Joēla 2
1 Bazūnējiet ar bazūni Ciānā, un lai skan stipri Manā svētā kalnā; lai visi zemes iedzīvotāji dreb, jo Tā Kunga diena nāk, jo tā ir tuvu:
Tumging tothon Jerusalema samun, kalhang theng chunga, galkon dingin awthongin samun, mijouse kichan kitihot lhulsoh keijuhen, ajeh chu Pakai nikho chu ichunguvah ahung lhung tai.
2 Melna un tumša diena, apmākusies un miglaina diena. Kā rīta blāzma izplešas pār kalniem, tā liela un varena tauta, kāda nemūžam nav bijusi un pēc vairs nemūžam nebūs uz radu radiem.
Hiche hi muthim lhangkhal kiheh nikho, meibol satah leh vomletlut jeng. Hetman louvin, molsang dung jousea chun galmi nasatah leh thaneitah ahung konun, hitobang hi tumasang’a ana um khalou, umjong hung umkitlou ding ahi.
3 Viņas priekšā rij uguns, un viņai nopakaļ deg liesma; zeme viņas priekšā ir kā Ēdenes dārzs, bet aiz viņas tukša posta vieta; neviens no tās nevar izbēgt.
Amasang’u meiyin akachaiyin, anung sang’u meikongin aleo velvullun, amasang’u Eden honsung abangin, anung lamu vang imacha umlou ahomkeo ahi.
4 Viņu ģīmis ir kā zirgu ģīmis, un kā jātnieki, tāpat viņi skrien.
Aum dan’u Sakolte abangun, sakol galsat bangin amalama alhai lhai jengun,
5 Tie atlec pa kalnu virsgaliem, kā rati rīb, kā uguns liesma sprēgā, kas rugājus aprij, kā varena tauta, kas apbruņota uz karu.
Ahu sanletlut jengun, sakol kangtalai tampi gin abangin, molsanglai jousea alhuh lhuhin akijamun, mei’in changpol akahgin bangin apoh chet chutin, galmuna pong dinga kigoltoh sepaite thahattah tobang ahiuve.
6 Viņu ieraudzīdami, ļaudis iztrūcinājās, visu vaigu sārtums nobāl.
Mipite jouse akicha gamtauvin ahi, amai nguisoh keijun, aki tihot hot gamtauve.
7 Tie skrien kā varoņi, kā kara vīri tie uzkāpj uz mūriem; un tie ikviens iet pa savu ceļu un neatkāpjās no savas tekas.
Gal hangtah bangin adalkhum khum jenguvin, Sepaite bangin paldung jouse atom lhahdeh jengun ahi.
8 Tie nespiež viens otru, ikviens staigā savā kārtā, un jebšu krīt kara ieročos, tomēr tie netop aizturēti.
Khat le khat jong akinehto pouve. Ajotna ding lampi cheh a jangpetin acheuve. Itobang umjong leh chehchao louvin ajotpai pai jengun ahi.
9 Tie staigā pa pilsētu, tie skrien pa mūriem, tie iekāpj namos, tie nāk caur logiem iekšā kā zaglis.
Khopi jengjong atomchah sohkeijun, paldung jousea avahcheh sohkeijun, insung jousea alutsohkeijun, gucha bangin kotneo ho a alutun ahi.
10 Viņas priekšā dreb zeme, debess trīc, saule un mēnesis aptumšojās, un zvaigznes ierauj savu spožumu.
A masang’u ling akihot leovin ahi. Nisa leh lhathah geijin athim deltan, Ahsi in jong avah-u apetapouve.
11 Un Tas Kungs paceļ Savu balsi Sava karaspēka priekšā, jo Viņa lēģeris ir varen liels, jo varens ir Viņa vārda izdarītājs, jo Tā Kunga diena ir liela un ļoti briesmīga, - kas to var panest?
Pakaiyin a sepaite thu ahin pen, Awthonga sappumin alamkaiyin ahi. Hiche hi thanei tah galmi ahije, amahon athupeh anit sohkeijui. Pakai nikho chu anasa behseh jengin, tijat aum lheh jengin, kichat aum lheh jeng’e. Koiham hiche nikho dou jou ding’a chu!
12 Bet arī tagad Tas Kungs saka: atgriežaties pie Manis ar visu savu sirdi, un ar gavēšanu un ar raudāšanu un ar nožēlošanu.
Hiche jeh chun Pakaiyin aseije, “Phat umpetin ka hengah hung kiheijun, Na lungthim’u neipeuvin. Anngol pum, kap pumin Chuleh lhase pumin, hungun.
13 Un saplēšat savas sirdis un ne savas drēbes, un atgriežaties pie Tā Kunga, sava Dieva, jo viņš ir laipnīgs un sirdsžēlīgs, lēnprātīgs un no lielas žēlastības, un viņam ir žēl par to postu.
Lhase pumin na ponsil bot’eh hihun, ahin na lungsungu bot tel jouvin. Na Pakai na Pathen henga hung kile kitun. Ama mikhoto leh lungset them ahijehin lunghang vahlou chuleh ngilutna dimset ahi. Thilsea kon’a alung khelji thei ahi.
14 Kas zin, varbūt ka Viņš atgriezīsies, un Viņam būs žēl, un atstās svētību aiz Sevis, ēdamu upuri un dzeramu upuri priekš Tā Kunga, jūsu Dieva!
Ama kisih henlang kile heikit jong leh kon ija ahet ding ham? chule anunga phatthei bohna lhosoh thilto hihen lengpitwi thilto hijong leh masanga banga Pakai na Pathena ding ahi.
15 Bazūnējiet ar bazūni Ciānā, svētījiet gavēni, izsauciet sapulces dienu.
Jerusalem a sumkon kimutun lang, anngol ding phat phongdoh un, mipite koukhomun, phattheiboh pumin kikhom’un.
16 Sapulcinājiet ļaudis, svētījiet draudzi, sapulcinājiet vecajus, sasauciet bērniņus un zīdāmos pie krūtīm. Lai brūtgāns iet no sava kambara un brūte no savas vietas.
Mijouse khom’un, upa ho, chapangho chuleh chapangsen geijin, Mouneipu chu aumna dan sunga kon in koudoh hen.
17 Starp priekšnamu un altāri lai raud priesteri, Tā Kunga sulaiņi, un lai saka: ak Kungs, žēlo Savus ļaudis un nenodod Savu mantību par nievāšanu, ka pagāni tos neapsmej! Kādēļ starp tautām būs sacīt: kur viņu Dievs?
Pakai umna muna Pakai lhacha kin bol’a pang Thempupa chu hongcha le Maicham kikah laiya chun ding hen lang kap uhen, taona mang hen. “Pakai! namite hoidohin! tin.
18 Tad Tas Kungs iekarsa Savas zemes pēc un saudzēja Savus ļaudis.
Pakaiyin amite lungset hen chuleh thangset’in amite gamsung vengtup hen.
19 Un Tas Kungs atbildēja un sacīja uz Saviem ļaudīm: redzi, Es jums sūtīšu labību un vīnu un eļļu, ka jūs ar to topat pieēdināti, un Es jūs vairs nenodošu par nievāšanu starp pagāniem.
Pakaiyin donbut nante.“Ven! keiman changleh lengpiga thah chuleh olive thao, nangaichat lhingsetin kahin thot’e, Chuteng leh nava a naneh uva, chimsetna na dondiu ahi; chutah leh kenjong namtin vaipi laha seiset’a ka umsah lou dingu ahitai.
20 Un Es atstādināšu tālu no jums to ziemeļnieku un to aizdzīšu sakaltušā un tukšā zemē, viņa priekšējus(pulkus) rīta jūrā un viņa pakaļējus(pulkus) vakara jūrā. Un viņa smarža kāps uz augšu, un viņa smirdums uzcelsies, jo viņš lielījās savos darbos.
Keiman hiche galmi hohi sahlam gamkal’a kadalmong diu ahi. Keiman Amaho hi gamjao laha kasol mong ding ahi. Amasanga pangho jong twipi thia kadellut ding, chu a anai lama umho jong Mediterranan dillen’a kadellut ding ahi. Chutah le thillui namlet lutin kitungdoh inte, ajeh chu Pakaiyin thil lentah aboldoh tai.
21 Nebīsties, zeme! Priecājies un esi līksma, jo Tas Kungs dara lielas lietas.
Kichahihun, kamite. Kipah unlang thanomun, Pakaiyin thil lentahho abol jeh'in.
22 Nebīstaties, zvēri laukā! Jo ganības tuksnesī atkal nesīs jaunu zāli, jo koki nesīs savus augļus, vīna koks un vīģes koks izdos savu spēku.
Kichahihun gamsunga gamsa ho jouse, gamsunga hampa ho gang taha Hung dondoh thah kitna eng kit ding ahi. Thingphung jouse jong hung ga kit ding ahi. Theichang phung leh Lengpi gui jong lhingsetin aga kitlhon tai.
23 Un Ciānas bērni, priecājaties un līksmojaties iekš Tā Kunga, sava Dieva! Jo Viņš jums dos taisnības mācītāju un jums sūtīs lietu, agro lietu un vēlo lietu kā papriekš.
Kipahun, nangho Jerusalema um mite, kipahun na Pakai Pathen a. Akitahna vetsahna dingin aman gotwi ahin juhsah tai, chavang laiya jong ajuh sah kit ding chuleh gojuh lai jeng’a jong ajuh sah ding ahi.
24 Un kloni būs pilni labības, un spaidi pārtecēs no vīna un eļļas.
Changphol jouse jong chang dimsoh ding, chule umle bel jouse jong lengpitwi le Olive thao letlhasohhel ding ahi.
25 Tā Es jums atmaksāšu tos gadus, ko siseņi, vaboles un kukaiņi un kāpuri ir noēduši, Mans lielais karaspēks, ko Es jums biju sūtījis.
Pakaiyin aseije, “Na mansah jouse namu kit ding ahi.” Thing lung nehjou sa, lungmul neh jousa, lungtol leh khaokhopi ten aneh jousa ho cheng na nungmu kit diu ahi. Nangma douna a hiche galmi hattah ho hinsol chu keima kahi.
26 Un jūs ēdin ēdīsiet un pieēdīsities un slavēsiet Tā Kunga, sava Dieva, vārdu, kas brīnišķi jums ir darījis, un Mani ļaudis netaps kaunā ne mūžam.
Nehle chah nangaichat jouse namu kit ding ahi, chuleh na Pakai na Pathen na thangvah kit ding ahi, chutia chu, kamite chun jachatna amukitlou diu ahitai.
27 Un jūs manīsiet, ka Es esmu Israēla vidū, un ka Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, un cits neviens, un Mani ļaudis netaps kaunā ne mūžam.
Chuteng leh keima kami Israelte laha aum’e ti nahet ding’u ahi, chule Keima na Pakai na Pathenu hing ting, chuleh Pathen dang aum poi ti nahet diu, chutia chu kamiten jachatna amukitlou heldiu ahitai.
28 Pēc tam tas notiks, ka Es Savu Garu izliešu pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas sludinās praviešu mācību, jūsu vecaji sapņos sapņus, jūsu jaunekļi redzēs parādīšanas.
“Chuteng leh hichengse kibol jouva hi keiman ka Lhagao mijouse chunga ka buhlhah ding, nachapateu le nachanuteuvin gaothu aphondoh uva, na upa houvin mang amatdiu chuleh na gollhang houvin Lhagao thilmu anei diu ahi.
29 Arī pār kalpiem un pār kalponēm Es izliešu Savu Garu tanīs dienās.
Hiche nikho teng chule sohte chung jenga jong, pasal le numei chunga jong ka Lhagao ka buhlhah ding ahi.
30 Un Es darīšu brīnumus debesīs un zemes virsū, asinis un uguni un dūmu tvaiku.
Chuleh vana thil kidang kaso saha chule leiset chunga hi thisan le meikong chuleh meikhu a melchihna kavetsah ding ahi.
31 Saule taps pārvērsta par tumsību un mēnesis par asinīm, pirms nekā nāks Tā Kunga lielā un bijājamā diena.
Nisa hung thim ding chuleh Lha thisan hung soh ding, Pakai nikho tijat umtah leh loupitah hunglhun masanga hicheng hi hungsoh ding ahi.
32 Un notiks, ka ikviens, kas Tā Kunga vārdu piesauks, taps izglābts. Jo Ciānas kalnā un Jeruzālemē būs glābšana, kā Tas Kungs ir runājis, un pie tiem atlikušiem būs tie, ko Tas Kungs aicinās.
Chutengleh Pakai mina tao chan chu kihuhhing ding ahi, ajeh chu Pakaiyin asei masatsa ahingdoh ho laha Pakaiyin akoudoh umding mong ahi, tia asei banga chu Zion Molsang, Jerusalem sunga ahing doh ho lah’a Pakaiyn akoudoh umtei ding ahi.
