Jāņa Evaņg̒elijs 4
1 Un kad Tas Kungs nomanīja, ka tie farizeji bija dzirdējuši, ka Jēzus vairāk mācekļu dabūjot un vairāk kristījot nekā Jānis,
Farisien nba n gbadi ki ti yonbdaano laadi bi niba ki wuulibi U Tienu ñima ki cie San.
2 (Jebšu Jēzus pats nekristīja, bet Viņa mācekļi, )
I mɔni Jesu ka bi wulibi, o ŋuantieba n bi wulibi,
3 Tad Viņš atstāja Jūdeju un atkal nogāja uz Galileju.
ko ñani Jude ki guani ki lebdi Galile
4 Un Viņam bija jāiet caur Samariju.
Li den tie mabili k wan tɔgni Samari,
5 Tad Viņš nonāk vienā Samarijas pilsētā, ko sauc Sīharu, tuvu pie tā tīruma, ko Jēkabs deva savam dēlam Jāzepam.
k o caa ki te pundi Samari dogbigi ba ki bi yiil Sisaari, lii bo fagi yeni Jakobi n den teni o bijua Sosiaf ya tingi yeni kani.
6 Un tur bija Jēkaba aka. Kad nu Jēzus, no ceļa piekusis, pie tās akas apsēdās, - un tas bija ap sesto stundu, -
Ki jakobi caali bo ye li kani, ki Jesu cuon cuoni ki te cɔgi, ki ji kaa li caali kani, li den tie nani kudi lie yeni.
7 Tad viena sieva no Samarijas nāk ārā, ūdeni smelt. Uz to Jēzus saka: “Dodi Man dzert.”
Ki Samari pua ba cua ki bua luuni mi ñima ki ñu.
8 (Jo viņa mācekļi bija nogājuši pilsētā, maizi pirkt.)
Kilima o yegni den gedi o dogun, ki bua lingi li bonjekaali
9 Tad tā Samariešu sieva uz Viņu saka: “Kā Tu, Jūds būdams, prasi dzert no manis, vienas Samariešu sievas?” Jo Jūdi netur nekādu draudzību ar Samariešiem.
Ki Samari dogun pua ne maadi o: ledi ki fin Juufi buali min Samari pua mi ñima po i? kilima juufi nba yeni Samari yabi bo ki mani.
10 Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ja tu to Dieva dāvanu zinātu un kas Tas tāds ir, kas uz tevi saka: dod Man dzert; tad tu Viņu būtu lūgusi, un Viņš tev būtu devis dzīvu ūdeni.”
Ki Jesu guani ki ŋmiani o: a ya bani U Tienu paabi, ki bani yua n miadi mi ñima ki bua ñu ne, fini mɔno bo bi miagu mi ñima, ki wan ten a mi ñinŋanbi.
11 Tā sieva uz Viņu saka: “Kungs, Tev nav smeļama trauka, un tā aka ir dziļa, - no kurienes tad Tev ir tas dzīvais ūdens?
K ol pua ne maadi, ti yonbidaano ŋaa pia bonli ki bi luuni, ki li caalio mɔ gɔ ñua, a bua la le i li ñunŋanbi?
12 Vai Tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Jēkabs, kas mums šo aku devis un pats no tās dzēris un viņa dēli un viņa lopi?”
fin n cie ti baa jakobi yua n den teni ti li caali? li caali ki wani yeni o bila yeni o bonkobdi kuli ñu.
13 Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāpst.
Ki Jesu ŋmiani o: ya nibi kuli ñuni mi ñimi ne, o ñuñuni gɔ ba cuobi.
15 Tā sieva uz Viņu saka: “Kungs, dod man to - tādu ūdeni, ka man neslāpst un man vairs nav jānāk šurpu smelt.”
O pua yeni n maadi o: ti yonbidaano ten nni li ñima, ki ñuñuun n ji da baa ki cuon, ki min ji da baa cua ne ki luuni mi ñuma.
16 Jēzus uz to saka: “Ej, sauc savu vīru un nāc šurp.”
Ki Jesu maadi o, ki wan gedi ki pan yiini o calo n cua na.
17 Tā sieva atbildēja un sacīja: “Man vīra nav.” Jēzus uz to saka: “Tu pareizi esi sacījusi: man vīra nav.
O pua yeni jiini, mii pia ja. Ki Jesu yedi o, a maadi mɔni ki ŋaa pia ja i.
18 Jo pieci vīri tev bijuši, un kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs; to tu pēc taisnības esi sacījusi.”
Kilima, a pia jabi mui, ki ŋan gɔ ye yeni yua mɔlane mɔ ki tie a calo ka. A li yedi i mɔni.
19 Tā sieva uz Viņu saka: “Kungs, es redzu, ka Tu esi pravietis.
O pua yeni jiini, ti Diedo, n bani k a tie U Tienu tondu i.
20 Mūsu tēvi ir pielūguši šinī kalnā, un jūs sakāt, Jeruzālemē to vietu esam, kur pienākas pielūgt.”
Ti baa nba den dondi U Tienu li juali ne po i; ki yinbi ji yedi ki jerusalem n pia naan kani ki baa dondi U Tienu.
21 Jēzus uz to saka: “Sieva, tici Man, tā stunda nāk, ka jūs nedz šai kalnā, nedz Jeruzālemē To Tēvu pielūgsiet.
Ki Jesu ŋmiani o pua yeni, ŋanbi ki cengi n maami, o yogu baadi ki ji te kan gedi li juali po ki buali jerusalem ka, ki bua dondi ti diedo (baa U Tienu).
22 Jūs pielūdzat, ko jūs nezināt, mēs pielūdzam, ko mēs zinām; jo pestīšana ir no tiem Jūdiem.
Yinbi wani dondi yin ki bani yua i, ki tinbi dondi tin bani yua, kilima gaapo ñani juufi nba kani.
23 Bet tā stunda nāk un jau tagad ir, ka tie īstenie pielūdzēji To Tēvu pielūgs garā un patiesībā; jo Tas Tēvs tādus arī meklē, kas To tā pielūdz.
Ama o yogu cuoni, li yogu pundi mɔno, yaabi n dondi ti baa U Tienu yeni bi pali, i mɔmɔni nni, kilima ti baa U Tienu kpaani yaabi n baa pug o i.
24 Dievs ir Gars, un kas To pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.”
U Tienu tie fuoŋanbi ki ya dondo yeni i mɔmɔni.
25 Tā sieva uz Viņu saka: “Es zinu, ka tas Mesija nāk, kas saukts Kristus; kad Tas nāks, Tas mums visu pasludinās.”
K o pua yeni maad o: N bani k U Tienu tondu bi cua (yua ki bi yigu krisu) o ti ya cua, o bi waani a bona kuli.
26 Jēzus uz to saka: “Es Tas esmu, kas ar tevi runā.”
Jesu n maad o: min mɔno, min yua maadi yen a ne.
27 Un tai brīdī Viņa mācekļi nāca un brīnījās, ka Viņš ar to sievu runāja. Tomēr neviens nesacīja: Ko Tu vaicā? Jeb, ko Tu runā ar viņu?
Li yognu ki jesu yegni guani, ki li yaakilidib yeni ban lagu k o pagi yeni Samari pua. Ama oba naa tuo ki buali wan kpaani bii wan pagi yen o yaali ya po.
28 Tad tā sieva pameta savu ūdens trauku un nogāja pilsētā un sacīja uz tiem ļaudīm:
Ko pua yeni ji ŋaa o cuali, ki lebdi o dogun ki pan maadi bi niba.
29 “Nāciet, redziet vienu cilvēku, kas man visu ir sacījis, ko es esmu darījusi. Vai Šis nav Tas Kristus?”
Cua mani ki diidi ya ja n maadi n min sɔni yaali kuli, wan ka baa tie krisui?
30 Tad tie izgāja no pilsētas un nāca pie Viņa.
Ki bi nibi ñani o dogun ki cua jesu kani.
31 Un pa to starpu tie mācekļi Viņu lūdza sacīdami: “Rabbi, ēd.”
Ki li yognu, k o yegni balimo k wan di, ki tua Rabi ya di.
32 Bet Viņš uz tiem sacīja: “Man barība jāēd, ko jūs nezināt.”
Ama ki Jesu maadi ba: min pia ya jiem ki ba je yeni, i ki ban li.
33 Tad tie mācekļi savā starpā sacīja: “Vai kas Viņam ko atnesis ēst?”
K o yegni ji maadi bi ŋmiali nni: ki nul n baa ten o mi jiema k o jen biii?
34 Jēzus uz tiem saka: “Mana barība ir, ka Es daru Tā prātu, kas Mani sūtījis, un padaru Viņa darbu.
Ki jesu yedi bi: n jiedi tie ki min sɔni yua n sɔni nni n bua yaali, ki sɔni o tuona kuli ki juodi.
35 Vai jūs nesakāt: Vēl ir četri mēneši, tad nāk pļaujamais laiks? Redzi, Es jums saku: Paceliet savas acis un skatiet tās druvas, jo tās jau ir baltas uz pļaušanu.
Yi maadi ki bontutugu yogu sieni ŋmaali na kaa i? Diidi mani, n maadi; yaadi mani ki diidi o kpaabi, li ji pieni fuaa, o bonyendi yogu pundo.
36 Un kas pļauj, tas dabū algu un sakrāj augļus uz mūžīgu dzīvošanu, ka abi var priecāties kopā, sējējs un pļāvējs. (aiōnios g166)
Yua pedi i dii, wan ga o paagu, o ji taandi li bona ki ŋuundi ya miali ki pia gbemi bualin, ki lan fidi ki yua den buli yeni yua n pedi n ya ye li pamanli nni. (aiōnios g166)
37 Jo še tas vārds ir tiesa: Cits ir tas sējējs un cits tas pļāvējs.
Kilima ban maadi yaali tie i mɔni, yua buli ye oba i, ki yua pedi mɔ ye oba.
38 Es jūs esmu sūtījis pļaut, kur jūs neesat strādājuši; citi tur strādājuši, un jūs esat nākuši viņu darbā.”
N suani ki yin gedi ki pedi ya kpaabu ki dee koni; bi tɔbi n den koni li kpaabu ki la fala, ki yinbi ji bi je bi fala ñuadi.
39 Bet no tās pašas pilsētas daudz Samariešu ticēja uz Viņu tās sievas vārdu dēļ, kas liecību deva: “Viņš man visu ir sacījis, ko es esmu darījusi.”
Samari dogu n nibi boncianli bi tuo jesu, kilima o pua yeni bi bi maadiba: o maadn min baa suani yaali kuli n yenyienu n.
40 Kad nu tie Samarieši pie Viņa nāca, tad tie Viņu lūdza, ka Viņš pie tiem paliktu; un Viņš tur palika divas dienas.
Samari yaabi cua ki la jesu, ki bi balimo ki wan cua k ya ye yenbi, k o tieni bi kani daa lie.
41 Un daudz vairāk no tiem ticēja Viņa paša vārdu dēļ,
Ki bi niba boncianli duu o po, ki dugni o maami po.
42 Un sacīja uz to sievu: “Mēs neticam vairs tavas valodas dēļ, jo mēs paši esam dzirdējuši un zinām, ka Šis tiešām ir Tas pasaules Pestītājs, Tas Kristus.”
Ki bi maadi o pua yeni: laa tie ki ŋan yedi ti yaali ka cedi ki ti du o po; tinbi mɔno den tuodi gbadi yeni i mɔni k wan n tie ŋanduna gaapo.
43 Un pēc divām dienām Viņš izgāja no turienes un nogāja uz Galileju.
Li dana lie n pendi, ki jesu ñani li dogun ni ki gedi Gaaliile.
44 Jo pats Jēzus apliecināja, ka pravietis savā tēvijā netop turēts godā.
Kilima wan mɔno bi maadi k U Tienu tondikaabi kan la li cɔligu bi dogun yaabi kani.
45 Kad Viņš nu nāca uz Galileju, tad tie Galileji Viņu uzņēma, jo tie visu bija redzējuši, ko Viņš svētkos Jeruzālemē bija darījis; jo tie arīdzan bija nākuši uz svētkiem.
Wan pundi Gaaliile, k li dogun yaabi ŋanbi ki gaagu, ki bi den la wan den tieni yaali Jerusalem m jaam yogu, k li ma bi mɔ den gedi k b di li jaami.
46 Tad Jēzus atkal nāca uz Kānu iekš Galilejas, kur Viņš ūdeni bija darījis par vīnu.
K o guani ki lebdi Kaana, Gaaliile dogun ni, naani k o bi cedi k mi ñim kpandi o damɔngu. L sua ki yiko daano ba ye Kafarnawum k o bigi yia.
47 Un tur viens ķēniņa sulainis bija, kam dēls gulēja nevesels Kapernaūmā. Šis dzirdējis, ka Jēzus bija nācis no Jūdejas uz Galileju, nogāja pie Viņa un To lūdza, lai noietu un viņa dēlam palīdzētu, jo tas guļot uz miršanu.
Wan gbadi ki jesu ñani Jude ki cua Gaaliile, k o nagni o kani ki miagu sugli ki wan mɔndi ki jiidi Kafarnawum k tebi o bijua, li sua ki li bigi nuud mi kuumo.
48 Tad Jēzus uz viņu sacīja: “Ja jūs zīmes un brīnumus neredzat, tad jūs neticat.”
Ki jesu maadi o: i ya la ti palidi yeni yaalidigu bona, i kan baa ki duu n po.
49 Tas ķēniņa sulainis uz Viņu saka: “Kungs, nāc, pirms nekā mans dēls mirst.”
K li yiko daano maadi o: ti yonbidaano cua tin gedi ki sua ki bigi da ki kpe.
50 Jēzus uz viņu saka: “Ej, tavs dēls dzīvs.” Un tas cilvēks ticēja tam vārdam, ko Jēzus uz viņu bija sacījis, un aizgāja.
Ki jesu maadi o: ya kuni, a bijua paag o. K o gaa jesu n yedi o ya laabaali ki ji kuni.
51 Un noejot viņa kalpi to sastapa un tam pasludināja un sacīja: “Tavs dēls dzīvs.”
O den paa o san po i, k o tuonsɔnla tuog o ki maad o, a bijua paago.
52 Tad tas no viņiem izvaicāja to stundu, kur ar viņu bija palicis labāk. Un tie uz viņu sacīja: “Vakar ap septīto stundu drudzis viņu atstāja.”
K o bualib ya yognu po k o won paagi, ki bi maadi o: k wonli kudlele yognu k o gbanu won sɔngi
53 Tad tas tēvs nomanīja ap to stundu esam, kad Jēzus viņam bija sacījis: “Tavs dēls dzīvs.” Un viņš ticēja ar visu savu saimi.
K bi baa tiadi k li yognu k jesu won maad o k o bigi paag o. Li daali ki wani yeni o deni yaabi kuani bi dindanli jesu nni.
54 Šī tā otrā brīnuma zīme, ko Jēzus darīja, nākdams no Jūdejas uz Galileju.
Ki jesu ñan Jude ki guani Gaaliile guani ki tieni yaalidigu bona taalm lie po.
