Joēla 1
1 Šis ir Tā Kunga vārds, kas notika uz Joēli, Petuēļa dēlu.
O KA olelo a Iehova ia Ioela ke keiki a Petuela.
2 Klausiet šo vārdu, vecaji, un atgriežat ausis, visi zemes iedzīvotāji! Vai tāda lieta notikusi jūsu dienās vai jūsu tēvu dienās?
E hoolohe oukou i keia, e ka poe kahiko, E haliu mai ka pepeiao, e ka poe a pau o ka aina e noho ana; Ua hiki mai anei keia i ko oukou mau la, A i na la hoi o ko oukou mau makua?
3 Sludinājiet to saviem bērniem, un lai jūsu bērni to stāsta saviem bērniem, un atkal viņu bērni nākamam augumam.
E hai aku oukou i keia i ka oukou poe keiki, A o ka oukou mau keiki i ka lakou poe keiki, A o ka lakou mau keiki i ka hanauna mahope.
4 Ko kāpuri atlicina, to ēd siseņi, un ko siseņi atlicina, to ēd vaboles un ko vaboles atlicina, to ēd kukaiņi.
O ka mea i koe i ka uhini hulu ole, ua pau ia i ka uhini: A o ka mea i koe i ka uhini, ua pau ia i ka uhini huluhulu, A o ka mea i koe i ka uhini huluhulu, ua pau ia i ka uhini hulu ole.
5 Uzmostaties, piedzērušie, un raudiet! Un kauciet, visi vīna plītnieki, par to jauno vīnu, jo tas ir atrauts no jūsu mutes.
E ala oukou, e na mea on a, a e uwe iho; E aoa hoi, e na mea inu waina a pau, no ka waina hou, No ka mea, ua laweia'ku ia mai ko oukou waha aku.
6 Jo tauta ceļas pret manu zemi, varena un neskaitāma; viņas zobi ir lauvas zobi, un dzerokļi viņai ir kā vecam lauvam.
No ka mea, ua hele mai ka lahuikanaka maluna o ko'u aina, he ikaika, aole e pau i ka helu, O kona mau niho, he niho o ka liona; A o kona niho aoao, he niho o ka liona wahine.
7 Tā ir izpostījusi manu vīna koku un par žagariem darījusi manu vīģes koku; viņa to mizot ir nomizojusi un nometusi, viņa zari ir palikuši balti.
Ua luku aku ia i kuu kumuwaina, A ua hemo i ka ili o kuu laau fiku: Ua hemo i kona ili a pau, a ua hoolei aku ia mea; Ua keokeo kona mau lala.
8 Vaidi kā jumprava, ar maisu apjozusies, sava jaunības brūtgāna dēļ.
E uwe iho e like me ka wahine mare i kaeiia i ke kapa inoino no ke kane o kona wa opiopio.
9 Ēdamais upuris un dzeramais upuris ir atrauts no Tā Kunga nama; priesteri, Tā Kunga sulaiņi, bēdājās.
Ua okiia ka mohai makana, a me ka mohai inu mai ka hale o Iehova aku; Ua uwe na kahuna, na lawehana a Iehova.
10 Tīrums ir postīts, zeme noskumusi, jo labība ir postīta, vīns sakaltis un eļļa iet bojā.
Ua lukuia ka mahinaai, Ua uwe ka aina, No ka mea, ua lukuia ka ai, Ua maloo ka waina hou, ua emi iho ka aila.
11 Arāji paliek kaunā, vīna dārznieki kauc par kviešiem un miežiem, jo tīruma pļaušana ir pagalam.
E hilahila oukou, e na mahiai; E aoa oukou, e na mahiwaina, no ka huapalaoa, a no ka bale; No ka mea, ua nele ka ohi ai ana o ka mahinaai.
12 Vīna koks ir sakaltis un vīģes koks iet bojā, granātābele un palmu koks un ābele, visi koki laukā ir nokaltuši, un līksmība ir nonīkusi pie cilvēku bērniem.
Ua maloo ke kumuwaina, Ua mae ka laau fiku; Ua mae ka laau pomagerane, o ka laau pama, a me ka laau ohia, o na laau a pau o ke kula: No ka mea, ua pau ka olioli o na keiki a kanaka;
13 Apjožaties un žēlojaties, priesteri, kauciet, altāra sulaiņi, ejat, paliekat maisos cauru nakti, mana Dieva sulaiņi, jo ēdamais upuris un dzeramais upuris ir atrauts no mana Dieva nama.
E kaei ia oukou iho, a e kanikau, e na kahuna: E aoa oukou, e na lawehana o ke kuahu: E hele mai, e noho a ao ka po iloko o ke kapa inoino, e na lawehana a kuu Akua: No ka mea, ua hookiia ka mohai makana, a me ka mohai inu mai ka hale aku o ko oukou Akua.
14 Svētījat gavēni, izsauciet sapulces dienu, sapulcinājiet vecajus, visus zemes iedzīvotājus uz Tā Kunga, sava Dieva, namu un piesauciet To Kungu.
E hoolaa i ka hookeai ana, E kahea aku i ka halawai, E hoakoakoa i ka poe kahiko, I na kanaka a pau o ka aina, ma ka hale o Iehova ko oukou Akua, A e hea aku ia Iehova.
15 Ak vai, par to dienu! Jo Tā Kunga diena ir tuvu un nāks kā posts no tā Visuvarenā.
Auwe no ka la! No ka mea, ua kokoke mai ka la o Iehova, A me he make la e hiki mai ai ia mai ka Mea mana mai.
16 Vai barība priekš mūsu acīm nav atrauta, prieks un līksmība no mūsu Dieva nama?
Aole anei i okiia ka ai imua o ko kakou maka? O ka olioli a me ka hauoli mai ka hale aku o ko kakou Akua?
17 Graudi apakš zemes satrūdējuši, mantu nami ir tukši, šķūņi sagruvuši, jo labība nokaltusi.
Ua popopo na hua malalo iho o ko lakou lepo, Ua wawahiia na hale papaa, Ua hoohioloia na hale ai; No ka mea, ua maloo ka ai.
18 Ak, kā vaid lopi! Vēršu ganāmie pulki apstulbuši, jo tiem nav ganības, un avju pulki iet bojā.
Nani ka u ana o na holoholona! Ua pilikia na kumu bipi, No ka mea, aohe ai na lakou; Ua hoopauia hoi na kumu hipa.
19 Tevi, ak Kungs, es piesaucu, jo uguns ir aprijis tuksneša ganības, un liesma ir iededzinājusi visus kokus laukā.
E Iehova, ia oe no wau e kahea aku nei, No ka mea, ua ai ke ahi i ka uliuli o ka waonahele, Ua hoopau ka lapalapa ahi i na laau a pau o ke kula.
20 Pat zvēri laukā Tevi piesauc, jo ūdensupes izsīkušas, un uguns ir aprijis tuksneša ganības.
Ke auwe aku nei na holoholona o ke kula ia oe; No ka mea, ua maloo na wai o na kahawai, A ua pau i ke ahi ka uliuli o ka waonahele.
