Ījaba 9
1 Ījabs atbildēja un sacīja:
ヨブこたへて言けるは
2 Patiesi, es zinu, ka tas tā ir: jo kā cilvēks varētu taisns būt tā stiprā Dieva priekšā?
我まことに其事の然るを知り 人いかでか神の前に義かるべけん
3 Ja viņš grib ar To tiesāties, tad tas Viņam uz tūkstošiem ne vārda nevar atbildēt.
よし人は神と辨爭はんとするとも千の一も答ふること能はざるべし
4 Viņš ir gudrs no sirds un stiprs no spēka; kas pret Viņu var tiepties un pastāvēt?
神は心慧く力強くましますなり 誰か神に逆ひてその身安からんや
5 Viņš pārceļ kalnus, un tie nemana, ka Viņš tos apgāž Savā dusmībā.
彼山を移したまふに山しらず 彼震怒をもて之を飜倒したまふ
6 Viņš kustina zemi no viņas vietas, ka viņas pamati trīc.
彼地を震ひてその所を離れしめたまへばその柱ゆるぐ
7 Viņš pavēl saulei, tad tā neuzlec, Viņš aizspiež zieģeli priekš zvaigznēm.
日に命じたまへば日いでず 又星辰を封じたまふ
8 Viņš viens izplata debesis un staigā pa jūras augstumiem.
唯かれ獨天を張り海の濤を覆たまふ
9 Viņš radījis tos vāģus(Lāci), Orijonu un Sietiņu un tās zvaigznes pret dienasvidu.
また北斗參宿昴宿および南方の密室を造りたまふ
10 Viņš dara lielas lietas, ko nevar izprast, un brīnumus, ko nevar izskaitīt.
大なる事を行ひたまふこと測られず奇しき業を爲たまふこと數しれず
11 Redzi, Viņš man iet secen, ka To neredzu, Viņš staigā garām, ka To nesamanu.
視よ彼わが前を過たまふ 然るに我これを見ず彼すすみゆき賜ふ然るに我之を曉ず
12 Redzi, kad Viņš aizgrābj, kas Viņu kavēs, kas uz Viņu sacīs: ko Tu dari?
彼奪ひ去賜ふ 誰か能之を沮まん 誰か之に汝何を爲やと言ことを得爲ん
13 Dievs neaptur Savas dusmas, apakš Viņa tā varenā palīgi lokās.
神其震怒を息賜はず ラハブを助る者等之が下に屈む
14 Kā tad nu es Viņam varētu atbildēt un atrast vārdus pret Viņu?
然ば我爭か彼に回答を爲ことを得ん 爭われ言を選びて彼と論ふ事をえんや
15 Jo, kad es arī taisns būtu, taču es nevaru atbildēt, bet man būtu savs soģis jāpielūdz.
假令われ義かるとも彼に回答をせじ 彼は我を審判く者なれば我彼に哀き求ん
16 Jebšu es sauktu, un Viņš man atbildētu, taču es nevarētu ticēt, ka Viņš klausīšot manu balsi.
假令我彼を呼て彼われに答へたまふともわが言を聽いれ賜ひしとは我信ぜざるなり
17 Jo Viņš sagrābtu mani tā kā ar vētru un vairotu manas nepelnītas vainas.
彼は大風をもて我を撃碎き 故なくして我に衆多の傷を負せ
18 Viņš manam garam neļautu atspirgties, bet mani pieēdinātu ar rūgtumiem.
我に息をつかさしめず 苦き事をもて我身に充せ賜ふ
19 Ja spēka vajag, redzi, Viņš ir varens, un ja tiesā jānāk, kas Viņu sauks priekšā?
強き者の力量を言んか 視よ此にあり 審判の事ならんか 誰か我を喚出すことを得爲ん
20 Ja es būtu taisns, tad mana mute mani pazudinātu, ja es būtu skaidrs, taču Viņš man pierādītu vainu.
假令われ義かるとも我口われを惡しと爲ん 假令われ完全かるとも尚われを罪ありとせん
21 Es esmu nenoziedzīgs, es savu dvēseli nežēloju, man riebj dzīvot.
我は全し 然ども我はわが心を知ず 我生命を賤む
22 Viena alga! tādēļ es saku: Viņš izdeldē nenoziedzīgu un bezdievīgu.
皆同一なり 故に我は言ふ神は完全者と惡者とを等しく滅ぼしたまふと
23 Kad Viņa rīkste piepeši nonāvē, tad Viņš smejas par nenoziedzīgo izsamišanos.
災禍の俄然に人を誅す如き事あれば彼は辜なき者の苦痛を笑ひ見たまふ
24 Zeme top dota bezdievīgā rokā, Viņš apklāj viņas tiesnešu vaigus. Ja tas tā nav, kas tad to dara?
世は惡き者の手に交されてあり 彼またその裁判人の面を蔽ひたまふ 若彼ならずば是誰の行爲なるや
25 Manas dienas jo ātras bijušas nekā skrējējs, tās ir aiztecējušas un labuma nav redzējušas.
わが日は驛使よりも迅く 徒に過さりて福祉を見ず
26 Tās aizgājušas kā vieglas laivas, kā ērglis, kas šaujas uz barību.
其はしること葦舟のごとく 物を攫まんとて飛かける鷲のごとし
27 Kad es domāju: es gribu aizmirst savas vaimanas un pamest savu skumību un atspirgties,
たとひ我わが愁を忘れ面色を改めて笑ひをらんと思ふとも
28 Tad es iztrūkstos par visām savām sāpēm; es zinu, ka Tu mani neturi par nenoziedzīgu,
尚この諸の苦痛のために戰慄くなり 我思ふに汝われを釋し放ちたまはざらん
29 Ja man būs vainīgam būt, - kāpēc tad man velti nodarboties?
我は罪ありとせらるるなれば何ぞ徒然に勞すべけんや
30 Jebšu es mazgātos sniegā un šķīstītu savas rokas sārmā,
われ雪水をもて身を洗ひ 灰汁をもて手を潔むるとも
31 Taču Tu mani iemērktu bedrē, tā ka manas drēbes no manis kaunētos.
汝われを汚はしき穴の中に陷いれたまはん 而して我衣も我を厭ふにいたらん
32 Jo Viņš nav tāds vīrs kā es, kam es varētu atbildēt, ka mēs kopā varētu iet priekš tiesas.
神は我のごとく人にあらざれば我かれに答ふべからず 我ら二箇して共に裁判に臨むべからず
33 Nav mūsu starpā izšķīrēja, kas savu roku varētu likt uz mums abiem.
また我らの間には我ら二箇の上に手を置べき仲保あらず
34 Kad Viņš atņemtu Savu rīksti no manis un Viņa biedēklis mani neiztrūcinātu, -
願くは彼その杖を我より取はなし その震怒をもて我を懼れしめたまはざれ
35 Tad es runātu un no Viņa nebītos; jo tā tas ar mani vis nav.
然らば我 言語て彼を畏れざらん 其は我みづから斯る者と思はざればなり
