Jāņa Evaņg̒elijs 4
1 Un kad Tas Kungs nomanīja, ka tie farizeji bija dzirdējuši, ka Jēzus vairāk mācekļu dabūjot un vairāk kristījot nekā Jānis,
Fa: lisi dunu ilia da nabi amo Yesu da fa: no bobogesu dunu hiougi amola amo hanoga fane salasi, amola ilia idi da Yonema hamoi ilia idi baligi dagoi.
2 (Jebšu Jēzus pats nekristīja, bet Viņa mācekļi, )
(Be Yesu Hi da dunu hanoga hame fane sanasi. Ea ado ba: su dunu ilia fawane hamosu).
3 Tad Viņš atstāja Jūdeju un atkal nogāja uz Galileju.
Amaiba: le, eno dunu da Fa: lisi dunu ilia sia: dasu Yesuma olelebeba: le, E da Yudia soge yolesili, Ga: lili sogega asi.
4 Un Viņam bija jāiet caur Samariju.
E da Ga: lili sogega doaga: musa: , Samelia soge golili sa: i.
5 Tad Viņš nonāk vienā Samarijas pilsētā, ko sauc Sīharu, tuvu pie tā tīruma, ko Jēkabs deva savam dēlam Jāzepam.
Samelia soge ganodini ahoana, e da Saiga moilaiga doaga: i. Musa: , Ya: igobe ea bugili nasu sogebi amo moilai gadenene amo egefe Yousefema i dagoi.
6 Un tur bija Jēkaba aka. Kad nu Jēzus, no ceļa piekusis, pie tās akas apsēdās, - un tas bija ap sesto stundu, -
Ya: igobe ea hano nasu uli dou da amo sogega dialu. Yesu da helebeba: le, uli dou gadenene esalu. Amoha da esomogoa galu.
7 Tad viena sieva no Samarijas nāk ārā, ūdeni smelt. Uz to Jēzus saka: “Dodi Man dzert.”
Amalalu, Samelia uda da hano dimusa: misi. Yesu da ema amane sia: i, “Na manusa: , hano dili ima!”
8 (Jo viņa mācekļi bija nogājuši pilsētā, maizi pirkt.)
(Yesu Ea ado ba: su dunu da ha: i manu bidi lamusa: , moilaiga asi dagoi ba: i.)
9 Tad tā Samariešu sieva uz Viņu saka: “Kā Tu, Jūds būdams, prasi dzert no manis, vienas Samariešu sievas?” Jo Jūdi netur nekādu draudzību ar Samariešiem.
Samelia uda da Yesuma bu adole i, “Di da Yu dunu be na da Samelia fi esala. Di da abuliba: le nama hano dili ima: ne adobela: ?” (Bai Yu dunu ilia Samelia fi dunu ilia faigelei amoga manu da malei galu.)
10 Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ja tu to Dieva dāvanu zinātu un kas Tas tāds ir, kas uz tevi saka: dod Man dzert; tad tu Viņu būtu lūgusi, un Viņš tev būtu devis dzīvu ūdeni.”
Yesu E bu adole i, “Defea! Di da Gode Ea hahawane iasu hou, dima edegesu dunu Ea hou, amo dawa: loba, di da Ema edegela: loba. Adole ba: su ganiaba, E da dima esalalalusu hano ia: noba!”
11 Tā sieva uz Viņu saka: “Kungs, Tev nav smeļama trauka, un tā aka ir dziļa, - no kurienes tad Tev ir tas dzīvais ūdens?
Uda da Yesuma bu adole i, “Hina! Hano da gelabo gudu sedagawane diala. Di da hano disu hameba: le, habodane esalalalusu hano dima: bela: ?
12 Vai Tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Jēkabs, kas mums šo aku devis un pats no tās dzēris un viņa dēli un viņa lopi?”
Ninia aowalali eda Ya: igobe da amo hano nasu uli dogoi ninima i. E, ea mano amola ea ohe fi huluane amoga dili mai. Di da Ya: igobe ea hou baligibela: ?”
13 Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāpst.
Yesu E bu adole i, “Nowa da amo hano dili nasea, e da bu hano hanamu.
15 Tā sieva uz Viņu saka: “Kungs, dod man to - tādu ūdeni, ka man neslāpst un man vairs nav jānāk šurpu smelt.”
Amalalu, Samelia uda amane sia: i, “Na da bu hano hame hanama: ne, amola guiguda: hano bu mae dila misa: ne, amo hano nama dili ima.”
16 Jēzus uz to saka: “Ej, sauc savu vīru un nāc šurp.”
Yesu E amane sia: i, “Digua guiguda: misa: ne sia: musa: masa. Amalu bu misa!”
17 Tā sieva atbildēja un sacīja: “Man vīra nav.” Jēzus uz to saka: “Tu pareizi esi sacījusi: man vīra nav.
Uda da amane sia: i, “Nagoa hame!” Yesu E bu adole i, “Di da dafawane sia: i, di da digua hame.
18 Jo pieci vīri tev bijuši, un kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs; to tu pēc taisnības esi sacījusi.”
Di da dunu biyale gala amoga lai galu., amola dunu e da waha di ali gilisili golabe, amo da digua hame. Di da dafawane sia: i!”
19 Tā sieva uz Viņu saka: “Kungs, es redzu, ka Tu esi pravietis.
Uda da fofogadigili sia: i, “Hina! Na da wali ba: sa! Di da balofede dunu!
20 Mūsu tēvi ir pielūguši šinī kalnā, un jūs sakāt, Jeruzālemē to vietu esam, kur pienākas pielūgt.”
Na Samelia aowalali fi dunu da amo goumia Godema nodone sia: ne gadosu. Be Yu dunu fi, ilia da Yelusaleme moilai bai bagadega fawane sia: ne gadosu hou da defea sia: sa.”
21 Jēzus uz to saka: “Sieva, tici Man, tā stunda nāk, ka jūs nedz šai kalnā, nedz Jeruzālemē To Tēvu pielūgsiet.
Yesu da ema bu adole i, “Na sia: nabima! Eso da misunu amoga dunu ilia amo goumia, amola Yelusaleme moilai bai bagadega Godema hame sia: ne gadomu.
22 Jūs pielūdzat, ko jūs nezināt, mēs pielūdzam, ko mēs zinām; jo pestīšana ir no tiem Jūdiem.
Dilia Samelia dunu sia: ne gadosu da dilia hame dawa: liligi amoma sia: ne gadosa. Be Yu dunu fi amoga gaga: su hou da mabeba: le, ninia sia: ne gadosu houdafa dawa:
23 Bet tā stunda nāk un jau tagad ir, ka tie īstenie pielūdzēji To Tēvu pielūgs garā un patiesībā; jo Tas Tēvs tādus arī meklē, kas To tā pielūdz.
Be eso da misunu - hame! eso da doaga: i dagoi! Amo esoga dunu ilia da Gode Ea A: silibu amo Ea gasa lai dagoiba: le, amoga ilia Godema nodone sia: ne gadolalumu. Amo sia: ne gadosu hou Gode da hogoi helesa.
24 Dievs ir Gars, un kas To pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.”
Gode da a: silibu. Amaiba: le, nowa dunu e Godema nodone sia: ne gadomusa: dawa: sea, e da Gode Ea A: silibu Ea gasaga fawane sia: ne gadomu da defea.”
25 Tā sieva uz Viņu saka: “Es zinu, ka tas Mesija nāk, kas saukts Kristus; kad Tas nāks, Tas mums visu pasludinās.”
Uda da Yesuma amane sia: i, “Na dawa: Mesaia da hobea Gode Ea hou huluane ninima olelela misunu.”
26 Jēzus uz to saka: “Es Tas esmu, kas ar tevi runā.”
Yesu E bu adole i, “Amo dunu da dima sia: daha da E. Nawane wea!”
27 Un tai brīdī Viņa mācekļi nāca un brīnījās, ka Viņš ar to sievu runāja. Tomēr neviens nesacīja: Ko Tu vaicā? Jeb, ko Tu runā ar viņu?
Amogaluwane, Yesu Ea ado ba: su dunu da bu misini, amo udama E da sia: dalebe ba: loba, ilia bagadewane fofogadigi. Be udama, “Di adi lama: bela: ?”, o Yesuma, “Di abuliba: le ema sia: dalula: ?” amo ilia hame sia: i.
28 Tad tā sieva pameta savu ūdens trauku un nogāja pilsētā un sacīja uz tiem ļaudīm:
Amalalu, amo uda da ea hano disu gaga yolesili, moilaiga buhagili, Saiga dunuma amane olelei,
29 “Nāciet, redziet vienu cilvēku, kas man visu ir sacījis, ko es esmu darījusi. Vai Šis nav Tas Kristus?”
“Hadiga! Dunu E da na musa: hamoi huluane ba: beba: le, adosu. Amo ba: la misa! Ebeda! E da Mesaiala: ?”
30 Tad tie izgāja no pilsētas un nāca pie Viņa.
Amalalu, dunu huluane moilai yolesili, Yesuma doaga: musa: asi.
31 Un pa to starpu tie mācekļi Viņu lūdza sacīdami: “Rabbi, ēd.”
Be amoha Yesu Ea ado ba: su dunu da Yesuma sia: amane adolalebe ba: i, “Olelesu! Ha: i manu moma!”
32 Bet Viņš uz tiem sacīja: “Man barība jāēd, ko jūs nezināt.”
Be Yesu bu adole i, “Na da ha: i manu dilia hame dawa: liligi amo diala.”
33 Tad tie mācekļi savā starpā sacīja: “Vai kas Viņam ko atnesis ēst?”
Amalalu, Ea ado ba: su dunu da gilisili sia: dasu, “Amabela: ? Eno dunu da Ema ha: i manu gaguli misibela: ?”
34 Jēzus uz tiem saka: “Mana barība ir, ka Es daru Tā prātu, kas Mani sūtījis, un padaru Viņa darbu.
Be Yesu E amane sia: i, “Na ha: i manudafa da Na Asunasisu Dunu Ea hanai liligi., amo hawa: hamosu E da nama i, amo dagomusa: Na ha: i manu da agoane galebe.
35 Vai jūs nesakāt: Vēl ir četri mēneši, tad nāk pļaujamais laiks? Redzi, Es jums saku: Paceliet savas acis un skatiet tās druvas, jo tās jau ir baltas uz pļaušanu.
Dilia da agoane sia: sa, `Oubi biyaduyale aligili, ha: i manu yoiba: le faimu. Be na agoane sia: sa, `Ha: i manu bugi noga: le ba: ma. Huluane da wahadafa yoiba: le, wahadafa faimu da defea.
36 Un kas pļauj, tas dabū algu un sakrāj augļus uz mūžīgu dzīvošanu, ka abi var priecāties kopā, sējējs un pļāvējs. (aiōnios g166)
Nowa dunu da yoi liligi faisia, e da bidi lale, ea fai liligi da eso huluane Fifi Ahoanusu ba: mu. Amaiba: le, bugi dunu amola faisu dunu, da gilisili hahawane ganumu. (aiōnios g166)
37 Jo še tas vārds ir tiesa: Cits ir tas sējējs un cits tas pļāvējs.
Musa: , sia: dedei da dafawane, amane, `Dunu afadafa da ha: i manu bugisa. Eno da ha: i manu faisa.
38 Es jūs esmu sūtījis pļaut, kur jūs neesat strādājuši; citi tur strādājuši, un jūs esat nākuši viņu darbā.”
Na da dilia ifabi amo ganodini dilia hame hamosu amoga ha: i manu faimusa: , asunasi. Amo ifabi ganodini, eno dunu ilia hawa: hamoi dagoiba: le, dilia da ilia hawa: hamosu ea bidi lamu.”
39 Bet no tās pašas pilsētas daudz Samariešu ticēja uz Viņu tās sievas vārdu dēļ, kas liecību deva: “Viņš man visu ir sacījis, ko es esmu darījusi.”
Saiga moilai esalebe Samelia dunu bagohame, uda ea sia: amo “Dunu e da na musa: hamoi huluane adosu,” amo sia: nababeba: le, ilia da Yesu Ea hou dafawaneyale dawa: i.
40 Kad nu tie Samarieši pie Viņa nāca, tad tie Viņu lūdza, ka Viņš pie tiem paliktu; un Viņš tur palika divas dienas.
Amaiba: le, Samelia dunu da Yesuma doaga: le, Yesu da Saiga moilaiga esaloma: ne, edegei. Amaiba: le, E da eso aduna ouesalu.
41 Un daudz vairāk no tiem ticēja Viņa paša vārdu dēļ,
Amalalu, eno dunu bagohame da Ea sia: nababeba: le, Ea hou dafawaneyale dawa: i.
42 Un sacīja uz to sievu: “Mēs neticam vairs tavas valodas dēļ, jo mēs paši esam dzirdējuši un zinām, ka Šis tiešām ir Tas pasaules Pestītājs, Tas Kristus.”
Ilia da Samelia udama amane sia: i, “Dia sia: beba: le hame, be Ea sia: ninia gega nababeba: le, wali dafawaneyale dawa: be. Dafawane! E da osobo bagade fifi asi gala dunu ilima Gaga: sudafa misi.”
43 Un pēc divām dienām Viņš izgāja no turienes un nogāja uz Galileju.
Yesu da eso aduna aligili, amo soge yolesili, Ga: lili sogega asi.
44 Jo pats Jēzus apliecināja, ka pravietis savā tēvijā netop turēts godā.
Yesu Hi da musa: sia: i galu, “Balofede dunu da ea moilai soge amo ganodini esalea, ea fi dunu da ea hou higasa.”
45 Kad Viņš nu nāca uz Galileju, tad tie Galileji Viņu uzņēma, jo tie visu bija redzējuši, ko Viņš svētkos Jeruzālemē bija darījis; jo tie arīdzan bija nākuši uz svētkiem.
Be Ga: lili dunu ilia da musa: Baligisu Lolo manusa: , Yelusaleme moilai bai bagadega ahoanoba, Ea gasa bagade hou E da amo esoha amogala hamobe ilia ba: i. Amaiba: le, E da bu Ga: lili moilaiga doaga: loba, ilia da E hahawane yosia: i.
46 Tad Jēzus atkal nāca uz Kānu iekš Galilejas, kur Viņš ūdeni bija darījis par vīnu.
Amalalu, Ga: ina moilai Ga: lili sogega (amo moilaiga Yesu da hano afadenene bu waini hano hamoi) amoga Yesu da buhagi. Amo moilaiga Gamane ouligisu dunu esalu. Egefe da Gabena: iame moilaiga oloi dialu.
47 Un tur viens ķēniņa sulainis bija, kam dēls gulēja nevesels Kapernaūmā. Šis dzirdējis, ka Jēzus bija nācis no Jūdejas uz Galileju, nogāja pie Viņa un To lūdza, lai noietu un viņa dēlam palīdzētu, jo tas guļot uz miršanu.
Yesu da Yudia soge yolesili bu Ga: lili sogega misi, amo sia: nababeba: le, Gamane ouligisu dunu da Yesuma doaga: le, E da Gabena: iame moilaiga egefe bogomuwane diala amo uhinisima: ne masa: ne, Yesuma adole ba: i.
48 Tad Jēzus uz viņu sacīja: “Ja jūs zīmes un brīnumus neredzat, tad jūs neticat.”
Yesu da ema amane sia: i, “Dilia huluane da musa: hame ba: su dawa: digima: ne olelesu hame ba: sea, dilia da hamedafa dafawaneyale dawa: mu.”
49 Tas ķēniņa sulainis uz Viņu saka: “Kungs, nāc, pirms nekā mans dēls mirst.”
Gamane ouligisu da bu adole i, “Hina! Na mano da bogosa: besa: le, ania da ema gilisili masunu da defea.”
50 Jēzus uz viņu saka: “Ej, tavs dēls dzīvs.” Un tas cilvēks ticēja tam vārdam, ko Jēzus uz viņu bija sacījis, un aizgāja.
Yesu da ema amane sia: i, “Masa! Diagofe da mae bogole esalumu!” Amo dunu da Yesu Ea sia: dafawaneyale dawa: beba: le, asi.
51 Un noejot viņa kalpi to sastapa un tam pasludināja un sacīja: “Tavs dēls dzīvs.”
Ea diasuga doaga: musa: logoga ahoanoba, ea hawa: hamosu dunu ema doaga: le, amane sia: i, “Diagofe da hame bogoi uhini esala.”
52 Tad tas no viņiem izvaicāja to stundu, kur ar viņu bija palicis labāk. Un tie uz viņu sacīja: “Vakar ap septīto stundu drudzis viņu atstāja.”
Amalalu egefe ea bu uhisu eso ilegei amo e da ilima adole ba: i. Ilia bu adole i, “Aya baloga eso bega: be galu, ea asugi fisi.”
53 Tad tas tēvs nomanīja ap to stundu esam, kad Jēzus viņam bija sacījis: “Tavs dēls dzīvs.” Un viņš ticēja ar visu savu saimi.
Amalalu, amogaluwane Yesu da amane sia: i, “Diagofe da mae bogole esalumu,” amo ea sia: i eda da bu dawa: i. Amalalu, amo dunu ea sosogo fi huluane da Yesu Ea hou lalegagui dagoi.
54 Šī tā otrā brīnuma zīme, ko Jēzus darīja, nākdams no Jūdejas uz Galileju.
Yesu da Yudia soge yolesili, Ga: lili amoga doaga: le, amo hamoi da musa: hame ba: su dawa: digima: ne olelesu hou ageyaduyale gala Yesu E hamoi galu.
