Jāņa Evaņg̒elijs 2
1 Un trešajā dienā kāzas bija Kānā iekš Galilejas, un Jēzus māte bija tur.
Hakuhita mazuva otatwe, kuvena mukiti we seso mwa Cana ya Galileya, niva nyina Jesu kuvavena.
2 Bet arī Jēzus un Viņa mācekļi tapa aicināti uz tām kāzām.
Jesu niva rutwana vakwe vava memetwe kwiseso.
3 Un kad vīna pietrūka, Jēzus māte saka uz Viņu: “Tiem nav vīna.”
Iwaine haimana, vanyina chiva wamba kwali, “kavasina iwaine.”
4 Jēzus uz to saka: “Sieva, kas Man ar tevi? Mana stunda vēl nav nākusi.”
Jesu cha wamba kwali, “Mwanakazi, chinzi hokeza kwangu? Inako yangu kaini kusika.”
5 Viņa māte uz tiem sulaiņiem saka: “Ko Viņš jums teiks, to dariet.”
Banyina chiva wambila ba hikana, “chonse chamiwambila muchipange.”
6 Un tur seši akmeņu ūdens trauki bija likti pēc Jūdu šķīstīšanas, un ikkatrā sagāja divi līdz trīs mēri.
Linu kuvena impoto za mavwe amenzi zimane yanza ni konke kuseveliswa kusambila maJuda havava mukiti, impoto ni mpoto iva kuli yovule vulikana he ñokolwa zobele kapa zotatwe.
7 Jēzus uz tiem saka: “Pildiet šos traukus ar ūdeni!” Un tie tos pildīja līdz malai pilnus.
Jesu cha wamba kuvali, “mwizuze impoto za menzi ni menzi.” linu chiva zizuza ili kumilomo.
8 Un Viņš uz tiem saka: “Smeļat nu un nesat barības sargam;” un tie to nesa.
Linu chawambila vahikana, “Munembule amwi mwateni hanu ni kutwalile mukulwana yoha zilyo.” Linu chiba tenda bulyo.
9 Kad nu barības sargs to ūdeni baudīja, kas bija palicis par vīnu (un nezināja, no kurienes tas bija, bet tie sulaiņi to zināja, kas to ūdeni bija smēluši), tad barības sargs aicina brūtgānu
Mwihiki mukulwana chasola mumenzi ava sanduki iwaine, kono kena avazi kuizwa (kono vahikana vava teki awo menzi vavezi). Linu chasumpa musesi ni museswa
10 Un uz to saka: “Ikkatrs cilvēks papriekš ceļ priekšā labo vīnu, un kad tie iedzērušies, plānāko; tu labo vīnu līdz šim esi pataupījis.”
nikucho kuti, mukwame ni mukwame avike iwaine indotu chantazi nikuha isaduri chivakorwa. Kono mwavika iwaine indotu kwiza kusika hanu.
11 Šī tā pirmā brīnuma zīme, ko Jēzus darīja Kānā iekš Galilejas, un parādīja Savu godību, un Viņa mācekļi ticēja uz Viņu.
Ichi je Chisupo che ntanzi chava tendi Jesu mwa Cana ya Galilea, niku tondeza ikanya yakwe, imi varutwana vakwe chiva zumina kwali.
12 Pēc tam Viņš nogāja uz Kapernaūmu, pats un Viņa māte un Viņa brāļi un Viņa mācekļi, un viņi tur palika kādas dienas.
Izi hazimana Jesu, va nyina, vanche bakwe, niva rutwana vakwe vava yendi kwa Capenamu niku kekala mazuva alikene.
13 Un Jūdu Lieldiena bija tuvu klāt, un Jēzus aizgāja uz Jeruzālemi.
Linu impaseka yama Juda chi yivena hafuhi, imi Jesu chaya kwa Jerusalema.
14 Un Viņš atrada Dieva namā tos, kas pārdeva vēršus un avis un baložus, un tos naudas mijējus tur sēžam.
Chawana vava kuwuza mapulu ni mbelele ni nkwilimba, niva chincha masheleni vava kwikele ho.
15 Un pātagu taisījis no auklām, Viņš izdzina visus no Dieva nama ārā un arī tās avis un tos vēršus un izkaisīja tiem mijējiem to naudu un apgāza tos galdus,
Linu chapanga imbazi yemihala hanze ye tempele, kuhindilila ni mbelele nima mapulu. Cha dadola makovili avantu va nchincha masheleni nikusoha Itafule.
16 Un sacīja tiem baložu pārdevējiem: “Nesiet to projām! Nedariet Mana Tēva namu par tirgus namu!”
Kuvava kuuza inkwilimba avati, “muzwise izi zintu munu. Muleke tenda inzuvo ivandanda musika.”
17 Bet Viņa mācekļi pieminēja, ka ir rakstīts: “Karstums Tava nama dēļ Mani aprij.”
Varutwana vakwe chiva hupula kuti kuvañoletwe, “Nihaiwa kutokomela inzuvo yako.
18 Tad tie Jūdi atbildēja un uz Viņu sacīja: “Kādu zīmi Tu mums rādi, ka Tu šās lietas dari?”
Cha mulawo wa Majuda chive tava nikumuta kuti, “Chisupo nzi chete utu tondeze, hamukwete kupanga izi zintu?”
19 Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Noplēsiet šo Dieva namu, tad Es to atkal uzcelšu trejās dienās?”
Jesu chetava, “Musinye iyi itempele, imi mumazuva otatwe munivuse.”
20 Tad tie Jūdi sacīja: “Šis Dieva nams četrdesmit un sešos gados ir uztaisīts, un Tu to uzcelsi trejās dienās?”
Lunu muvuso wa Majuda chiwati, Iyi itempele ivazakwa muzilimo zina makumi otatwe ni akwana iyanza ni chonke, imi ko ivuse mumazuva otatwe?”
21 Bet Viņš runāja par Savas miesas Dieva namu.
Nihakuva vulyo, ava kuwamba kuamana ni tempele ya muvili wakwe.
22 Kad Viņš nu bija augšām cēlies no miroņiem, tad Viņa mācekļi atminējās, ka Viņš to uz tiem bija sacījis, un ticēja tam rakstam un tam vārdam, ko Jēzus bija sacījis.
Cwale linu haka vuswa kuvafwile, varutwana vakwe chiva kumbulukwa kuti ava wambi izi, imi vava zumini iñolo ni chiwabo chava wambi Jesu.
23 Un kad Viņš pa tiem svētkiem bija Jeruzālemē, tad daudzi ticēja uz Viņa Vārdu, redzēdami tās brīnuma zīmes, ko Viņš darīja.
Linu havena mwa Jerusalema kwi Mpaseka, mwinako ya mukiti, vangi vava zumini mwizina lyakwe havavona impono zava kupanga.
24 Bet Jēzus pats viņiem neuzticējās, tāpēc ka Viņš visus pazina,
Kono Jesu kena vavasepi kakuli ava vezi vonse,
25 Un ka Viņam nevajadzēja, lai kas Viņam liecību dotu par cilvēku; jo Viņš pats zināja, kas bija iekš cilvēka.
kakuli kena kusaka muntu kumupaka kuamana ni muntu, kakuli avezi zivena mukati kakwe.
