Jāņa Evaņg̒elijs 5
1 Pēc tam bija Jūdu svētki, un Jēzus gāja uz Jeruzālemi.
tataH paraM yihUdIyAnAm utsava upasthite yIzu ryirUzAlamaM gatavAn|
2 Bet Jeruzālemē pie avju vārtiem ir dīķis, ar vārdu ebrejiski Betezda, tur bija piecas istabas.
tasminnagare meSanAmno dvArasya samIpe ibrIyabhASayA baithesdA nAmnA piSkariNI paJcaghaTTayuktAsIt|
3 Tanīs gulēja liels pulks neveselu, aklu, tizlu, nokaltušu, (kas gaidīja uz ūdens kustēšanu.
tasyAsteSu ghaTTeSu kilAlakampanam apekSya andhakhaJcazuSkAGgAdayo bahavo rogiNaH patantastiSThanti sma|
4 Jo savā laikā viens eņģelis nolaidās tai dīķī un to ūdeni pakustināja. Kurš tad iekāpa pirmais pēc ūdens kustināšanas, tas tapa vesels, lai gulēja kādā sērgā gulēdams.)
yato vizeSakAle tasya saraso vAri svargIyadUta etyAkampayat tatkIlAlakampanAt paraM yaH kazcid rogI prathamaM pAnIyamavArohat sa eva tatkSaNAd rogamukto'bhavat|
5 Un tur viens cilvēks trīsdesmit un astoņus gadus bija gulējis nevesels.
tadASTAtriMzadvarSANi yAvad rogagrasta ekajanastasmin sthAne sthitavAn|
6 Šo Jēzus redzēja guļam, un zinādams, ka tas ilgu laiku tur bija gulējis, Viņš uz to saka: “Vai gribi tapt vesels?”
yIzustaM zayitaM dRSTvA bahukAlikarogIti jJAtvA vyAhRtavAn tvaM kiM svastho bubhUSasi?
7 Tas neveselais Tam atbildēja: “Kungs, man nav cilvēka, kas mani iemet tai dīķī, kad tas ūdens top kustināts; un tiekams es nāku, cits jau nokāpj manā priekšā.”
tato rogI kathitavAn he maheccha yadA kIlAlaM kampate tadA mAM puSkariNIm avarohayituM mama kopi nAsti, tasmAn mama gamanakAle kazcidanyo'gro gatvA avarohati|
8 Jēzus uz to saka: “Celies, ņem savu gultu un ej.”
tadA yIzurakathayad uttiSTha, tava zayyAmuttolya gRhItvA yAhi|
9 Un tūdaļ tas cilvēks tapa vesels un ņēma savu gultu un aizgāja. Bet tā diena bija svētdiena.
sa tatkSaNAt svastho bhUtvA zayyAmuttolyAdAya gatavAn kintu taddinaM vizrAmavAraH|
10 Tad tie Jūdi sacīja uz to, kas bija dziedināts: “Svētdiena ir, tev nav brīv savu gultu nest.”
tasmAd yihUdIyAH svasthaM naraM vyAharan adya vizrAmavAre zayanIyamAdAya na yAtavyam|
11 Viņš tiem atbildēja: “Kas mani darīja veselu, Tas uz mani sacīja: ņem savu gultu un ej.”
tataH sa pratyavocad yo mAM svastham akArSIt zayanIyam uttolyAdAya yAtuM mAM sa evAdizat|
12 Tad tie viņam vaicāja: “Kas ir Tas tāds cilvēks, kas tev sacījis: ņem savu gultu un ej?”
tadA te'pRcchan zayanIyam uttolyAdAya yAtuM ya AjJApayat sa kaH?
13 Bet tas, kas bija vesels palicis, nezināja, kas Tas tāds esot; jo Jēzus bija atkāpies tai ļaužu pulkā, kas tai vietā bija.
kintu sa ka iti svasthIbhUto nAjAnAd yatastasmin sthAne janatAsattvAd yIzuH sthAnAntaram Agamat|
14 Pēc tam Jēzus to atrod Dieva namā un uz to saka: “Raugi, tu esi tapis vesels, neapgrēkojies vairs, ka tev nenotiek jo grūti.”
tataH paraM yezu rmandire taM naraM sAkSAtprApyAkathayat pazyedAnIm anAmayo jAtosi yathAdhikA durdazA na ghaTate taddhetoH pApaM karmma punarmAkArSIH|
15 Tas cilvēks nogāja un tiem Jūdiem pasludināja, ka Jēzus Tas esot, kas viņu darījis veselu.
tataH sa gatvA yihUdIyAn avadad yIzu rmAm arogiNam akArSIt|
16 Un tāpēc tie Jūdi Jēzu ienīdēja un Viņu meklēja nokaut, ka Viņš to bija darījis svētdienā.
tato yIzu rvizrAmavAre karmmedRzaM kRtavAn iti heto ryihUdIyAstaM tADayitvA hantum aceSTanta|
17 Bet Jēzus tiem atbildēja: “Mans Tēvs strādā līdz šim, un Es arīdzan strādāju.”
yIzustAnAkhyat mama pitA yat kAryyaM karoti tadanurUpam ahamapi karoti|
18 Tādēļ tie Jūdi jo vairāk Viņu meklēja nokaut, ka Viņš ne vien svētdienu nesvētīja, bet arī sacīja, ka Dievs esot Viņa paša Tēvs, Sevi līdzinādams Dievam.
tato yihUdIyAstaM hantuM punarayatanta yato vizrAmavAraM nAmanyata tadeva kevalaM na adhikantu IzvaraM svapitaraM procya svamapIzvaratulyaM kRtavAn|
19 Tad Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: Tas Dēls neko nevar darīt no Sevis paša, ja Tas neredz To Tēvu tā darām, jo, ko Šis dara, to arī Tas Dēls dara tāpat.
pazcAd yIzuravadad yuSmAnahaM yathArthataraM vadAmi putraH pitaraM yadyat karmma kurvvantaM pazyati tadatiriktaM svecchAtaH kimapi karmma karttuM na zaknoti| pitA yat karoti putropi tadeva karoti|
20 Jo Tas Tēvs mīļo To Dēlu, un Tam rāda visu, ko pats dara un Tam rādīs lielākas lietas nekā šās, ka jums jābrīnās.
pitA putre snehaM karoti tasmAt svayaM yadyat karmma karoti tatsarvvaM putraM darzayati; yathA ca yuSmAkaM AzcaryyajJAnaM janiSyate tadartham itopi mahAkarmma taM darzayiSyati|
21 Jo itin kā Tas Tēvs miroņus uzmodina un dara dzīvus, tāpat arī Tas Dēls dara dzīvus, kurus gribēdams.
vastutastu pitA yathA pramitAn utthApya sajivAn karoti tadvat putropi yaM yaM icchati taM taM sajIvaM karoti|
22 Jo Tas Tēvs nevienu netiesā, bet visu tiesu ir devis Tam Dēlam,
sarvve pitaraM yathA satkurvvanti tathA putramapi satkArayituM pitA svayaM kasyApi vicAramakRtvA sarvvavicArANAM bhAraM putre samarpitavAn|
23 Ka visiem būs To Dēlu godāt, itin kā tie To Tēvu godā; kas To Dēlu negodā, tas negodā To Tēvu, kas Viņu sūtījis.
yaH putraM sat karoti sa tasya prerakamapi sat karoti|
24 Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas Manu vārdu dzird un Tam tic, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīga dzīvība, un tas nenāk sodībā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā. (aiōnios g166)
yuSmAnAhaM yathArthataraM vadAmi yo jano mama vAkyaM zrutvA matprerake vizvasiti sonantAyuH prApnoti kadApi daNDabAjanaM na bhavati nidhanAdutthAya paramAyuH prApnoti| (aiōnios g166)
25 Patiesi, patiesi, Es jums saku: tā stunda nāk un jau tagad ir, ka tie mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi, un kas to dzird, tie dzīvos.
ahaM yuSmAnatiyathArthaM vadAmi yadA mRtA Izvaraputrasya ninAdaM zroSyanti ye ca zroSyanti te sajIvA bhaviSyanti samaya etAdRza AyAti varam idAnImapyupatiSThati|
26 Jo itin kā Tam Tēvam ir dzīvība iekš Sevis paša, tāpat Viņš arī Tam Dēlam ir devis, ka Tam dzīvība ir iekš Sevis paša.
pitA yathA svayaJjIvI tathA putrAya svayaJjIvitvAdhikAraM dattavAn|
27 Un Viņš Tam varu devis, arī tiesu turēt, tādēļ ka Tas ir Tas Cilvēka Dēls.
sa manuSyaputraH etasmAt kAraNAt pitA daNDakaraNAdhikAramapi tasmin samarpitavAn|
28 Nebrīnāties par to, jo tā stunda nāk, kurā visi, kas ir kapos, Viņa balsi dzirdēs
etadarthe yUyam AzcaryyaM na manyadhvaM yato yasmin samaye tasya ninAdaM zrutvA zmazAnasthAH sarvve bahirAgamiSyanti samaya etAdRza upasthAsyati|
29 Un izies ārā, tie, kas labu darījuši, pie augšāmcelšanās uz dzīvību, bet kas ļaunu darījuši, pie augšāmcelšanās uz sodību.
tasmAd ye satkarmmANi kRtavantasta utthAya AyuH prApsyanti ye ca kukarmANi kRtavantasta utthAya daNDaM prApsyanti|
30 Es neko nevaru darīt no Sevis paša; tā kā Es dzirdu, tā Es tiesāju, un Mana tiesa ir taisna; jo Es nemeklēju Savu prātu, bet Tā Tēva prātu, kas Mani sūtījis.
ahaM svayaM kimapi karttuM na zaknomi yathA zuNomi tathA vicArayAmi mama vicAraJca nyAyyaH yatohaM svIyAbhISTaM nehitvA matprerayituH pituriSTam Ihe|
31 Ja Es pats liecību dodu par Sevi, tad Mana liecība nav patiesīga.
yadi svasmin svayaM sAkSyaM dadAmi tarhi tatsAkSyam AgrAhyaM bhavati;
32 Cits ir, kas liecību dod par Mani, un Es zinu, to liecību esam patiesīgu, ko Viņš apliecina par Mani.
kintu madarthe'paro janaH sAkSyaM dadAti madarthe tasya yat sAkSyaM tat satyam etadapyahaM jAnAmi|
33 Jūs esat sūtījuši pie Jāņa, un tas patiesībai liecību devis.
yuSmAbhi ryohanaM prati lokeSu preriteSu sa satyakathAyAM sAkSyamadadAt|
34 Tomēr Es liecību neņemu no cilvēka, bet Es to saku, lai jūs topat pestīti.
mAnuSAdahaM sAkSyaM nopekSe tathApi yUyaM yathA paritrayadhve tadartham idaM vAkyaM vadAmi|
35 Viņš bija degoša un spīdoša svece, bet jūs mazu brīdi gribējāt līksmoties viņa gaišumā.
yohan dedIpyamAno dIpa iva tejasvI sthitavAn yUyam alpakAlaM tasya dIptyAnandituM samamanyadhvaM|
36 Bet Man ir lielāka liecība nekā no Jāņa. Jo tie darbi, ko Tas Tēvs Man devis darīt, šie darbi, ko Es daru, liecību dod par Mani, ka Tas Tēvs Mani sūtījis.
kintu tatpramANAdapi mama gurutaraM pramANaM vidyate pitA mAM preSya yadyat karmma samApayituM zakttimadadAt mayA kRtaM tattat karmma madarthe pramANaM dadAti|
37 Un Tas Tēvs, kas Mani sūtījis, pats liecību devis par Mani; jūs Viņa balsi nekad neesat dzirdējuši, nedz Viņa ģīmi redzējuši.
yaH pitA mAM preritavAn mopi madarthe pramANaM dadAti| tasya vAkyaM yuSmAbhiH kadApi na zrutaM tasya rUpaJca na dRSTaM
38 Un Viņa vārds nav paliekams pie jums, jo jūs Tam neticat, ko Viņš sūtījis.
tasya vAkyaJca yuSmAkam antaH kadApi sthAnaM nApnoti yataH sa yaM preSitavAn yUyaM tasmin na vizvasitha|
39 Meklējat rakstos, jo jums šķiet, ka tur iekšā jums ir mūžīga dzīvība, un tie ir, kas liecību dod par Mani. (aiōnios g166)
dharmmapustakAni yUyam AlocayadhvaM tai rvAkyairanantAyuH prApsyAma iti yUyaM budhyadhve taddharmmapustakAni madarthe pramANaM dadati| (aiōnios g166)
40 Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai jums būtu dzīvība.
tathApi yUyaM paramAyuHprAptaye mama saMnidhim na jigamiSatha|
41 Godu no cilvēkiem Es neņemu.
ahaM mAnuSebhyaH satkAraM na gRhlAmi|
42 Bet Es jūs pazīstu, ka Dieva mīlestība nav iekš jums.
ahaM yuSmAn jAnAmi; yuSmAkamantara Izvaraprema nAsti|
43 Es esmu nācis Sava Tēva vārdā, un jūs Mani neuzņemat; kad cits nāks sava paša vārdā, to jūs uzņemsiet.
ahaM nijapitu rnAmnAgatosmi tathApi mAM na gRhlItha kintu kazcid yadi svanAmnA samAgamiSyati tarhi taM grahISyatha|
44 Kā jūs varat ticēt, cits no cita godu ņemdami? Un to godu, kas ir no tā vienīgā Dieva, to jūs nemeklējat?
yUyam IzvarAt satkAraM na ciSTatvA kevalaM parasparaM satkAram ced Adadhvve tarhi kathaM vizvasituM zaknutha?
45 Nedomājiet, ka Es jūs apsūdzēšu pie Tā Tēva; tur ir viens, kas jūs apsūdz, Mozus, uz ko jūs esat cerējuši.
putuH samIpe'haM yuSmAn apavadiSyAmIti mA cintayata yasmin, yasmin yuSmAkaM vizvasaH saeva mUsA yuSmAn apavadati|
46 Jo ja jūs Mozum ticētu, tad jūs Man arīdzan ticētu; jo viņš ir rakstījis par Mani.
yadi yUyaM tasmin vyazvasiSyata tarhi mayyapi vyazvasiSyata, yat sa mayi likhitavAn|
47 Bet ja jūs viņa rakstiem neticat, kā tad jūs Maniem vārdiem ticēsiet?”
tato yadi tena likhitavAni na pratitha tarhi mama vAkyAni kathaM pratyeSyatha?
