Joēla 3
1 Jo redzi, tanīs dienās un tanī laikā, kad Es Jūda un Jeruzālemes cietumu atgriezīšu,
“E ndalogo kendo e sano, ka anadwok ni Juda gi Jerusalem mwandugi mane olalnegi.
2 Tad Es sapulcināšu visus pagānus un tos novedīšu uz Jehošafata ieleju un tur ar tiem tiesāšos Savu ļaužu dēļ un Sava īpašuma, Israēla, dēļ, ko tie izkaisījuši tautu starpā un izdalījuši Manu zemi.
Abiro choko pinje duto mi akelgi mwalo e Holo mar paw Jehoshafat. Kanyono ema anangʼad nigi e bura, kuom girkeni mara, ma gin joga ma jo-Israel, nikech negikeyo joga e kind pinje kendo gikawo pinya gipogo.
3 Un par Maniem ļaudīm tie meslus metuši un puisēnu devuši par mauku un meiteni pārdevuši par vīnu un ir dzēruši.
Negigoyo ombulu kuom joga kendo negiloko ohala mar hono yawuowi ka giwilo gi ochode; nyiri to negiuso ka giwilo gi divai, mondo gimadhi.
4 Un jūs no Tirus un Sidonas un visām Fīlistu robežām, kas jums ar Mani? Vai jūs Man ko gribat atdarīt, ko Es jums darījis, jeb vai jūs Man ko gribat padarīt? Ātri un piepeši Es to atmaksāšu uz jūsu galvu.
“Yaye, jo-Turo gi jo-Sidon, kod joma odak e gwenge mag Filistia, ulawa nangʼo? Koso uchulona kuor nikech gimoro masetimo? Ka uchulona kuor to abiro dwoko timbeu e wiwu uwegi kuom gima usetimo moruyore kendo mapiyo.
5 Tāpēc ka jūs esat laupījuši Manu sudrabu un Manu zeltu, un Manus dārgumus nesuši savu dievekļu namos;
Nimar usekawo fedha gi dhahabu mara, kendo usedar gi mwanduga mabeyo mogik e hekalu mau.
6 Un Jūda bērnus un Jeruzālemes bērnus jūs esat pārdevuši Grieķiem, tos tālu aizdzīt no viņa robežām:
Ne uuso jo-Juda gi Jerusalem ne jo-Yunani, eka utergi mabor gi pinygi mane onywolgie.
7 Redzi, Es tos uzmodināšu no tās vietas, kurp jūs tos esat pārdevuši, un atmaksāšu jūsu maksu uz jūsu galvām.
“Neuru, abiro wakogi ka agologi kuonde mane uusogie, kendo naket e wiwu uwegi gima usetimo.
8 Un Es jūsu dēlus un jūsu meitas pārdošu Jūdu bērniem rokā; tie tos pārdos uz Sabu, tautai, kas tālu dzīvo, - jo Tas Kungs to ir runājis.
Abiro miyo jo-Juda ngʼiewo yawuotu, gin to giniusgi ne jo-Sabea, ma en piny mabor miwuoro,” Jehova Nyasaye osewacho.
9 Izsauciet to starp pagāniem, svētījiet karu, pamodinājiet tos varenos, lai atnāk un ceļas visi karavīri.
Landuru wachni e dier pinje, Ikreuru ne lweny! Jolweny magu duto oikre ne kedo! Jokedo duto mondo osudre machiegni mondo gitug lweny.
10 Kaļat savus lemešus par zobeniem un savas cirpes par šķēpiem! Vājais lai saka: es esmu stiprs!
Thedhuru kwe mau olokre ligengni, to rabeti mau obed tonge. Ngʼat ma ngoro mondo owach niya, “An gi teko!”
11 Sapulcējaties un nāciet šurp, visas tautas visapkārt, un sakrājaties! Turp noved, Kungs, savus varenos!
Biuru piyo, un ogendini duto moa kuonde duto, mondo uchokru kanyo. Yaye Jehova Nyasaye kel jokedo magi olor kanyo!
12 Tautas lai ceļas un sanāk Jehošafata ielejā, jo tur Es sēdēšu un tiesāšu visas tautas visapkārt.
“Pinje mondo owakre, gichom Holo mar Jehoshafat, nikech anabed kanyo mondo angʼad bura ne pinje duto moa koni gi koni.
13 Pieliekat cirpi, jo pļaujamais ir gatavs; nāciet, minat, jo vīna spaids ir pilns, un trauki tek pāri, jo viņu blēdība ir liela.
Runduru musmeno, nikech cham ochiek. Biuru, unyon yiend Zeituni nikech kar biyo mzabibu opongʼ, kendo degni opongʼ mopukore. Mano kaka timbegi maricho dongo!”
14 Troksnis, troksnis tai tiesas ielejā, jo Tā Kunga diena ir tuvu klāt tiesas ielejā.
Mano oganda maduongʼ manade, mano kaka gingʼeny ka ginie holo ma en kar ngʼado bura! Nikech odiechieng Jehova Nyasaye chiegni chopo e holo mar ngʼado paro.
15 Saule un mēnesis aptumšojās un zvaigznes ierauj savu spožumu.
Chiengʼ gi dwe nolokre mudho, kendo sulwe ok nochak orieny.
16 Un Tas Kungs rūc no Ciānas, un no Jeruzālemes viņš paceļ Savu balsi, tā ka debess un zeme dreb. Bet Tas Kungs ir patvērums Saviem ļaudīm un stiprums Israēla bērniem.
Jehova Nyasaye noruti koa Sayun kendo nomor koa Jerusalem. Piny gi Polo noyiengni; to Jehova Nyasaye nobed kar pondo mar joge; nobed ragengʼ ne jo-Israel.
17 Un jūs manīsiet, ka Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas dzīvo Ciānā, Savā svētā kalnā, un Jeruzāleme būs svēta vieta, un sveši tur vairs neies cauri.
“Eka unungʼe ni An, Jehova Nyasaye, ma Nyasachu, adak e Sayun, goda maler. Jerusalem nobed kama ler, ogendini mamoko ok nochak omonje kendo.
18 Un tai dienā pilēs salds vīns no kalniem un piens tecēs no pakalniem, un visi Jūda strauti būs pilni ūdens, un avots izlēks no Tā Kunga nama, tas slacinās visu Sitimas ieleju.
“Odiechiengʼno divai manyien nochwer kawuok ewi gode; kendo chak nomol kawuok ewi thuche, holo mag pi nopongʼ chuth. Soko nomol koa e od Jehova Nyasaye kendo pi moaye sokono biro mol e holo mar Shitim.
19 Ēģipte taps postā un Edoms par tukšu vietu, tā varas darba dēļ, kas darīts pie Jūda bērniem, kuru zemē tie izlējuši nenoziedzīgas asinis.
Misri nobed piny ma ji odar oweyo, kendo Edom nobed piny ongoro maonge tich, nikech timbe mahundu mane otimone jo-Juda, mane gichweroe remo maonge ketho e pinygi.
20 Bet Jūda pastāvēs mūžīgi un Jeruzāleme uz cilšu ciltīm.
Juda nobed kama ji odakie nyaka chiengʼ kendo Jerusalem bende tienge gi tienge.
21 Un Es atriebšu tās asinis, ko Es vēl nebiju atriebis. Un Tas Kungs dzīvos Ciānā.
Kethogi mar chwero remo mapok aweyonegi, abiro weyonegi.”
