< Jāņa Evaņg̒elijs 12 >
1 Jēzus nu sešas dienas priekš Lieldienas nāca uz Betaniju, kur Lāzarus bija, kas bija miris, un ko Viņš uzmodinājis no miroņiem.
Lätnak Pawi a phanak vai a mhnüp khyuk üng, thi se a mthawh be Lazaruha venak, Bethanih mlüha Jesuh pha lawki.
2 Tad tie Viņam tur mielastu sataisīja, un Marta kalpoja; un Lāzarus bija viens no tiem, kas ar Viņu pie galda sēdēja.
Acuia Jesuha mü ei vai buh pyangnaka Matah naw jah kpüiki. Acuia Lazaruh pi Jesuh am atänga ngaw hngaki.
3 Bet Marija, vienu mārciņu ļoti dārgas un it tīras nardu eļļu ņēmusi, svaidīja Jēzus kājas un žāvēja Viņa kājas ar saviem matiem. Un tas nams tapa pilns no tās zāļu smaržas.
Marih naw aktäa a phu küikia natuh ksi ng’ui liter uma cäpcäp lawpüi lü, Jesuha khaw jah buiki naw a lusam am a xuh pet. Acuna ksi ng’ui cun im k’um naküt üng ng'uiki.
4 Tad viens no Viņa mācekļiem, Jūdas Sīmaņa dēls Iskariots, kas pēc tam Viņu nodeva, saka:
Acunsepi, axüisaw he üngka mat, Judah Iskarot, Jesuh phyahei khai naw,
5 “Kādēļ šī nardu eļļa nav pārdota par trīs simt grašiem, un tas nav dots nabagiem?”
“Hina ksi ng’ui hin, ise ngui phya kthuma jawi lü, msih mpyaki he üng am a jah pet ni?” a ti.
6 Bet to viņš nesacīja, tāpēc ka viņam par nabagiem rūpēja, bet tāpēc ka viņš bija zaglis un to maku turēja, un nesa, kas tapa dots.
Msih mpyaki he a jah mpyeneia phäh acukba a pyen am ni, khyang mpyukeia a kyaa thea, nguiip cüm lü, a k’uma ngui a lawhei khawia phäha kyaki.
7 Tad Jēzus sacīja: “Laid viņu mierā, viņa to uz Manu bēru dienu ir pataupījusi.
Jesuh naw, “Hawih ua, ka ng’utnak mhnüpa phäh pawh se.
8 Jo nabagi ir vienmēr pie jums, bet Es neesmu vienmēr pie jums.”
“Msih mpyaki he cun aläa nami hlawnga awmki he ni. Kei cun aläa nami hlawnga ka ve khaia am kya” a ti.
9 Tad liels pulks Jūdu ļaužu nomanīja Viņu tur esam, un nāca ne vien Jēzus dēļ, bet ka tie arī redzētu Lāzaru, ko Viņš bija uzmodinājis no miroņiem.
Jesuh Bethaniha veki ti Judahe naw ksing u lü, ami lawsih. Jesuh däk lawsihkie am ni, thihnak üngka naw a mthawh be Lazaruh pi ami hmuh hlüa phäha kyaki.
10 Un tie augstie priesteri sarunājās, arī Lāzaru nokaut;
Ktaiyü ngvaie naw Lazaruh pi ami hnim vaia cengkie;
11 Jo viņa dēļ daudz Jūdu nogāja un ticēja uz Jēzu.
Lazaruha phäha Judah khyang khawhah naw jah hawih u lü, Jesuh ami juma phäha kyaki.
12 Otrā dienā liels ļaužu pulks uz svētkiem nācis, dzirdēdams, ka Jēzus nākot uz Jeruzālemi,
Angawi üng, Lätnak Pawia lawkia khyangpänu naw Jesuh Jerusalema law hlüki ti ami ksing üng,
13 Ņēma zarus no palmu kokiem un izgāja Viņam pretī un kliedza: “Ozianna, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā, tas Israēla Ķēniņš.”
nghleng hnahe jah kcüngei lü do khaia cit u lü, “Hosana, Bawipa ngming üng lawki Pamhnam naw dawkyanak pe se!” Pamhnam naw Isarelea sangpuxang dawkyanak pe se” ti lü ngpyangkie.
14 Un jaunu ēzeli atradis, Jēzus sēdās virsū, tā kā rakstīts:
Jesuh naw sanghngaksaü hmu lü, acuna khana ngcumki. Cangcim üng ang’yuka mäiha,
15 “Nebīsties, tu Ciānas meita, redzi, tavs Ķēniņš nāk, sēdēdams uz ēzeļa kumeļa.”
“Zion mlüh aw, käh kyüheia; Tenga sanghngaksaüca üng cum lü, na sangpuxang law ve.”
16 Bet to Viņa mācekļi no iesākuma nesaprata. Bet kad Jēzus bija pagodināts, tad tie atgādinājās, ka tas par Viņu bija rakstīts, un ka tie Viņam to bija darījuši.
Asüa ta axüisaw he naw am ksing u. Acunsepi Jesuh mhlünmtai a ni üng, Jesuha mawng cangcim naw a pyen ja ania phäh ahikba ami bilawhe ti cun süm law bekie.
17 Jo tie ļaudis, kas pie Viņa bija, apliecināja, ka Viņš Lāzaru bija izsaucis no kapa un to uzmodinājis no miroņiem.
Lazaruh, ng’utnak üngka naw a khü be, thihnak üngka a mthawh be üng, a peia awmki hea khyange naw pi a mawngma pyenkie.
18 Tādēļ arīdzan tie ļaudis Viņam pretī gāja, kad tie bija dzirdējuši, ka Viņš šo brīnuma zīmi bija darījis.
Acunakyase, khyange naw pi a na do u lü ümhlamkie. Acukba müncanksee jah pawhki ni ti ngjakie.
19 Tad tie farizeji savā starpā sacīja:”Jūs redzat, ka jūs neko nespējat! Redzi, visa pasaule Viņam iet pakaļ.”
Pharisee amimät naw, “Teng u, i am mi pawh khawhki, khawmdek avan naw a hnu läk päng ve” ami ti.
20 Un tur bija kādi Grieķi no tiem, kas uz svētkiem bija nākuši, Dievu pielūgt.
Pawia Pamhnam hjawkhah khaia Jerusalem mlüha jeng citkie üng Krike avang pi cit hngakie.
21 Šie gāja pie Filipa, kas bija no Betsaidas iekš Galilejas, un viņu lūdza sacīdami: “Kungs, mēs gribam Jēzu redzēt.”
Acun he cun Philipa (Kalile hne Bethsaida mlüha ka kyaki) veia law u lü, “Saja aw, Jesuh kami hmu hlüki” ti lü ami nghuinak.
22 Filips nāk un to saka Andrejam, un Andrejs un Filips to saka Jēzum.
Philip naw Andru mtheh law se ani nghngih naw Jesuh üng ani va mtheh.
23 Bet Jēzus tiem atbildēja sacīdams: “Tā stunda ir nākusi, ka Tas Cilvēka Dēls top pagodināts.
Jesuh naw jah msang lü, “Khyanga Capa a hlüngtainak vai akcün pha law ve.
24 Patiesi, patiesi, Es jums saku: ja tas kviešu grauds neiekrīt zemē un nenomirst, tad tas paliek viens pats; bet ja viņš nomirst, tad tas nes daudz augļus.
“Akcanga ka ning jah mthehki: cangmci mdek üng am kya lü am a thih üng mäei khawiki. A thih üng va khawhaha ngtheipai law be khawiki.
25 Kas savu dzīvību tur mīļu, tas to pazaudēs; un kas savu dzīvību šinī pasaulē ienīst, tas to paturēs uz mūžīgu dzīvošanu. (aiōnios )
“A xünsak mcehnaki naküt naw a xünsak mkhyüh khai. Hina khawmdek khana a xünsak hnengki naw angsäia xünnak yah khai. (aiōnios )
26 Ja kas Man grib kalpot, tas lai staigā Man pakaļ; un kur Es būšu, tur arī Mans kalps būs; un ja kas Man kalpos, to Mans Tēvs cienīs.
“Ka khut pawh hlüki naküt naw na läk law se; ka khut pawhki cun ka venaka ve hnga khai. Ka khut pawhkia khyang cun Pa naw mhlünmtai khai.
27 Tagad Mana dvēsele ir satriekta. Un ko lai es saku? Tēvs, izpestī Mani no šās stundas! Bet tāpēc Es uz šo stundu esmu nācis.
“Atuh hin ka mlung khuikha ve. I ka pyen khai ni? ‘Ka Pa aw, hina kcün hin ka khana käh kpha lawa, ka ti khai aw? Iakyasepi, ahina khuikhatnak khamei khaia ni, ka law.
28 Tēvs, pagodini Savu vārdu.” Tad balss no debesīm nāca: “Es To esmu pagodinājis un To atkal pagodināšu.”
“Ka Pa aw, na ngming hlüngtai se” a ti. Acunüng, “Ka mhlünmtai pängki, ka mhlünmtai betü khai” tia kthai khankhaw üngka naw a ngjak.
29 Tad tie ļaudis, kas tur stāvēja, to dzirdējuši, sacīja: “Pērkons rūca!” Citi sacīja: “Eņģelis ar Viņu runājis.”
A peia ngdüikia khyange naw ngja u lü, “Khaw nghmümki ni,” ti u se, avang naw, “Khankhawngsä naw ngthuhei püiki ni,” ami ti.
30 Jēzus atbildēja un sacīja: “Šī balss ne Manis, bet jūsu dēļ ir notikusi.
Jesuh naw, “Acuna kthai cun ka phäha ngthang lawkia am ni, nangmia phäh ni.
31 Tagad ir šīs pasaules tiesa; tagad šīs pasaules virsnieks taps izmests ārā.
“Tukbäih hina khawmdek ngthumkhyahnaka kcüna kyaki. Tukbäih hina khawmdek ukia sangpuxang cun ksäta kya khai.
32 Un Es, kad Es no zemes būšu paaugstināts, Es visus vilkšu pie Sevis.”
“Kei, mdek üngka naw khana a na taih law üng, khyang naküt ka veia ka jah kaih khai” a ti.
33 Bet to Viņš sacīja zīmēdams, kādā nāvē Viņam bija mirt.
Acuna ngthu cun a thih vai ksingnak vaia a pyena kyaki.
34 Tad tie ļaudis Viņam atbildēja: “Mēs no bauslības esam dzirdējuši, ka Kristum būs palikt mūžīgi, un kā Tu saki, ka Tam Cilvēka Dēlam būs tapt paaugstinātam? Kurš ir šis Cilvēka dēls?” (aiōn )
Khyang he naw, “Mesijah cun angdäia ve khai ti mi Thum üng kami hmuki. Nang naw, ‘Khyanga Capa mdek üngka naw khana taiha kya khai’ na ti hin, i ni? Acuna Khyanga Capa cun u ni?” ti u lü, ami msang. (aiōn )
35 Tad Jēzus uz tiem sacīja: “Gaišums vēl mazu brīdi pie jums ir. Staigājiet, kamēr jums vēl ir gaišums, ka tumsība jūs neaizņem. Un kas tumsībā staigā, tas nezina, uz kurieni tas iet.
Jesuh naw, “Akvai asäng nami hlawnga ve ham ve. Akvai a ve k’um üng cit hü ua, am ani üng ta nghmüp naw ning jah kpha law khai ni. Nghmüp üng cit hüki naw a cehnak am ksingei khawi.
36 Ticait uz to gaišumu, kamēr jums vēl ir tas gaišums, ka jūs paliekat par gaismas bērniem.”
“Akvai a ve ham üng akvai jumei ua, akvaia canaa nami kya khai” a ti. Acun a pyen päng ja Jesuh cit lü, am ami hmuhnak vaia ngthupeiki.
37 To Jēzus runāja un aizgāja un no tiem paslēpās. Un jebšu Viņš tik daudz brīnuma zīmes viņu priekšā bija darījis, tomēr tie neticēja uz Viņu,
Ami maa müncanksee khawkän pawh sepi Jesuh am jum u;
38 Ka pravieša Jesajas vārds piepildītos, ko viņš ir sacījis: “Kungs, kas mūsu sludināšanai ticējis, un kam Tā Kunga elkonis parādīts?”
Sahma Hesajah naw a na pyen: “Bawipa aw, kami pyena ngthu u naw jumki ni? Bawipa naw ua veia a johit mdanki ni?” tia ngthua kümnak vaia kyaki.
39 Tāpēc tie nevarēja ticēt, ka Jesaja atkal ir sacījis:
Acuna thea am jum u se, sahma Hesajah naw pyen lü,
40 “Viņš viņu acis ir aptumšojis un viņu sirdis apcietinājis, ka tie ar acīm neredz un sirdī nesaprot un neatgriežas, ka Es tos dziedinātu.”
“Pamhnam naw ami mik a jah müsak, ami mlung jah nghlangsak se, acunüng ami mik naw am hmuh thei, ami lu pi cing se, ka jah mdaw be vaia, ka veia am nghlat law be thei u, ti lü Pamhnam naw pyenki” a ti.
41 To Jesaja sacīja, kad tas Viņa godību redzēja un par Viņu runāja.
Hesajah naw Jesuha hlüngtainak hmu lü ania mawng cun a pyena kyaki.
42 Tomēr arī daudz no tiem virsniekiem ticēja uz Viņu, bet to farizeju dēļ viņi to neizteica, ka netaptu izslēgti no draudzes.
Acunsepi, Judah ngvaie üngka khawkän naw Jesuh jumkie. Pharisee naw sinakoka k’um üngkhyüh ami jah ksät vai kyüh u lü am phyeh u.
43 Jo tie godu pie cilvēkiem vairāk mīlēja nekā godu pie Dieva.
Mhnama jah mhlünmtaia kthaka khyanga jah mhlünmtai ami jawngnaka phäh ni.
44 Un Jēzus sauca un sacīja: “Kas tic uz Mani, tas netic uz Mani, bet uz To, kas Mani sūtījis.
Jesuh naw, “Kei na jumki naküt cun naw, kei däk na jumki am ni, na tüi lawki pi jumki ni.
45 Un kas Mani redz, tas redz To, kas Mani sūtījis.
“Kei na hmuki cun naw, na tüi lawki pi hmuki ni.
46 Es, tas gaišums, esmu nācis pasaulē, lai ikkatrs, kas tic uz Mani, nepaliek tumsībā.
“Khawmdek vaisak khaia ka lawki ni, kei na jumki naküt cun nghmüp üng am ve ti.
47 Un ja kas Manus vārdus dzird un netic, tad Es to netiesāju, jo Es neesmu nācis, pasauli tiesāt, bet pasauli atpestīt.
“Ka ngthu pyen ngja lü am jum u sepi, kei naw ngthu am jah mkhya pet nawng. Khawmdek ngthumkhyah khaia ka lawki am ni, khawmdek küikyan khaia va ka lawki.
48 Kas Mani nicina un Manus vārdus nepieņem, tam ir, kas viņu tiesā: tas vārds, ko Es esmu runājis, tas viņu tiesās pastara dienā.
“Kei na ma lü ka ngthu pyene am ngaiki naw ngthumkhyah pet khai mat taeiki. Ka ngthu pyen, acuna ngthu naw akpäihnaka mhnüp üng ngthumkhyah pet khai.
49 Jo Es no Sevis neesmu runājis, bet Tas Tēvs, kas Mani sūtījis, tas Man pavēlējis, ko lai Es saku, un ko lai Es runāju.
“Kamät naw khyaihnak am ka pyen am ni; Pa na tüih lawki naw ka pyen vai ja ka sang vai ngthu a na pet ni.
50 Un Es zinu, ka Viņa pavēle ir mūžīga dzīvošana. Tāpēc, ko Es runāju, to Es tā runāju, kā Man Tas Tēvs ir sacījis.” (aiōnios )
“Ania a na peta ngthu cun anglät xünnaka kyaki ti ka ksingki. Acunakyase, ngthu ka pyen naküt cun Pa naw a na mtheh naküta kyaki” ngpyang lü a pyen. (aiōnios )