Ījaba 9
1 Ījabs atbildēja un sacīja:
Joob answeride, and seide, Verili Y woot, that it is so,
2 Patiesi, es zinu, ka tas tā ir: jo kā cilvēks varētu taisns būt tā stiprā Dieva priekšā?
and that a man comparisound to God schal not be maad iust.
3 Ja viņš grib ar To tiesāties, tad tas Viņam uz tūkstošiem ne vārda nevar atbildēt.
If he wole stryue with God, he may not answere to God oon for a thousynde.
4 Viņš ir gudrs no sirds un stiprs no spēka; kas pret Viņu var tiepties un pastāvēt?
He is wiys in herte, and strong in myyt; who ayenstood hym, and hadde pees?
5 Viņš pārceļ kalnus, un tie nemana, ka Viņš tos apgāž Savā dusmībā.
Which bar hillis fro o place to anothir, and thei wisten not; whiche he distriede in his strong veniaunce.
6 Viņš kustina zemi no viņas vietas, ka viņas pamati trīc.
Which stirith the erthe fro his place, and the pilers therof schulen `be schakun togidere.
7 Viņš pavēl saulei, tad tā neuzlec, Viņš aizspiež zieģeli priekš zvaigznēm.
Which comaundith to the sunne, and it risith not; and he closith the sterris, as vndur a signet.
8 Viņš viens izplata debesis un staigā pa jūras augstumiem.
Which aloone stretchith forth heuenes, and goith on the wawis of the see.
9 Viņš radījis tos vāģus(Lāci), Orijonu un Sietiņu un tās zvaigznes pret dienasvidu.
Which makith Ariture, and Orionas, and Hiadas, `that is, seuene sterris, and the innere thingis of the south.
10 Viņš dara lielas lietas, ko nevar izprast, un brīnumus, ko nevar izskaitīt.
Which makith grete thingis, and that moun not be souyt out, and wondurful thingis, of whiche is noon noumbre.
11 Redzi, Viņš man iet secen, ka To neredzu, Viņš staigā garām, ka To nesamanu.
If he cometh to me, `that is, bi his grace, Y schal not se hym; if he goith awey, `that is, in withdrawynge his grace, Y schal not vndurstonde.
12 Redzi, kad Viņš aizgrābj, kas Viņu kavēs, kas uz Viņu sacīs: ko Tu dari?
If he axith sodeynli, who schal answere to hym? ethir who may seie to hym, Whi doist thou so?
13 Dievs neaptur Savas dusmas, apakš Viņa tā varenā palīgi lokās.
`God is he, whos wraththe no man may withstonde; and vndur whom thei ben bowid, that beren the world.
14 Kā tad nu es Viņam varētu atbildēt un atrast vārdus pret Viņu?
Hou greet am Y, that Y answere to hym, and speke bi my wordis with hym?
15 Jo, kad es arī taisns būtu, taču es nevaru atbildēt, bet man būtu savs soģis jāpielūdz.
Which also schal not answere, thouy Y haue ony thing iust; but Y schal biseche my iuge.
16 Jebšu es sauktu, un Viņš man atbildētu, taču es nevarētu ticēt, ka Viņš klausīšot manu balsi.
And whanne he hath herd me inwardli clepynge, Y bileue not, that he hath herd my vois.
17 Jo Viņš sagrābtu mani tā kā ar vētru un vairotu manas nepelnītas vainas.
For in a whirlewynd he schal al to-breke me, and he schal multiplie my woundis, yhe, without cause.
18 Viņš manam garam neļautu atspirgties, bet mani pieēdinātu ar rūgtumiem.
He grauntith not, that my spirit haue reste, and he fillith me with bittirnesses.
19 Ja spēka vajag, redzi, Viņš ir varens, un ja tiesā jānāk, kas Viņu sauks priekšā?
If strengthe is souyt, `he is moost strong; if equyte of doom is souyt, no man dar yelde witnessynge for me.
20 Ja es būtu taisns, tad mana mute mani pazudinātu, ja es būtu skaidrs, taču Viņš man pierādītu vainu.
If Y wole make me iust, my mouth schal dampne me; if Y schal schewe me innocent, he schal preue me a schrewe.
21 Es esmu nenoziedzīgs, es savu dvēseli nežēloju, man riebj dzīvot.
Yhe, thouy Y am symple, my soule schal not knowe this same thing; and it schal anoye me of my lijf.
22 Viena alga! tādēļ es saku: Viņš izdeldē nenoziedzīgu un bezdievīgu.
O thing is, which Y spak, he schal waste `bi deth also the innocent and wickid man.
23 Kad Viņa rīkste piepeši nonāvē, tad Viņš smejas par nenoziedzīgo izsamišanos.
If he betith, sle he onys, and leiye he not of the peynes of innocent men.
24 Zeme top dota bezdievīgā rokā, Viņš apklāj viņas tiesnešu vaigus. Ja tas tā nav, kas tad to dara?
The erthe is youun in to the hondis of the wickid; he hilith the face of iugis; that if he is not, who therfor is?
25 Manas dienas jo ātras bijušas nekā skrējējs, tās ir aiztecējušas un labuma nav redzējušas.
Mi daies weren swiftere than a corour; thei fledden, and sien not good.
26 Tās aizgājušas kā vieglas laivas, kā ērglis, kas šaujas uz barību.
Thei passiden as schippis berynge applis, as an egle fleynge to mete.
27 Kad es domāju: es gribu aizmirst savas vaimanas un pamest savu skumību un atspirgties,
Whanne Y seie, Y schal not speke so; Y chaunge my face, and Y am turmentid with sorewe.
28 Tad es iztrūkstos par visām savām sāpēm; es zinu, ka Tu mani neturi par nenoziedzīgu,
Y drede alle my werkis, witynge that thou `woldist not spare the trespassour.
29 Ja man būs vainīgam būt, - kāpēc tad man velti nodarboties?
Sotheli if Y am also thus wickid, whi haue Y trauelid in veyn?
30 Jebšu es mazgātos sniegā un šķīstītu savas rokas sārmā,
Thouy Y am waischun as with watris of snow, and thouy myn hondis schynen as moost cleene,
31 Taču Tu mani iemērktu bedrē, tā ka manas drēbes no manis kaunētos.
netheles thou schalt dippe me in filthis, and my clothis, `that is, werkis, schulen holde me abhomynable.
32 Jo Viņš nav tāds vīrs kā es, kam es varētu atbildēt, ka mēs kopā varētu iet priekš tiesas.
Trewli Y schal not answere a man, which is lijk me; nether that may be herd euenli with me in doom.
33 Nav mūsu starpā izšķīrēja, kas savu roku varētu likt uz mums abiem.
`Noon is, that may repreue euer eithir, and sette his hond in bothe.
34 Kad Viņš atņemtu Savu rīksti no manis un Viņa biedēklis mani neiztrūcinātu, -
Do he awei his yerde fro me, and his drede make not me aferd.
35 Tad es runātu un no Viņa nebītos; jo tā tas ar mani vis nav.
Y schal speke, and Y schal not drede hym; for Y may not answere dredynge.
