Jāņa Evaņg̒elijs 13
1 Un priekš Lieldienas svētkiem Jēzus zinādams, ka Viņa laiks bija nācis, no šīs pasaules iet pie Tā Tēva, tā kā Viņš mīlējis tos savējos, kas bija pasaulē, tā Viņš tos mīlēja līdz galam.
Now, before the feast of the passover, Jesus, knowing that his hour had come, that he should remove out of this world unto the Father, having loved his own that were in the world, unto the end, loved them.
2 Un vakariņu ēdot, (kad jau velns Jūdasam Iskariotam, Sīmaņa dēlam, sirdī bija iedevis, Viņu nodot),
And, supper, being in progress, the adversary, having already thrust into the heart of Judas son of Simon Iscariot, that he should deliver him up, —
3 Jēzus, zinādams, ka Tas Tēvs Viņam visas lietas bija devis rokās, un ka Viņš nācis no Dieva un aizies pie Dieva,
[Jesus] knowing that, all things, the Father had given unto him, into his hands, and that, from God, he had come, and, unto God, he was going,
4 Cēlās no vakariņa, novilka savus svārkus un priekšautu ņēmis ar to apsējās.
rouseth himself out of the supper, and layeth aside his garments, and taking a linen cloth, girded himself.
5 Pēc Viņš ūdeni lej traukā un iesāka tiem mācekļiem kājas mazgāt un tās žāvēt ar to priekšautu, ar ko Viņš bija apsējies.
Next, he poureth water into the wash-basin, and began to be washing the feet of the disciples, and to be wiping them with the linen cloth wherewith he was girded.
6 Tad Viņš nāk pie Sīmaņa Pētera. Tas uz Viņu saka: “Kungs, vai Tu man kājas mazgāsi?”
So he cometh unto Simon Peter. He saith unto him—Lord, dost, thou, wash my feet?
7 Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ko Es daru, to tu tagad nezini, bet pēc tu to sapratīsi.”
Jesus answered, and said unto him—What, I, am doing, thou, knowest not, as yet; howbeit, thou shalt got to know, hereafter.
8 Tad Pēteris uz Viņu saka: “Nemūžam Tev nebūs manas kājas mazgāt.” Jēzus tam atbildēja: “Ja Es tevi nemazgāšu, tad tev nebūs daļas ar Mani.” (aiōn g165)
Peter saith unto him—In nowise shalt thou, ever, wash my feet. Jesus answered him—If I wash thee not, thou hast no part with me. (aiōn g165)
9 Sīmanis Pēteris uz Viņu saka: “Kungs, nevien manas kājas, bet arī rokas un galvu!”
Simon Peter saith unto him—Lord! not my feet only, but my hands also, and my head.
10 Jēzus uz to saka: “Kas ir mazgāts, tam nevajag kā vien kājas mazgāt, bet viņš ir viscaur šķīsts. Jūs arī esat šķīsti, bet ne visi.”
Jesus saith unto him—He that hath bathed himself, hath no need [save as to the feet] to get washed; but is pure, as a whole. And, ye, are, pure, but not ye, all.
11 Jo Viņš Savu nodevēju gan zināja; tāpēc Viņš sacīja: “Jūs neesat visi šķīsti.”
For he know the man that was delivering him up; therefore, said he—Not ye all, are pure.
12 Kad Tas nu viņu kājas bija mazgājis, tad Viņš ņēma savus svārkus un atkal nosēdās un uz tiem sacīja: “Vai jūs zināt, ko Es jums esmu darījis?
When, therefore, he had washed their feet, and taken his garments, and reclined, again said he unto them—Are ye taking note, what I have done unto you?
13 Jūs Mani saucat par Mācītāju un par Kungu, un tas pareizi runāts, jo Es tas esmu.
Ye, call me, The Teacher, and, The Lord, —and, well, say, for I am.
14 Ja tad Es, jūsu Kungs un Mācītājs, jūsu kājas esmu mazgājis, tad arī jums būs cits citam kājas mazgāt.
If then, I, have washed your feet, —[I] The Lord, and, The Teacher, ye also, ought to wash, one another’s, feet;
15 Jo Es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darāt, kā Es jums esmu darījis.
For, an example, have I given you, —that, just as, I, did unto you, ye also, should be doing.
16 Patiesi, patiesi, Es jums saku: kalps nav lielāks par savu kungu, nedz, kas sūtīts, lielāks par to, kas viņu sūtījis.
Verily, verily, I say unto you—A servant is not greater than his lord, neither one sent forth greater than he that sent him.
17 Ja jūs tā zināt, svētīgi jūs esat, kad jūs to darāt.
If, these things, ye know, happy, are ye, if ye be doing them.
18 Es nerunāju par jums visiem; Es zinu, kurus Es esmu izredzējis; bet lai tas raksts piepildās: kas ar Mani maizi ēd, tas Mani min ar kājām.
Not, concerning you all, am I speaking, —for, I, know of whom I made choice; but…that, the Scripture, might be fulfilled: He that feedeth on my bread, hath lifted up against me, his heel.
19 Tagad Es jums to saku, pirms tas notiek, lai, kad tas notiek, jūs ticat, ka Es Tas esmu.
Henceforth, I tell you, before it cometh to pass, —that ye may believe, whensoever it doth come to pass, that, I, am he.
20 Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas uzņem, ja Es kādu sūtīšu, tas Mani uzņem; un kas Mani uzņem, tas uzņem To, kas Mani sūtījis.”
Verily, verily, I say unto you—He that receiveth whomsoever I shall send, receiveth, me; and, he that receiveth, me, receiveth him that sent me.
21 To sacījis, Jēzus garā aizgrābts liecināja un sacīja: “Patiesi, Es jums saku, viens no jums Mani nodos.”
These things, having said, Jesus, was troubled in spirit, and bare witness, and said—Verily, verily, I say unto you—One from among you, will deliver me up.
22 Tad tie mācekļi cits uz citu skatījās, nezinādami, par kuru Tas runā.
The disciples began to look one at another, being at a loss concerning whom he was speaking.
23 Un viens no viņa mācekļiem sēdēja pie Jēzus krūtīm, to Jēzus mīlēja.
One of Jesus’ disciples was reclining in his bosom, one whom Jesus loved:
24 Tad Sīmanis Pēteris šim met ar acīm, lai vaicā, kurš tas esot, par ko Viņš runā?
so Simon Peter beckoneth unto the same, and saith unto him—Say, Who is it? concerning whom he speaketh.
25 Un tas pielocīdamies pie Jēzus krūtīm uz Viņu saka: “Kungs, kurš tas ir?”
He, falling back thus, upon the breast of Jesus, saith unto him—Lord! who is it?
26 Jēzus atbild: “Tas ir tas, kam Es to kumosu iemērktu došu;” tad Viņš iemērca to kumosu un dod to Jūdasam, Sīmaņa dēlam, Iskariotam.
Jesus, therefore, answereth—That one, it is, for whom, I, shall dip the morsel, and give unto him. So, dipping the morsel, he taketh and giveth it unto Judas, son of Simon Iscariot.
27 Un pēc tā kumosa tad sātans iegāja iekš tā. Tad Jēzus uz to saka: “Ko tu dari, to dari drīz.”
And, after the morsel, then, entered, Satan, into that man. Jesus, therefore, saith unto him—What thou art doing, do quickly!
28 Bet neviens no tiem, kas tur klāt sēdēja, nesaprata, kāpēc Viņš tam to sacīja.
But, as to this, none of them who were reclining with him knew respecting what, he said it to him.
29 Jo kādiem šķita, tāpēc ka Jūdasam tas maks bija, ka Jēzus uz viņu saka: pērc, ko mums uz svētkiem vajag; vai lai viņš nabagiem ko dotu.
For, some, were thinking, since Judas held the bag, that Jesus was saying to him—Buy the things of which we have, need, for the feast; or that, unto the destitute, he should give something.
30 Tad nu, to kumosu ņēmis, viņš izgāja tūdaļ ārā, un nakts bija.
So, he, taking the morsel, went out straightway; —and it was night.
31 Kad viņš nu bija izgājis, tad Jēzus saka: “Tagad Tas Cilvēka Dēls ir pagodināts, un Dievs ir pagodināts iekš Viņa.
When, therefore, he had gone out, Jesus saith—Just now, was, the Son of Man, glorified, and, God, was glorified in him;
32 Ja Dievs ir pagodināts iekš Viņa, tad arī Dievs Viņu pagodinās iekš Sevis paša un Viņu drīz pagodinās.
And, God, will glorify him, in himself, —and, straightway, glorify him.
33 Bērniņi, Es vēl mazu brīdi esmu pie jums. Jūs Mani meklēsiet, un kā Es tiem Jūdiem esmu sacījis: uz kurieni Es eju, tur jūs nevarat nākt; tā Es jums tagad saku.
Dear children! Yet a little, am I, with you. Ye shall seek me, and, just as I said unto the Jews, Whither, I, go, ye, cannot come, unto you also, I say it, even now.
34 Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlējāt, itin kā Es jūs esmu mīlējis, ka arī jūs cits citu mīlējiet.
A new commandment, give I unto you, —That ye be loving one another: Just as I loved you, that, ye also, be loving one another:
35 Pie tam visi nomanīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums ir mīlestība savā starpā.”
By this, shall all men take knowledge, that, my disciples, ye are, —If ye have, love, one to another.
36 Sīmanis Pēteris uz Viņu saka: “Kungs, kurp Tu ej?” Jēzus tam atbildēja: “Kur Es eju, tur tu tagad Man nevari nākt pakaļ, bet pēcgalā tu Man nāksi pakaļ.”
Simon Peter saith unto him—Lord! whither dost thou withdraw? Jesus answered—Whither I withdraw, thou canst not, now, follow me, but thou shalt follow, hereafter.
37 Pēteris uz Viņu saka: “Kungs, kāpēc es tagad Tev nevaru iet pakaļ? Savu dzīvību es par Tevi nodošu.”
Peter saith unto him—Lord! why, cannot I follow thee, even now? My life, in thy behalf, will I lay down.
38 Jēzus tam atbildēja: “Vai tu par Mani savu dzīvību nodosi? Patiesi, patiesi, Es tev saku: gailis nedziedās, pirms tu trīskārt Mani neaizliegsi.
Jesus answereth—Thy life, in my behalf, wilt thou lay down? Verily, verily, I say unto thee—In nowise shall a cock crow till thou hast denied me, thrice.
