Jāņa Evaņg̒elijs 7
1 Un pēc tam Jēzus staigāja pa Galileju; jo Viņš negribēja staigāt pa Jūdeju, tāpēc ka tie Jūdi Viņu meklēja nokaut.
Maniyere hakon Iyesus Gelil datsatse bíananefere b́teshi, Ayhdiwots bín úd'osh geeyat boteshtsotse Yhud datsatse anaanosh falatse b́ tesh.
2 Un Jūdu lieveņu svētki bija tuvu.
Manoor Ayhdiyots daasiy baaliyo karnre b́ teshi.
3 Tad Viņa brāļi uz To sacīja: “Ej jel projām no šejienes, un noej uz Jūdu zemi, lai arī Tavi mācekļi redz Tavus darbus, ko Tu dari.
Mansh b́ eshwots Iyesus maants t'int hank'o bo eti, «N danifwots n finiru fino bo bek'etwok'o hanoke tuur Yhud datso maants amee,
4 Jo neviens neko nedara slepenībā, kas grib kļūt zināms. Ja Tu tādas lietas dari, tad rādies pasaulei.”
Sháánátse danewosh geyiru asho b́ fino aashde finerake, neewor keewu jametsanotsi n finoŕ n tooko datsush n kitso geyife.»
5 Jo pat Viņa brāļi neticēja uz Viņu.
Han bokeewwere bíeshwotswor dab bín amanerak bowottsoshe.
6 Tad Jēzus uz tiem saka: “Mans laiks vēl nav klāt; bet jūsu laiks ir vienmēr klāt.
Iyesuswere hank'o boosh bíet, «Tiaawo andoor borafa'ee, it aawonmó jamaawo itsh k'anke.
7 Pasaule jūs nevar ienīdēt, bet Mani viņa ienīst, jo Es liecību dodu par to, ka viņas darbi ļauni.
Datsu iti shit'osh falratsane, Taanmó b fino gond́ b wottsok'o tkeewirwosh taan b́shit'iri.
8 Ejat jūs uz šiem svētkiem, Es vēl neeju uz šiem svētkiem; jo Mans laiks vēl nav nācis.”
It baaliyok ameree, taayere tiaawo andoor b́borafa'otse bali manok amatse.»
9 Un to uz tiem sacījis, Viņš palika Galilejā.
Bí mank'o ett Galilon k'az b́ oori.
10 Bet kad Viņa brāļi bija aizgājuši, tad Viņš arīdzan gāja uz svētkiem, ne ļaudīm redzot, bet kā paslepeni.
Ernmó bí eshuwots baaliyok k'az boamiyakon b́be'erawo ááshoń baaliyok bíamí.
11 Tad tie Jūdi Viņu meklēja svētkos un sacīja: “Kur Viņš ir?”
Balimanatsnowere «Bí eewke?» etfetst ayhudiwots bín bogeyiri bo tesh.
12 Un tur Viņa dēļ daudz valodas bija pie tiem ļaudīm, jo citi sacīja: “Viņš ir labs;” un citi sacīja: “Nē, bet Viņš tos ļaudis pieviļ.”
Ashuwots b́ jango shaashkona bo keeweyri b́ tesh, ik ikuwots «Bí ash shenge» bo etor, k'oshwotswere dabt «Woteratse bí ashuwotsi b́ dariyirye» bo etir b́ tesh.
13 Tomēr neviens droši par Viņu nerunāja, jo tie bijās no tiem Jūdiem.
Wotowa eree ayhudi naash naashwotsi bo shattsatse tuutso konwor b́ jango kish sháánon keewratse.
14 Bet svētku vidū Jēzus gāja Dieva namā un mācīja.
Baliyiman badatse Iyesus Ik móóts amt daniyo dek' b́twi.
15 Un tie Jūdi brīnījās sacīdami: “Kā šis tos rakstus zin un tomēr tos nav mācījies?”
Ayhudiwotswere, «Ash han b́ danawo jaman ak'onya danosh b́ fali?» ett bo adir b́ tesh.
16 Jēzus tiem atbildēja un sacīja: “Mana mācība nav Mana, bet Tā, kas Mani sūtījis.
Mansh Iyesus hank'o ett boosh bíaani «T daniyoniye taan woshtsoke daatseka bako tiyokikaliye.
17 Ja kas grib Viņa prātu darīt, tas atzīs, vai šī mācība ir no Dieva, jeb vai Es pats no Sevis runāju.
Taan woshtso b́ geyirwo k'alosh shuntso b́ beyal daniyeyiru danań Ik'oke daatsek wee taa t tookon tkeewirwo b́ woto danetwe.
18 Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu; bet kas meklē Tā godu, kas Viņu sūtījis, tas ir patiesīgs, un iekš Tā nav netaisnības.
B́took keew keewirwo b́ took manga b́ geefoni, woshtso mango geyirwonmo bi arkeewke, kootonwere deshatse.
19 Vai Mozus jums nav bauslību devis, un neviens no jums nedara pēc bauslības? Kam jūs meklējat Mani nokaut?”
Muse nemo itsh imroshna? ititsnmó nemon sha'irwo konwor aaliye. It eegoshe taan úd'osh itgeyiri?»
20 Tie ļaudis atbildēja un sacīja: “Tev ir velns. Kas Tevi meklē nokaut?”
Ash ashonwere «Niyatsne fo'erawoniye fa'oni, neen úd'osh kone geyirwoni?» boet.
21 Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Vienu darbu Es esmu darījis, un jūs visi brīnāties.
Iyesuswere hank'o ett boosh bíaaniy, «Taa ik fino finere, it jametswere fin man jangosh it adiri.
22 Mozus jums apgraizīšanu ir devis, (ne tā kā tā būtu no Mozus, bet no tiem tēviem, ) un jūs cilvēku apgraizāt svētdienā.
Muse gof damiy nemo itsh imre, nemanwere b́waa nih nihwotsokna bako Musewoknaliy, itmo Ik' aawon ashuwotsi gofo it damiri.
23 Ja cilvēks apgraizīšanu dabū svētdienā, lai Mozus bauslība netop pārkāpta, ko jūs tad par Mani apskaistaties, ka Es svētdienā visu to cilvēku esmu darījis veselu?
Eshe Muse weeron imets nemo tiitserawok'o ett sanbati aawon asho gofo damiyeyiri wotiyal, taa sanbati aawots ash ats jamo t kashitsosh eegishe taan it fayiri?
24 Nespriežat pēc tā, kas priekš acīm, bet spriežat taisnu tiesu.”
Ariko angshwere bako ash aawo s'iilr k'uuride angshk'ayere.»
25 Tad kādi no Jeruzālemes ļaudīm sacīja: “Vai šis nav Tas, ko tie meklē nokaut?
Iyerusalem ash ashuwotsitse ik ikwots hank'o bo et, «Úd'osh bogeyiru asho haniyoshna?»
26 Un redzi, Viņš droši runā, un tie uz Viņu nesaka nenieka. Vai mūsu virsnieki tagad tiešām atzinuši, ka Šis patiesi ir Tas Kristus?
Hambe! biye shiratsne b́ keewiri, boowere bísh eegor eratsne, ashaan Krstosi b́ wottsok'o arikon naash naashwots danfnok'úna?
27 Bet mēs Viņu zinām, no kurienes Viņš ir; bet kad Tas Kristus nāks, tad neviens nezinās, no kurienes Tas ir.”
B́wotiyalor ashaan ewkiko b́wottsok'o no danfone, Krstos b́woormo ewkik b́wottsok'o danetwo konwor aaliye.
28 Tad Jēzus Dieva namā mācīdams sauca un sacīja: “Jūs Mani pazīstat un zināt, no kurienes Es esmu? Bet Es neesmu nācis pats no Sevis, bet kas Mani sūtījis, Tas ir patiesīgs; To jūs nepazīstat.
Mansh Iyesus Ik' mootse b́ danifere k'aro eensh dek't hank'o bíet, «Taan danfte, ewuke twatsok'onowere danfte, ernmó taa t took alon waratse, taan woshtso bí arkeewetske, itmó bín danatste.
29 Bet Es To pazīstu, jo Es esmu no Viņa, un Viņš Mani sūtījis.”
Taayere biyoke twaatsonat bí taan b́woshtsotse taa bin danfee.»
30 Tad tie Viņu meklēja gūstīt; tomēr neviens rokas pie Viņa nepielika, jo Viņa stunda vēl nebija nākusi.
Manoor bín detsosh geyatni botesh, ernmó bíaawo b́borafa'otse konwor bín deshatse.
31 Bet daudz no tiem ļaudīm ticēja uz Viņu un sacīja: “Kad Kristus nāks, vai tas vairāk brīnuma zīmes darīs, nekā tās, ko Šis ir darījis?”
B́wotiyalor ash ashotse ayuwots bín boaani, hank'owere etrno «Krstos b́woormo ashaan b́k'alts aditswotsiyere bogeya b́ finiti?»
32 Tie farizeji dzirdēja, ka tiem ļaudīm tādas valodas bija par Viņu. Un tie farizeji un augstie priesteri sūtīja sulaiņus, lai tie Viņu gūstītu.
Ash ashuwots Iyesus jango shashkon bokeewefere ferisawino eteefwots bo shishi, mansh kahniy naashwotsnat ferisawino eteefuwotsn Iyesusi detsiyosh Ik' maa kotfuwotssh bokeewi.
33 Tad Jēzus uz tiem sacīja: “Vēl mazu brīdi Es esmu pie jums un noeju pie Tā, kas Mani sūtījis.
Manoor Iyesus hank'o bíet, «Itnton muk'i teshetwe, maniyere okoon taan woshtsok ametuwe,
34 Jūs Mani meklēsiet un neatradīsiet, un kur Es esmu, turp jūs nevarat nonākt.”
It taan geyitute, ernmó taan daatsratste, taa t beyok woo it falratste.»
35 Tad tie Jūdi sacīja savā starpā: “Kur Šis noies, ka mēs Viņu neatradīsim? Vai Viņš noies pie tiem, kas ir izklīduši starp Grieķiem, un Grieķus mācīs?
Mansh ayhudiwots bo atsatsewosh hank'o bo et, «Bín nodaatsrawok'o ashaan ewkek'una bíameti? Daneraka Grik dats ashuwots dagots bad'ts ayhudiwotsok amr Ik' danawu ashuwotsi danishe k'úna?
36 Kas tie par vārdiem, ko Šis runā: jūs Mani meklēsiet un neatradīsiet? Un: kur Es esmu, turp jūs nevarat nonākt?”
‹Taan geyitute, ernmó daatsratste taa tbeyirwok wosh falatste› bíetor eeg etoshe?»
37 Un beidzamā, tai lielā svētku dienā, Jēzus stāvēja un sauca sacīdams: “Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer!
Baaliyi s'uwi aawu wotts een aawots Iyesus need'dek't b́ k'aaro eenshdek't hank'o bíet, «Aats shashutso fa'e wotiyal t maants waar úyee.
38 Kas tic uz Mani, kā tie raksti saka, no tā miesas dzīvā ūdens straumes tecēs.”
Taan amantso S'ayin mas'aafotse bíetiruwo kash ats t'uup'o b́ gitsotse t'uup'tuwe.»
39 Un Viņš to sacīja par to Garu, ko tiem bija dabūt, kas tic uz Viņu; jo Tas Svētais Gars vēl nebija, tāpēc ka Jēzus vēl nebija apskaidrots.
Han bíetirwe bíń amanitwots bodek'et S'ayin shayiri jangosha b́tesh, Iyesus mango maants b́ keyafa'otse S'ayin shayiro imerafa'e b́tesh.
40 Tad daudz no tiem ļaudīm šo vārdu dzirdēdami sacīja: “Šis patiesi ir tas pravietis.”
Mann ash ashi dagotse Ik ikwots keewman boshishtsok'on, «Weetwe eteets nebiyiwo arikon haniye» boet.
41 Citi sacīja: “Viņš ir Tas Kristus;” bet citi sacīja: “Vai Kristus nāks no Galilejas?
K'oshwotswere «Han Krstosiye» bo eti. K'atswotsmó «Krstos b́weet Gelilneya?
42 Vai tas raksts nav sacījis, ka no Dāvida cilts un no Bētlemes pilsētiņas, kur Dāvids bija, Kristus nāks?”
Krstos b́shuwet Dawit narotsnat Dawit kitotse Betelihemitse b́ weetwok'o S'ayin mas'fotse guut'roshna?» bo et.
43 Tad šķelšanās cēlās starp tiem ļaudīm Viņa dēļ.
Mann ash ashi dagotse b́ jangatse tuutson k'osh k'oshewo wotb́wutsi.
44 Bet kādi no tiem gribēja Viņu gūstīt, tomēr neviens rokas pie Viņa nepielika.
Boyitse ik ikwots bín detsosh geerno botesh, s'uznmó konwor bíndeshatse.
45 Tad tie sulaiņi nāca pie tiem augstiem priesteriem un farizejiem, un šie uz viņiem sacīja: “Kāpēc Viņu neesat atveduši?”
Maniye hakon kot kotfuwots kahni naashuwotsnat ferisawiwots maants aanat boami, boowere «Eegishe bín dek'woo it k'azi?» bo boeti.
46 Tie sulaiņi atbildēja: “Nemūžam cilvēks tā vēl nav runājis kā šis Cilvēks.”
Kes' kes'fwotswere, «Ashaan b́ keewiru keewi naaro konúwor keew danake» ett boaaniyi.
47 Tad tie farizeji tiem atbildēja: “Vai jūs arīdzan esat pievilti?
Ferisawino eteefwotsmó hank'o boeti, «Itwere daarisheya?
48 Vai gan kāds no tiem virsniekiem jeb no tiem farizejiem uz Viņu ticējis?
Wotowabako naash naashotse wee ferisawino eteefwotsitse bín amantso fa'a?
49 Bet šie ļaudis, kas bauslību neprot, ir nolādēti.”
Muse nemo danawu ash ashaan arikon c'asheke.»
50 Nikademus, kas naktī bija nācis pie Viņa, viens no tiem būdams, uz tiem sacīja:
Haniyre shin Iyesusok amt teshtsonat fersawiwotsitse iko wottso Nik'odimos,
51 “Vai mūsu bauslība notiesā kādu cilvēku, ja tā papriekš par viņu nav izklausinājusi un nav dabūjusi zināt, ko viņš dara?”
«No nemok'on ash iko shin b́ keewo keewu b́de'e k'ewdek'fetsere aaninwere eeg b́k'altsok'owo danfitsere bí ats angshefá?» bíet.
52 Tie atbildēja un uz to sacīja: “Vai tu arīdzan esi no Galilejas? Pārmeklē un raugi, ka no Galilejas neviens pravietis nav cēlies.”
Bowere, «Nee were Gelil maantsknenya? nebiyiwo Gelilitse b́ tuurawok'o p'ec'ar shuu'de dane» bo et.
53 (Un ikviens nogāja savā namā.
Maniye il jametso b́ gal gal k'az bíami.
