Ījaba 9
1 Ījabs atbildēja un sacīja:
et respondens Iob ait
2 Patiesi, es zinu, ka tas tā ir: jo kā cilvēks varētu taisns būt tā stiprā Dieva priekšā?
vere scio quod ita sit et quod non iustificetur homo conpositus Deo
3 Ja viņš grib ar To tiesāties, tad tas Viņam uz tūkstošiem ne vārda nevar atbildēt.
si voluerit contendere cum eo non poterit ei respondere unum pro mille
4 Viņš ir gudrs no sirds un stiprs no spēka; kas pret Viņu var tiepties un pastāvēt?
sapiens corde est et fortis robore quis restitit ei et pacem habuit
5 Viņš pārceļ kalnus, un tie nemana, ka Viņš tos apgāž Savā dusmībā.
qui transtulit montes et nescierunt hii quos subvertit in furore suo
6 Viņš kustina zemi no viņas vietas, ka viņas pamati trīc.
qui commovet terram de loco suo et columnae eius concutiuntur
7 Viņš pavēl saulei, tad tā neuzlec, Viņš aizspiež zieģeli priekš zvaigznēm.
qui praecipit soli et non oritur et stellas claudit quasi sub signaculo
8 Viņš viens izplata debesis un staigā pa jūras augstumiem.
qui extendit caelos solus et graditur super fluctus maris
9 Viņš radījis tos vāģus(Lāci), Orijonu un Sietiņu un tās zvaigznes pret dienasvidu.
qui facit Arcturum et Oriona et Hyadas et interiora austri
10 Viņš dara lielas lietas, ko nevar izprast, un brīnumus, ko nevar izskaitīt.
qui facit magna et inconprehensibilia et mirabilia quorum non est numerus
11 Redzi, Viņš man iet secen, ka To neredzu, Viņš staigā garām, ka To nesamanu.
si venerit ad me non videbo si abierit non intellegam eum
12 Redzi, kad Viņš aizgrābj, kas Viņu kavēs, kas uz Viņu sacīs: ko Tu dari?
si repente interroget quis respondebit ei vel quis dicere potest cur facis
13 Dievs neaptur Savas dusmas, apakš Viņa tā varenā palīgi lokās.
Deus cuius resistere irae nemo potest et sub quo curvantur qui portant orbem
14 Kā tad nu es Viņam varētu atbildēt un atrast vārdus pret Viņu?
quantus ergo sum ego qui respondeam ei et loquar verbis meis cum eo
15 Jo, kad es arī taisns būtu, taču es nevaru atbildēt, bet man būtu savs soģis jāpielūdz.
qui etiam si habuero quippiam iustum non respondebo sed meum iudicem deprecabor
16 Jebšu es sauktu, un Viņš man atbildētu, taču es nevarētu ticēt, ka Viņš klausīšot manu balsi.
et cum invocantem exaudierit me non credo quod audierit vocem meam
17 Jo Viņš sagrābtu mani tā kā ar vētru un vairotu manas nepelnītas vainas.
in turbine enim conteret me et multiplicabit vulnera mea etiam sine causa
18 Viņš manam garam neļautu atspirgties, bet mani pieēdinātu ar rūgtumiem.
non concedit requiescere spiritum meum et implet me amaritudinibus
19 Ja spēka vajag, redzi, Viņš ir varens, un ja tiesā jānāk, kas Viņu sauks priekšā?
si fortitudo quaeritur robustissimus est si aequitas iudicii nemo pro me audet testimonium dicere
20 Ja es būtu taisns, tad mana mute mani pazudinātu, ja es būtu skaidrs, taču Viņš man pierādītu vainu.
si iustificare me voluero os meum condemnabit me si innocentem ostendere pravum me conprobabit
21 Es esmu nenoziedzīgs, es savu dvēseli nežēloju, man riebj dzīvot.
etiam si simplex fuero hoc ipsum ignorabit anima mea et taedebit me vitae meae
22 Viena alga! tādēļ es saku: Viņš izdeldē nenoziedzīgu un bezdievīgu.
unum est quod locutus sum et innocentem et impium ipse consumit
23 Kad Viņa rīkste piepeši nonāvē, tad Viņš smejas par nenoziedzīgo izsamišanos.
si flagellat occidat semel et non de poenis innocentum rideat
24 Zeme top dota bezdievīgā rokā, Viņš apklāj viņas tiesnešu vaigus. Ja tas tā nav, kas tad to dara?
terra data est in manu impii vultum iudicum eius operit quod si non ille est quis ergo est
25 Manas dienas jo ātras bijušas nekā skrējējs, tās ir aiztecējušas un labuma nav redzējušas.
dies mei velociores fuerunt cursore fugerunt et non viderunt bonum
26 Tās aizgājušas kā vieglas laivas, kā ērglis, kas šaujas uz barību.
pertransierunt quasi naves poma portantes sicut aquila volans ad escam
27 Kad es domāju: es gribu aizmirst savas vaimanas un pamest savu skumību un atspirgties,
cum dixero nequaquam ita loquar commuto faciem meam et dolore torqueor
28 Tad es iztrūkstos par visām savām sāpēm; es zinu, ka Tu mani neturi par nenoziedzīgu,
verebar omnia opera mea sciens quod non parceres delinquenti
29 Ja man būs vainīgam būt, - kāpēc tad man velti nodarboties?
si autem et sic impius sum quare frustra laboravi
30 Jebšu es mazgātos sniegā un šķīstītu savas rokas sārmā,
si lotus fuero quasi aquis nivis et fulserint velut mundissimae manus meae
31 Taču Tu mani iemērktu bedrē, tā ka manas drēbes no manis kaunētos.
tamen sordibus intingues me et abominabuntur me vestimenta mea
32 Jo Viņš nav tāds vīrs kā es, kam es varētu atbildēt, ka mēs kopā varētu iet priekš tiesas.
neque enim viro qui similis mei est respondebo nec qui mecum in iudicio ex aequo possit audiri
33 Nav mūsu starpā izšķīrēja, kas savu roku varētu likt uz mums abiem.
non est qui utrumque valeat arguere et ponere manum suam in ambobus
34 Kad Viņš atņemtu Savu rīksti no manis un Viņa biedēklis mani neiztrūcinātu, -
auferat a me virgam suam et pavor eius non me terreat
35 Tad es runātu un no Viņa nebītos; jo tā tas ar mani vis nav.
loquar et non timebo eum neque enim possum metuens respondere
