt, no kurienes Es esmu? Bet Es neesmu nācis pats no Sevis, bet kas Mani sūtījis, Tas ir patiesīgs; To jūs nepazīstat.
Iesus ap kotin kapitie laudeda kawewe nan im en kaudok masani: Komail asa ia o wasa I ko sang ia. Ari, kaidin pein ngai, me I kokido, a me kadar ia dor, me melel, me komail sasa.
29 Bet Es To pazīstu, jo Es esmu no Viņa, un Viņš Mani sūtījis.”
A I asa i, pwe I kodo sang re a, o i me kadar ia dor.
30 Tad tie Viņu meklēja gūstīt; tomēr neviens rokas pie Viņa nepielika, jo Viņa stunda vēl nebija nākusi.
Irail ap song saikidi i, a sota me sair i, pwe a ansau kaikenta leler,
31 Bet daudz no tiem ļaudīm ticēja uz Viņu un sacīja: “Kad Kristus nāks, vai tas vairāk brīnuma zīmes darīs, nekā tās, ko Šis ir darījis?”
Aramas toto sang nan pokon o posonla i indada: Iaduen, Kristus lao pwarado, a pan wia kilel toto sang mepukat, me men et wiadar?
32 Tie farizeji dzirdēja, ka tiem ļaudīm tādas valodas bija par Viņu. Un tie farizeji un augstie priesteri sūtīja sulaiņus, lai tie Viņu gūstītu.
Parisär akan rongadar, me aramas akan lokelokaia mepukat duen i. Samero lapalap o Parisär akan ap kadarala papa kan, en saikidi i.
33 Tad Jēzus uz tiem sacīja: “Vēl mazu brīdi Es esmu pie jums un noeju pie Tā, kas Mani sūtījis.
Iesus ap kotin masani: I pan mi re omail ansau motomot. I ap pan kola ren me kadar ia do.
34 Jūs Mani meklēsiet un neatradīsiet, un kur Es esmu, turp jūs nevarat nonākt.”
Komail pan rapakin ia, ap sota diar, a wasa, me I pan mi ia, komail sota pan kak ong.
35 Tad tie Jūdi sacīja savā starpā: “Kur Šis noies, ka mēs Viņu neatradīsim? Vai Viņš noies pie tiem, kas ir izklīduši starp Grieķiem, un Grieķus mācīs?
Sus oko ap inda nan pung arail: A pan kola ia, pwe sen solar diar i? A pan kola ren me salongalar ren men Krik kan, kaukawewe ong men Krik?
36 Kas tie par vārdiem, ko Šis runā: jūs Mani meklēsiet un neatradīsiet? Un: kur Es esmu, turp jūs nevarat nonākt?”
Iaduen masan en, me a indada: Komail pan rapakin ia, ap sota diar, a wasa, me I pan mi ia, komail sota pan kak ong?
37 Un beidzamā, tai lielā svētku dienā, Jēzus stāvēja un sauca sacīdams: “Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer!
Ni ran en kamadip a nikilar, ni ran lapalap o, Iesus kotida, kapitie laudeda masani: Meamen men nim piladar, i en ko dong ia nim.
38 Kas tic uz Mani, kā tie raksti saka, no tā miesas dzīvā ūdens straumes tecēs.”
Me poson ia, duen kisin likau kan indada, sang nan war a pil memaur pan pwilipwili sang ia.
39 Un Viņš to sacīja par to Garu, ko tiem bija dabūt, kas tic uz Viņu; jo Tas Svētais Gars vēl nebija, tāpēc ka Jēzus vēl nebija apskaidrots.
Mepukat a kotin masani duen Ngen, me irail, me poson i, en tungole; pwe Ngen saikenta pakadarado, aki Iesus saikenta linganlar.
40 Tad daudz no tiem ļaudīm šo vārdu dzirdēdami sacīja: “Šis patiesi ir tas pravietis.”
Ari, akai sang nan pokon o ni ar rongadar masan pukat ap indada: Melel Saukop o.
41 Citi sacīja: “Viņš ir Tas Kristus;” bet citi sacīja: “Vai Kristus nāks no Galilejas?
A akai indada: Kristus men et! A akai indada: Da, Kristus pan pwarado sang Kaliläa?
42 Vai tas raksts nav sacījis, ka no Dāvida cilts un no Bētlemes pilsētiņas, kur Dāvids bija, Kristus nāks?”
Kaidin kisin likau me inda, me Kristus pan wan Dawid o kisan men Petleem, kanim o, me Dawid kotikot ia?
43 Tad šķelšanās cēlās starp tiem ļaudīm Viņa dēļ.
Irail ap liak toror pasang pweki i.
44 Bet kādi no tiem gribēja Viņu gūstīt, tomēr neviens rokas pie Viņa nepielika.
A akai men saikidi i, a sota me sair i.
45 Tad tie sulaiņi nāca pie tiem augstiem priesteriem un farizejiem, un šie uz viņiem sacīja: “Kāpēc Viņu neesat atveduši?”
A papa ko ap pure dong ren samero lapalap o Parisär akan. Irail ari idok re irail: Da me komail sota wakido?
46 Tie sulaiņi atbildēja: “Nemūžam cilvēks tā vēl nav runājis kā šis Cilvēks.”
A papa ko sapeng: Sota man aramas amen padapadak duen men et.
47 Tad tie farizeji tiem atbildēja: “Vai jūs arīdzan esat pievilti?
Parisär oko ap sapeng irail: Komail pil pakodauelar?
48 Vai gan kāds no tiem virsniekiem jeb no tiem farizejiem uz Viņu ticējis?
Iaduen saumas de Parisär amen posonla i?
49 Bet šie ļaudis, kas bauslību neprot, ir nolādēti.”
A aramas pukat, me so asa kapung o, re rialar.
50 Nikademus, kas naktī bija nācis pie Viņa, viens no tiem būdams, uz tiem sacīja:
Nikodemus kis arail ap indang irail:
51 “Vai mūsu bauslība notiesā kādu cilvēku, ja tā papriekš par viņu nav izklausinājusi un nav dabūjusi zināt, ko viņš dara?”
Iaduen, atail kapung pil kin kadeikada aramas amen mon a rong o asa sang pein i duen a wiawia?
52 Tie atbildēja un uz to sacīja: “Vai tu arīdzan esi no Galilejas? Pārmeklē un raugi, ka no Galilejas neviens pravietis nav cēlies.”
Irail sapeng indang i: Iaduen, komui pil kisan men Kaliläa? Rapaki o kilang, me sota saukop amen ko sang Kaliläa.
53 (Un ikviens nogāja savā namā.
Amen amen ap purelang deu a.
