Joēla 3
1 Jo redzi, tanīs dienās un tanī laikā, kad Es Jūda un Jeruzālemes cietumu atgriezīšu,
Khenah, Judah hoi Jerusalem ih tamnanawk ka hoih lethaih ni hoi atue naah loe,
2 Tad Es sapulcināšu visus pagānus un tos novedīšu uz Jehošafata ieleju un tur ar tiem tiesāšos Savu ļaužu dēļ un Sava īpašuma, Israēla, dēļ, ko tie izkaisījuši tautu starpā un izdalījuši Manu zemi.
prae kami boih ka pakhueng moe, Jehosaphat ih azawn tangtling ah ka hoih tathuk han; Kai ih kami hoi qawktoep kami kai mah ih Israel kaminawk pongah, to ahmuen ah nihcae hoi nawnto lok ka caek han, nihcae mah kai ih kaminawk to prae kaminawk salakah anghaehsak phang moe, ka prae doeh tapraek o.
3 Un par Maniem ļaudīm tie meslus metuši un puisēnu devuši par mauku un meiteni pārdevuši par vīnu un ir dzēruši.
Nihcae loe kai ih kaminawk hanah taham khethaih phoisa vah pae o; tangyat zaw kami khaeah caehhaih atho ah nongpa nawkta maeto a paek o, misurtui naekhaih atho paek hanah nongpata nawkta maeto a zawh o.
4 Un jūs no Tirus un Sidonas un visām Fīlistu robežām, kas jums ar Mani? Vai jūs Man ko gribat atdarīt, ko Es jums darījis, jeb vai jūs Man ko gribat padarīt? Ātri un piepeši Es to atmaksāšu uz jūsu galvu.
Ue, aw Tura, Sidon hoi nangcae Philistia tuipui taengah kaom kaminawk boih, tipongah kai misa ah nang suek o loe? Ka sak ih hmuen pongah nang pathok o let han maw? Nang pathok o nahaeloe, nangmacae lu nuiah karangah kang krak o sak let han;
5 Tāpēc ka jūs esat laupījuši Manu sudrabu un Manu zeltu, un Manus dārgumus nesuši savu dievekļu namos;
nangcae mah kai ih sui, sum kanglung hoi kahoih hmuennawk to na lak o moe, nangmacae ih tempul thungah na sin o.
6 Un Jūda bērnus un Jeruzālemes bērnus jūs esat pārdevuši Grieķiem, tos tālu aizdzīt no viņa robežām:
Judah hoi Jerusalem ih kaminawk angmacae ih ramri hoi kangthla ah thak hanah, Grik kaminawk khaeah na zawh o.
7 Redzi, Es tos uzmodināšu no tās vietas, kurp jūs tos esat pārdevuši, un atmaksāšu jūsu maksu uz jūsu galvām.
Khenah, na zawhhaih ahmuen hoiah nihcae to ka pathawk moe, nangmacae lu nuiah kang kraksak let han.
8 Un Es jūsu dēlus un jūsu meitas pārdošu Jūdu bērniem rokā; tie tos pārdos uz Sabu, tautai, kas tālu dzīvo, - jo Tas Kungs to ir runājis.
Na capanawk hoi na canunawk to Judah kaminawk khaeah ka zawh han; nihcae mah angthla aep ah kaom, Seba kaminawk khaeah zaw o patoeng tih, tiah Angraeng mah thuih.
9 Izsauciet to starp pagāniem, svētījiet karu, pamodinājiet tos varenos, lai atnāk un ceļas visi karavīri.
Gentel kaminawk boih khaeah hae lok hae thui pae oh: misatuk hanah amsak oh, thacak kaminawk angthawk oh, misatuk amsak kaminawk anghnai oh, misatuk han caeh o nasoe.
10 Kaļat savus lemešus par zobeniem un savas cirpes par šķēpiem! Vājais lai saka: es esmu stiprs!
Laikok atokhaih taoi to sumsen ah daeng oh loe, sum kangkawn to tazae ah daeng oh: thazok kami mah tha ka cak, tiah thui nasoe.
11 Sapulcējaties un nāciet šurp, visas tautas visapkārt, un sakrājaties! Turp noved, Kungs, savus varenos!
Nangcae Sithaw panoek ai acaengnawk boih, angzo oh, amkhueng oh loe, nawnto angcu oh. Aw Angraeng, thacak nangmah ih kaminawk to caehsak tathuk ah.
12 Tautas lai ceļas un sanāk Jehošafata ielejā, jo tur Es sēdēšu un tiesāšu visas tautas visapkārt.
Sithaw panoek ai kaminawk angthawk o nasoe, Jehosaphat ih azawn tangtling ah angzo oh; to ah kang hnut moe, ahmuen kruek ih prae kaminawk to lok ka caek han.
13 Pieliekat cirpi, jo pļaujamais ir gatavs; nāciet, minat, jo vīna spaids ir pilns, un trauki tek pāri, jo viņu blēdība ir liela.
Nihcae sethaih loe len parai boeh pongah, cakra to angnaeng oh, cang loe hmin boeh: angzo oh loe, caeh o tathuk ah; misurtui pasawhhaih ahmuen loe koi boeh pongah, tui suekhaih tabu doeh koi amthlai pok boeh.
14 Troksnis, troksnis tai tiesas ielejā, jo Tā Kunga diena ir tuvu klāt tiesas ielejā.
Lokcaekhaih azawn ih, Angraeng ih ni loe zoi boeh pongah, paroeai pop, pop parai kaminawk loe, lokcaekhaih azawn ah oh o.
15 Saule un mēnesis aptumšojās un zvaigznes ierauj savu spožumu.
Ni hoi khrah to tahmuep ueloe, cakaehnawk mah aanghaih to paek o mak ai boeh.
16 Un Tas Kungs rūc no Ciānas, un no Jeruzālemes viņš paceļ Savu balsi, tā ka debess un zeme dreb. Bet Tas Kungs ir patvērums Saviem ļaudīm un stiprums Israēla bērniem.
Angraeng loe Zion mae hoiah hang ueloe, Jerusalem hoiah doeh hang tih; van hoi long to anghuen tih; toe Angraeng loe angmah ih kaminawk hanah abuephaih ahmuen ah om tih, Israel caanawk hanah loe thacakhaih ah om tih.
17 Un jūs manīsiet, ka Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas dzīvo Ciānā, Savā svētā kalnā, un Jeruzāleme būs svēta vieta, un sveši tur vairs neies cauri.
To naah Kai loe, kaimah ih kaciim mae Zion ah kaom, nangcae ih Angraeng Sithaw ni, tiah na panoek o tih: Jerusalem loe ciimcai tih boeh, prae kalah kaminawk mah natuek naah doeh muk o mak ai boeh.
18 Un tai dienā pilēs salds vīns no kalniem un piens tecēs no pakalniem, un visi Jūda strauti būs pilni ūdens, un avots izlēks no Tā Kunga nama, tas slacinās visu Sitimas ieleju.
To na niah loe mae mah, misurtui to tacawtsak tih, maesomnawk mah tahnutui longsak tih, Judah ih vacongnawk ah kalen parai tui to long tih; Angraeng ih im hoiah tui to puek ueloe, Shitim azawn to tui paek o tih boeh.
19 Ēģipte taps postā un Edoms par tukšu vietu, tā varas darba dēļ, kas darīts pie Jūda bērniem, kuru zemē tie izlējuši nenoziedzīgas asinis.
Judah kaminawk to misa ah suek o, angmacae prae thungah kaom sakpazaehaih tawn ai kaminawk to nihcae mah athii long o sak pongah, Izip loe angqai krang ueloe, Edom loe kapong sut praezaek ah om tih.
20 Bet Jūda pastāvēs mūžīgi un Jeruzāleme uz cilšu ciltīm.
Judah loe cak poe ueloe, Jerusalem doeh adung maeto pacoeng maeto cak poe tih boeh.
21 Un Es atriebšu tās asinis, ko Es vēl nebiju atriebis. Un Tas Kungs dzīvos Ciānā.
Angraeng loe Zion ah oh pongah, ka ciimsak ai ih nihcae ih athii to ka ciimsak han boeh.
