< Jāņa Evaņg̒elijs 2 >
1 Un trešajā dienā kāzas bija Kānā iekš Galilejas, un Jēzus māte bija tur.
Osekhe ugwa sikhu idatu, khwalekho nu weng'ani khu Kana eya Galilaya nu mamaye Yesu alekho okhwa.
2 Bet arī Jēzus un Viņa mācekļi tapa aicināti uz tām kāzām.
U Yesu na vakongi va mwene vailangiwe khuweng'ani.
3 Un kad vīna pietrūka, Jēzus māte saka uz Viņu: “Tiem nav vīna.”
Osekhe uguyasilile edivai, uma maye Yesu akhavavula, “Valevu vule divai.”
4 Jēzus uz to saka: “Sieva, kas Man ar tevi? Mana stunda vēl nav nākusi.”
UYesu akhanda, “Uvedala eyoyi khonanga ekhekhi one? Usekhe gwango one bado sagufikhe.”
5 Viņa māte uz tiem sulaiņiem saka: “Ko Viņš jums teiks, to dariet.”
Umamaye akhavavula avavombi, “Khyokhyoni egeyakhuva vikhuva vula vombaga.”
6 Un tur seši akmeņu ūdens trauki bija likti pēc Jūdu šķīstīšanas, un ikkatrā sagāja divi līdz trīs mēri.
Pakhuva pale na majelo sita agaliwe agavavekheli gakhukala va paselekhe eya vayahudi, khela lijelo lwale nuvujitu vwa mbili tatu.
7 Jēzus uz tiem saka: “Pildiet šos traukus ar ūdeni!” Un tie tos pildīja līdz malai pilnus.
U Yesu akhanchova, “Mudenche amagasi mumajelo aga mawe.” Vakhadencha impakha pakhwanya.
8 Un Viņš uz tiem saka: “Smeļat nu un nesat barības sargam;” un tie to nesa.
Pu akhavavula avavombi vala, “Tola khedebe mukhelekhe khumbombi ombakha uva mesa.” Vavombile nduluvasukhiwe.
9 Kad nu barības sargs to ūdeni baudīja, kas bija palicis par vīnu (un nezināja, no kurienes tas bija, bet tie sulaiņi to zināja, kas to ūdeni bija smēluši), tad barības sargs aicina brūtgānu
Ombombi ombakha akhavonja amagasi agagagevwikhe ukhuva divai, pakhuva sakhalumanya ukhugakhumile (pakhuva avavombi avavatumile amagasi vagamanyile ukhugikhuma). Puakhamwelanga umbakha va wekhani.
10 Un uz to saka: “Ikkatrs cilvēks papriekš ceļ priekšā labo vīnu, un kad tie iedzērušies, plānāko; tu labo vīnu līdz šim esi pataupījis.”
Akhambula, “Khela munu ikhwanja ukhuvupilincha avanu edivai enonu vangagale ikhuvapa yeyo sanonu. Pakhuva uveve uvekhile edivai enonu mpakha olo”
11 Šī tā pirmā brīnuma zīme, ko Jēzus darīja Kānā iekš Galilejas, un parādīja Savu godību, un Viņa mācekļi ticēja uz Viņu.
Ekhedego ekhwa khu Kana ya Galilaya, lwale lulutengulelo ulwa mivonekhelo egwa khedego ekhwavombile u Yesu, vukhwinula uluginwo ulwa mwene, pakhuva avakongi vamwene vakhamwidekha.
12 Pēc tam Viņš nogāja uz Kapernaūmu, pats un Viņa māte un Viņa brāļi un Viņa mācekļi, un viņi tur palika kādas dienas.
Osekhe ogo, Yesu, umama vamwene, avalokololwe vamwene na vakongi vamwene valutile khukhelunga khwa Kapernaum puvakhatama okhwa akhasekhe khadebe.
13 Un Jūdu Lieldiena bija tuvu klāt, un Jēzus aizgāja uz Jeruzālemi.
Pakhuva ekhwakha khwa Vayahudi khekhasogile, pakhuva u Yesu akhalutile khu Yerusalemu.
14 Un Viņš atrada Dieva namā tos, kas pārdeva vēršus un avis un baložus, un tos naudas mijējus tur sēžam.
Avavwene avagujanchi ava senga, ing'osi ne vingundya mugati mutembile. Navavi khupesanwe indalama vale igati mutembile.
15 Un pātagu taisījis no auklām, Viņš izdzina visus no Dieva nama ārā un arī tās avis un tos vēršus un izkaisīja tiem mijējiem to naudu un apgāza tos galdus,
U Yesu akhatengenesya ondegekhe ugule nefikhodekho, avakhuminehe vooni avale igati mutembile, pupaninie isenga nei ngosi akhadiuda indalama incha vavikhwu pesanya indalama nukhugevusya imeza inchavene.
16 Un sacīja tiem baložu pārdevējiem: “Nesiet to projām! Nedariet Mana Tēva namu par tirgus namu!”
Khuvala avaviguncha ifingondya, “Khencha ifinu ifi khutali naapa, bekhela okhovomba etembile eya Nguluve vango ukhuva khevanja khwa sokhoni.”
17 Bet Viņa mācekļi pieminēja, ka ir rakstīts: “Karstums Tava nama dēļ Mani aprij.”
Avakongi va mwene vakumbwikhe ukhuta yasimbiwe, “Uwivu uwa nyumba yakho vulandya.”
18 Tad tie Jūdi atbildēja un uz Viņu sacīja: “Kādu zīmi Tu mums rādi, ka Tu šās lietas dari?”
Avavakha Avayahudi vakhanda, vakhambula, Yu njila yilekhu eyakha vuvonesya pakhuva vuvomba imbombo inchi?”
19 Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Noplēsiet šo Dieva namu, tad Es to atkal uzcelšu trejās dienās?”
U Yesu akhanda, mugwesye etembile eye nayune nikhuyemekha akhasekhe kha sigono sidatu.”
20 Tad tie Jūdi sacīja: “Šis Dieva nams četrdesmit un sešos gados ir uztaisīts, un Tu to uzcelsi trejās dienās?”
Leno avavakha va Vayahudi vakhanchova, “Lwatolile akhasekhe akhamilongo arobaini na sita ukhujenga etembile eye nuve wita vukhulejenga akhasekhe kha sigono vitatu?”
21 Bet Viņš runāja par Savas miesas Dieva namu.
Inave, omwene anchovile ukhuta etembile eya mbele ugwa mwene.
22 Kad Viņš nu bija augšām cēlies no miroņiem, tad Viņa mācekļi atminējās, ka Viņš to uz tiem bija sacījis, un ticēja tam rakstam un tam vārdam, ko Jēzus bija sacījis.
Pakhuva usekhe na khasekhe akhakhunchukha umwene ukhukhuma khuvafwile, avakongi vamwene valumanyile ukhuta anchovile evo, vakhedekha ovosimbe ne limenyu elyu Yesu akhumile pakhunchova.
23 Un kad Viņš pa tiem svētkiem bija Jeruzālemē, tad daudzi ticēja uz Viņa Vārdu, redzēdami tās brīnuma zīmes, ko Viņš darīja.
Pakhuva vuale khu Yerusalemu akhasekhe akha Pasaka, asekhe ugwa sikukuu avanu vingi valekongile elitawa lwamwene, pakhuva vakhalolile ekhedego ekhe khavombikhe.
24 Bet Jēzus pats viņiem neuzticējās, tāpēc ka Viņš visus pazina,
Pakhuva u Yesu alenchila lwedekho navene pakhuva ava manyile avanu vooni.
25 Un ka Viņam nevajadzēja, lai kas Viņam liecību dotu par cilvēku; jo Viņš pats zināja, kas bija iekš cilvēka.
Salekhunogwa umunu vevoni ukhumbula vuvalevo avanu pakhuva akhemanyile ekhelegati muvene.