Jāņa Evaņg̒elijs 12
1 Jēzus nu sešas dienas priekš Lieldienas nāca uz Betaniju, kur Lāzarus bija, kas bija miris, un ko Viņš uzmodinājis no miroņiem.
Ayhudi fazigi worwoti baaliy aawo bodosh shirt aawo b́ oortsok'on, Iyesus Bitaniy maants bíami, Bitaniyo Iyesus k'irotse b́tuuztso Alazar b́beef galuni bteshi.
2 Tad tie Viņam tur mielastu sataisīja, un Marta kalpoja; un Lāzarus bija viens no tiem, kas ar Viņu pie galda sēdēja.
Manoknowere kooc'misho bísh k'aniibok'ri, manoknowere finiru Martayi btesh, Alazarwe mishimarats t'intswotsitsi ikoni b́teshi.
3 Bet Marija, vienu mārciņu ļoti dārgas un it tīras nardu eļļu ņēmusi, svaidīja Jēzus kājas un žāvēja Viņa kājas ar saviem matiem. Un tas nams tapa pilns no tās zāļu smaržas.
Manoor Mariyam b́ gizo ayidek't shaaw wottso Nardosiya eteets mitatse dozets shituwo ik t'armusi bado wotitwo ik b́lk'at'iyo dek'amaat bín Iyesus tufo fuutbk'ri, b toks'ironowere firbbazi, maa manwere shitú sháák'on s'een b́gutsi.
4 Tad viens no Viņa mācekļiem, Jūdas Sīmaņa dēls Iskariots, kas pēc tam Viņu nodeva, saka:
B́ danifwotsitsi iko Iyesusi beshide imetwo Keriyot datstso Yhud,
5 “Kādēļ šī nardu eļļa nav pārdota par trīs simt grašiem, un tas nav dots nabagiem?”
«Shituwan keez bal dinriyosh kemde b́ gizman t'owwotssh imok'aze eegishe?» bíet.
6 Bet to viņš nesacīja, tāpēc ka viņam par nabagiem rūpēja, bet tāpēc ka viņš bija zaglis un to maku turēja, un nesa, kas tapa dots.
Bí man b́ keewwere, t'owwotssh maac'o k'ewatni woterawo, bí úmp'ets b́wottsosha b́tesh, gizi k'arc'ito detsfo bí b́teshtsotse k'arc'itots gedets gizo dek'o danb́dek'tsosha b́tesh.
7 Tad Jēzus sacīja: “Laid viņu mierā, viņa to uz Manu bēru dienu ir pataupījusi.
Iyesus hank'owa bíet, «T duuket aawosh b k'anitsotse bine k'ayere.
8 Jo nabagi ir vienmēr pie jums, bet Es neesmu vienmēr pie jums.”
T'owwotsiye jam aawo itntoniye bofa'oni, taamó úni aawo itntoniyaliye t beeti.»
9 Tad liels pulks Jūdu ļaužu nomanīja Viņu tur esam, un nāca ne vien Jēzus dēļ, bet ka tie arī redzētu Lāzaru, ko Viņš bija uzmodinājis no miroņiem.
Manoor ayhudiwotsitse ayuwots Iyesus Bitanin b́ fa'ok'o dank'rat boweyi, bowaatsonwere Iyesus mec'rosh b́woterawon Iyesus k'irotse b́tuuztso Alazarnowere bek'osha b́tesh.
10 Un tie augstie priesteri sarunājās, arī Lāzaru nokaut;
Kahni naashwotsmó Alazarnor úd'osh bo shiyeyi.
11 Jo viņa dēļ daudz Jūdu nogāja un ticēja uz Jēzu.
Bíyatse tuutson ayhudiwotsitse aywots amt Iyesusi bo amantsotsna.
12 Otrā dienā liels ļaužu pulks uz svētkiem nācis, dzirdēdams, ka Jēzus nākot uz Jeruzālemi,
Yatsok'on fazig baaliyosh waats ay ashuwots Iyesus Iyerusalem maants b́weetwok'o shishbok'ri.
13 Ņēma zarus no palmu kokiem un izgāja Viņam pretī un kliedza: “Ozianna, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā, tas Israēla Ķēniņš.”
Mansh woli maaro detsdek't bín mangon dek'osh bokeshi, «Hosa'ana! doonzo shúútson wetwo Isra'el naasho deereke!» etfetst bokuhefere botesh.
14 Un jaunu ēzeli atradis, Jēzus sēdās virsū, tā kā rakstīts:
Iyesus daaz na'o daatsdek't bíats beeb́dek'i, man b́ wotwere,
15 “Nebīsties, tu Ciānas meita, redzi, tavs Ķēniņš nāk, sēdēdams uz ēzeļa kumeļa.”
«Nee S'iyon ni'e, Iyerusaleme shatk'aye! Hambe! n naashoniye daaz na'ú ats keede'er weetwe» ett bek'on guut'etso b́ s'eenetwok'owe.
16 Bet to Viņa mācekļi no iesākuma nesaprata. Bet kad Jēzus bija pagodināts, tad tie atgādinājās, ka tas par Viņu bija rakstīts, un ka tie Viņam to bija darījuši.
B́ danifwotssh keewan bal boosh galeratse b́tesh, ernmó Iyesus b́mangiyakon keewan b́jangosh b́guut'etsok'onat bísho k'aletsok'o gawbodek'i.
17 Jo tie ļaudis, kas pie Viņa bija, apliecināja, ka Viņš Lāzaru bija izsaucis no kapa un to uzmodinājis no miroņiem.
Iyesus Alazari dowootse s'eegt k'irotse b́tuuzor bínton teshts jamwots Iyesus jango bogefera botesh.
18 Tādēļ arīdzan tie ļaudis Viņam pretī gāja, kad tie bija dzirdējuši, ka Viņš šo brīnuma zīmi bija darījis.
Ay ashuwots bínton gonkewosh bowowwere adits keewan b́finetsok'o shisht boteshtsosha.
19 Tad tie farizeji savā starpā sacīja:”Jūs redzat, ka jūs neko nespējat! Redzi, visa pasaule Viņam iet pakaļ.”
Manoor Ferisawino eteetswots, «Eshe! dats jamatsi ash jamo b́shuutso tuure! noo eegor k'alo no maawtsok'o bek'irutosha?» Bo ats atsewosh boet.
20 Un tur bija kādi Grieķi no tiem, kas uz svētkiem bija nākuši, Dievu pielūgt.
Baalyi aawor Ik' k'onosh Iyerusalem maants amts ashuwotsitse, Grik datson watswots bítse fa'ano botesh.
21 Šie gāja pie Filipa, kas bija no Betsaidas iekš Galilejas, un viņu lūdza sacīdami: “Kungs, mēs gribam Jēzu redzēt.”
Bowere Gelil datsatse Betesayid galits ash wottso Flip'osok t'iindek't, «T doonzo! Iyesusi bek'o geefone» boeti.
22 Filips nāk un to saka Andrejam, un Andrejs un Filips to saka Jēzum.
Filip'oswere amt́ Indriyassh keew b́k'ri, Indriyasnat Filip'osn towat amt Iyesussh keew bok'ri.
23 Bet Jēzus tiem atbildēja sacīdams: “Tā stunda ir nākusi, ka Tas Cilvēka Dēls top pagodināts.
Iyesuswere hank'o ett boosh b́keewi, «Hamb ashna'o b́mangit sa'ato bodre,
24 Patiesi, patiesi, Es jums saku: ja tas kviešu grauds neiekrīt zemē un nenomirst, tad tas paliek viens pats; bet ja viņš nomirst, tad tas nes daudz augļus.
Arikon aroniye itsh tietiri, Sndeyi ááwu datsats fed'ar b k'iriyalabako biaaliye b ooriti, bk'iriyalmó ayo shuwitwane.
25 Kas savu dzīvību tur mīļu, tas to pazaudēs; un kas savu dzīvību šinī pasaulē ienīst, tas to paturēs uz mūžīgu dzīvošanu. (aiōnios g166)
B́kashu shuntso bin t'afitwe, datsanatse b́kashú shit'etwonmó dúre dúri beyosh gerdek'etwe. (aiōnios g166)
26 Ja kas Man grib kalpot, tas lai staigā Man pakaļ; un kur Es būšu, tur arī Mans kalps būs; un ja kas Man kalpos, to Mans Tēvs cienīs.
Taash finosh geyirwo t shuutso wowe, taash fiintwonwere taa tbeyrwok beetwe, taash fiinitwonowere t nihi bímangitwee.»
27 Tagad Mana dvēsele ir satriekta. Un ko lai es saku? Tēvs, izpestī Mani no šās stundas! Bet tāpēc Es uz šo stundu esmu nācis.
Maniyak Iyesus hank'o bí et, «And eshe! t kashu kic'wtseraniyee, awk'oye ti'eteti eshna? Nihono! sa'atanatse taan fariwe erta? Man tierawok'o taa twaa kic'its gond bek'i sa'atanshee.
28 Tēvs, pagodini Savu vārdu.” Tad balss no debesīm nāca: “Es To esmu pagodinājis un To atkal pagodināšu.”
Nihono! n shútso mangiwe.» Maniye il «Tshútso mangire, aaninwere mangitwe!» etts k'iro darotse b́weyi.
29 Tad tie ļaudis, kas tur stāvēja, to dzirdējuši, sacīja: “Pērkons rūca!” Citi sacīja: “Eņģelis ar Viņu runājis.”
Manoke need'iru ashuwots man boshishtsok'on, «Guumee!» boet. K'atsetswotswere, «Melakiye kewtsoni!» bo eti.
30 Jēzus atbildēja un sacīja: “Šī balss ne Manis, bet jūsu dēļ ir notikusi.
Iyesusmó hank'o ett bíaaniy, «K'aaran b́weyiye itsha ettni bako taasha ettniyaliye,
31 Tagad ir šīs pasaules tiesa; tagad šīs pasaules virsnieks taps izmests ārā.
Datsanats angshet andee, datsani keewts Shed'ano úromaants b́juwet andee,
32 Un Es, kad Es no zemes būšu paaugstināts, Es visus vilkšu pie Sevis.”
Taawere datswatse dambaan dambaan taan k'aúwewor ashjamo t maants geetsitwe.»
33 Bet to Viņš sacīja zīmēdams, kādā nāvē Viņam bija mirt.
Iyesus han b́keewtsonwere ááw naari k'iron bk'iritwok'o kitsosha.
34 Tad tie ļaudis Viņam atbildēja: “Mēs no bauslības esam dzirdējuši, ka Kristum būs palikt mūžīgi, un kā Tu saki, ka Tam Cilvēka Dēlam būs tapt paaugstinātam? Kurš ir šis Cilvēka dēls?” (aiōn g165)
Ashuwotswere «Nemotse guut'ere nodatstsok'osh ‹Krstos dúre dúeosh beetwe› etke, ‹eshe nee, ash na'o dambaan dambaan tuwitwe› nietiri aawk'oneya? Ash na'amanmo kone?» boeti. (aiōn g165)
35 Tad Jēzus uz tiem sacīja: “Gaišums vēl mazu brīdi pie jums ir. Staigājiet, kamēr jums vēl ir gaišums, ka tumsība jūs neaizņem. Un kas tumsībā staigā, tas nezina, uz kurieni tas iet.
Iyesus hank'o boosh bíet, «And muk'na'a gizeyosh shááno itnton fa'ee, t'aluwo itats b́borawok'o shááno itsh b́befere ananore, t'aluwots sha'efo aawok bíamirwok'owo danatse.
36 Ticait uz to gaišumu, kamēr jums vēl ir tas gaišums, ka jūs paliekat par gaismas bērniem.”
Shááno nana'uwotsi it wotitwok'o shááno itsh b́befere sháánman amanore, » Iyesus man b́keewiyakon amt boatse áásh b́wtsi.
37 To Jēzus runāja un aizgāja un no tiem paslēpās. Un jebšu Viņš tik daudz brīnuma zīmes viņu priekšā bija darījis, tomēr tie neticēja uz Viņu,
Iyesus ay adits keewwotsi boshinatse b́ fiiniyaloru ayhudiwots bín amaneratsno.
38 Ka pravieša Jesajas vārds piepildītos, ko viņš ir sacījis: “Kungs, kas mūsu sludināšanai ticējis, un kam Tā Kunga elkonis parādīts?”
Man b́wotirwere Nebiyiyo Isayasn, «Doonzono! no keewtso kone amani? Doonzo angonmó konshe b́be'eyi?» Ett b́keewtso b́s'eenishe.
39 Tāpēc tie nevarēja ticēt, ka Jesaja atkal ir sacījis:
Hanatse tuutso Isayas bíettsok'on amano maawrne.
40 “Viņš viņu acis ir aptumšojis un viņu sirdis apcietinājis, ka tie ar acīm neredz un sirdī nesaprot un neatgriežas, ka Es tos dziedinātu.”
«Bo ááwoń be'efetsr Bonibotse t'iwintsr Boaanere boon b́kashirawok'o Ik'o bo ááwo deekb́k'rere, Bonibonowere dungik'rere.»
41 To Jesaja sacīja, kad tas Viņa godību redzēja un par Viņu runāja.
Isasayas han bíetiye Iyesus mango b́bek'etsoshe, manshe han Iyesus jangoshe b́keewiri.
42 Tomēr arī daudz no tiem virsniekiem ticēja uz Viņu, bet to farizeju dēļ viņi to neizteica, ka netaptu izslēgti no draudzes.
B́wotefere Ayhudi naashwotsitse dab ayuwots Iyesusn amanerno, ernmó Ferisawino eteefwots Ik' k'oni mootse boon bokishrawok'o shatt b́ jango sháánon kish keewratsno.
43 Jo tie godu pie cilvēkiem vairāk mīlēja nekā godu pie Dieva.
Man bok'alwere Ik'oke daatset mangoniyere ashoke daatset mango boshuntsotsne.
44 Un Jēzus sauca un sacīja: “Kas tic uz Mani, tas netic uz Mani, bet uz To, kas Mani sūtījis.
Iyesuswere b́k'aáro eenshdek't hank'o etre, «Taan amantso t s'uzi b́ woterawo, taan woshtsonowere amanirwe,
45 Un kas Mani redz, tas redz To, kas Mani sūtījis.
Taan bek'irwonwere taan woshtso bek'irwe,
46 Es, tas gaišums, esmu nācis pasaulē, lai ikkatrs, kas tic uz Mani, nepaliek tumsībā.
Taan amanit jamo t'aluwotse b́berawok'o taa sháán wotat datsats waare.
47 Un ja kas Manus vārdus dzird un netic, tad Es to netiesāju, jo Es neesmu nācis, pasauli tiesāt, bet pasauli atpestīt.
Ti aap'tso k'ewde finats jitsrawats angshitwo taanaliye, taa t weyiye datsu kashiyisha bako datsats angshoshashaliye.
48 Kas Mani nicina un Manus vārdus nepieņem, tam ir, kas viņu tiesā: tas vārds, ko Es esmu runājis, tas viņu tiesās pastara dienā.
Taan geerawonat t aap'ono de'aw ashaats angshitwo fa'ee, taa t keewts aap'o dúri s'uwatse bíats angshitwe.
49 Jo Es no Sevis neesmu runājis, bet Tas Tēvs, kas Mani sūtījis, tas Man pavēlējis, ko lai Es saku, un ko lai Es runāju.
Taa t took alon keewratse, taa tietirwonat tkeewts tzaziyono taash imtso taan woshtso Aabiye.
