Ījaba 1
1 Viens vīrs bija Uca zemē, Ījabs vārdā, un tas bija sirdsskaidrs un taisns un dievbijīgs un sargājās no ļauna.
HE kanaka ma ka aina o Uza, o Ioba kona inoa, ua pono, ua pololei hoi ua kanaka la, a ua makau no ia i ke Akua, a hoopale i ka hewa.
2 Un tam dzima septiņi dēli un trīs meitas.
Ua hanauia nana ehiku mau keikikane, a me na kaikamahine ekolu.
3 Un viņam lopu bija septiņtūkstoš avis un trīstūkstoš kamieļi un piecsimt jūgi vēršu un piecsimt ēzeļu mātes un ļoti liela saime; un viņš bija lielāks nekā visi austruma ļaudis.
O kana waiwai, ehiku tausani hipa me na kao, ekolu tausani kamelo, elima haneri bipikaulua a elima haneri hoki wahine, a he nui loa kona poe ohua; nolaila, ua oi aku ke koikoi o keia kanaka mamua o na kanaka a pau o ka hikina.
4 Un viņa dēli gāja un taisīja dzīres ikviena namā savā dienā, un sūtīja un aicināja savas trīs māsas, līdz ar tiem ēst un dzert.
A hele aku la kana mau keikikane, a ahaaina iho la ma ka hale, o kela mea keia mea o lakou i kona la; a hoouna aku la, a hea aku i ko lakou mau kaikuwahine ekolu, e ai pu a e inu pu me lakou.
5 Kad nu tās dzīru dienas bija apkārt, tad Ījabs sūtīja (atgādinājumu šķīstīties) un tos svētīja un cēlās no rīta agri un upurēja dedzināmos upurus pēc visu viņu skaita, jo Ījabs sacīja: Varbūt, ka mani dēli apgrēkojušies un Dievam savā sirdī atsacījuši. Tā Ījabs darīja ikdienas.
A i ka manawa i hala ae ai na la o ka ahaaina ana, hoouna aku la o Ioba a hoomaemae ia lakou, a ala ae la i kakahiaka nui, a kaumaha aku la i na mohaikuni e like me ka nui o lakou a pau; no ka mea, i iho la o Ioba, Malia paha ua hana hewa ka'u mau keikikane, a ua olelo hoino i ke Akua ma ko lakou naau. Pela o Ioba i hana'i i na la a Pau.
6 Un notikās kādā dienā, kad Dieva bērni nāca stāties Tā Kunga priekšā, tad sātans arīdzan atnāca viņu starpā.
A i kekahi la, i ka manawa i hele ai na keiki a ke Akua e hoike aku ia lakou iho imua o Iehova, i hele mai hoi o Satana iwaena o lakou.
7 Un Tas Kungs sacīja uz sātanu: no kurienes tu nāci? Un sātans Tam Kungam atbildēja un sacīja: esmu gājis apkārt pa pasauli un to esmu izstaigājis.
A i mai la o Iehova ia Satana, Nohea oe i hele mai nei? olelo aku la o Satana ia Iehova, Mai ka auwana ana ma ka honua, a mai ka hele ana io ia nei malaila.
8 Un Tas Kungs sacīja uz sātanu: vai tu neesi licis vērā Manu kalpu Ījabu? Jo neviena tāda nav pasaulē kā viņš, sirdsskaidrs, taisns un dievbijīgs vīrs, un kas tā sargās no ļauna.
I mai la o Iehova ia Satana, Ua noonoo pono anei oe i ka'u kauwa ia Ioba, aohe mea like me ia ma ka honua, he kanaka pono me ka pololei, ua makau i ke Akua, a ua hookaaokoa i ka hewa.
9 Tad sātans atbildēja Tam Kungam un sacīja: vai tad Ījabs velti Dievu bīstas?
Alaila olelo aku la o Satana ia Iehova, i aku la, Ke makau kumu ole la anei o Ioba i ke Akua?
10 Vai Tu viņu un viņa namu un visu, kas tam pieder, neesi visapkārt aptaisījis tā kā ar sētu? Viņa roku darbu Tu esi svētījis, un viņa lopi ir vairojušies zemē.
Aole anei oe i hoopuni ia ia, a me kona hale a me kona mea a pau i ka pa ma na aoao a pau? Ua hoopomaikai oe i ka hana a kona mau lima, a mahuahua kona waiwai ma ka aina.
11 Bet nu izstiep jel Savu roku un aizskar, kas tam pieder, tiešām viņš Tev vaigā atsacīsies.
Aka, e kikoo aku ano i kou lima, a hoopa i kana mau mea a pau, a e hoino no kela ia oe imua o kou maka.
12 Un Tas Kungs sacīja uz sātanu: redzi, viss, kas tam pieder, lai ir tavā rokā, tikai pie viņa paša nepieliec savu roku. Un sātans aizgāja no Tā Kunga.
Olelo mai la o Iehova ia Satana, Aia hoi, iloko o kou lima kana mau mea a pau; aka, maluna ona mai kau aku oe i kou lima. A hele aku la o Satana mai ke alo aku o Iehova.
13 Kad nu kādā dienā viņa dēli un meitas ēda un vīnu dzēra sava pirmdzimušā brāļa namā,
A i kekahi la, i ka manawa o kana mau keikikane a me kana mau kaikamahine e ahaaina ana, a e inu waina ana iloko o ka hale o ko lakou hanau mua;
14 Tad vēstnesis nāca pie Ījaba un sacīja: vērši ara un ēzeļu mātes pie tiem bija klāt ganos.
Hele mai kekahi elele io Ioba la, i mai la, O na bipikauo e hoopalau ana, a o na hoki wahine e ai ana ma ko lakou aoao;
15 Tad Arābi ielauzās un tos paņēma un kāva tos puišus ar zobena asmeni, un es viens pats tikai esmu izbēdzis, tev to stāstīt.
A popoi mai la ka poe Seba maluna o lakou, a lawe pio aku la i ia lakou; a pepehi iho la lakou i na kanaka opiopio me ka maka o ka pahikaua; a owau wale no ka i pakele e hai aku ia oe.
16 Kamēr tas vēl runāja, cits atnāca un sacīja: Dieva uguns krita no debess un iededzināja avis un puišus un tos sadedzināja pavisam, un es viens pats tikai esmu izbēdzis, tev to stāstīt,
A i kana kamailio ana, hele mai kekahi, i mai la, Ua lele mai ke ahi a ke Akua mai ka lani mai, a ua ai iho i na hipa a me na kahu, a ua hoopau ia lakou; a owau wale no ka i pakele e hai aku ia oe.
17 Kamēr tas vēl runāja, cits atnāca un sacīja: Kaldeji taisījās trijos pulkos un uzbruka kamieļiem un tos paņēma un kāva tos puišus ar zobena asmeni, un es viens pats tikai esmu izbēdzis, tev to stāstīt.
A i kana kamailio ana, hele mai kekahi e ae, i mai la, Hoonohonoho iho la ka poe Kaledea i ekolu poe kaua, a lele mai lakou maluna o na kamelo, a lawe pio aku ia lakou, a pepehi iho la i na kauwa opiopio me ka maka o ka pahikaua; a owau wale no ka i pakele e hai aku ia oe.
18 Kamēr tas vēl runāja, cits atnāca un sacīja: tavi dēli un tavas meitas ēda un dzēra vīnu sava pirmdzimušā brāļa namā.
I kana kamailio ana, hele mai kekahi e ae, i mai la, O kau mau keikikane, a me kau mau kaikamahine, e ai ana a e inu waina ana iloko o ka hale o ko lakou hanau mua:
19 Un redzi, briesmīga vētra nāca no tuksneša puses un aizņēma tos četrus nama stūrus, ka tas sagruva uz tiem jaunekļiem, un tie nomira, un es viens pats tikai esmu izbēdzis, tev to stāstīt.
Aia hoi, hiki mai la ka makani ikaika mai ka aoao o ka waonahele mai, a nou mai ma na kihi eha o ka hale, a hina iho la ia maluna o na kanaka opiopio, a ua make lakou; a owau wale no ka i pakele e hai aku ia oe.
20 Tad Ījabs cēlās un saplēsa savus svārkus un apcirpa savu galvu un metās pie zemes un pielūdza
Alaila ku ae la o Ioba, a baehae iho la i kona aahu, a ako i kona poo, a hina ilalo i ka honua, a hoomana aku la,
21 Un sacīja: kails esmu nācis no savas mātes miesām un kails atkal aiziešu. Tas Kungs ir devis, Tas Kungs ir ņēmis, Tā Kunga vārds lai ir slavēts!
I iho la, I hele kohana mai no au mai ka opu mai o ko'u makuwahine, a e hoi kohana aku au ilaila: na Iehova i haawi mai, na Iehova hoi i lawe aku; e hoomaikaiia ka inoa o Iehova.
22 Visās šinīs lietās Ījabs neapgrēkojās un neturējās aplam pret Dievu.
Ma keia mea a pau, aole o Ioba i hana hewa, aole hoi ia i hooili wale aku i ka hewa i ke Akua.
