Ījaba 9
1 Ījabs atbildēja un sacīja:
And Job answers and says:
2 Patiesi, es zinu, ka tas tā ir: jo kā cilvēks varētu taisns būt tā stiprā Dieva priekšā?
“Truly I have known that [it is] so, But how is man righteous with God?
3 Ja viņš grib ar To tiesāties, tad tas Viņam uz tūkstošiem ne vārda nevar atbildēt.
If he delights to strive with Him—He does not answer him one of a thousand.
4 Viņš ir gudrs no sirds un stiprs no spēka; kas pret Viņu var tiepties un pastāvēt?
Wise in heart and strong in power—Who has hardened toward Him and is at peace?
5 Viņš pārceļ kalnus, un tie nemana, ka Viņš tos apgāž Savā dusmībā.
Who is removing mountains, And they have not known, Who has overturned them in His anger.
6 Viņš kustina zemi no viņas vietas, ka viņas pamati trīc.
Who is shaking earth from its place, And its pillars move themselves.
7 Viņš pavēl saulei, tad tā neuzlec, Viņš aizspiež zieģeli priekš zvaigznēm.
Who is commanding to the sun, and it does not rise, And the stars He seals up.
8 Viņš viens izplata debesis un staigā pa jūras augstumiem.
Stretching out the heavens by Himself, And treading on the heights of the sea,
9 Viņš radījis tos vāģus(Lāci), Orijonu un Sietiņu un tās zvaigznes pret dienasvidu.
Making the Great Bear, Orion, and the Pleiades, And the inner chambers of the south.
10 Viņš dara lielas lietas, ko nevar izprast, un brīnumus, ko nevar izskaitīt.
Doing great things until there is no searching, And wonderful, until there is no numbering.
11 Redzi, Viņš man iet secen, ka To neredzu, Viņš staigā garām, ka To nesamanu.
Behold, He goes over by me, and I do not see, And He passes on, and I do not attend to it.
12 Redzi, kad Viņš aizgrābj, kas Viņu kavēs, kas uz Viņu sacīs: ko Tu dari?
Behold, He snatches away, who brings it back? Who says to Him, What [are] You doing?
13 Dievs neaptur Savas dusmas, apakš Viņa tā varenā palīgi lokās.
God does not turn back His anger, Proud helpers have bowed under Him.
14 Kā tad nu es Viņam varētu atbildēt un atrast vārdus pret Viņu?
How much less do I answer Him? Choose out my words with Him?
15 Jo, kad es arī taisns būtu, taču es nevaru atbildēt, bet man būtu savs soģis jāpielūdz.
Whom, though I were righteous, I do not answer, For my judgment I make supplication.
16 Jebšu es sauktu, un Viņš man atbildētu, taču es nevarētu ticēt, ka Viņš klausīšot manu balsi.
Though I had called and He answers me, I do not believe that He gives ear [to] my voice.
17 Jo Viņš sagrābtu mani tā kā ar vētru un vairotu manas nepelnītas vainas.
Because He bruises me with a storm, And has multiplied my wounds for nothing.
18 Viņš manam garam neļautu atspirgties, bet mani pieēdinātu ar rūgtumiem.
He does not permit me to refresh my spirit, But fills me with bitter things.
19 Ja spēka vajag, redzi, Viņš ir varens, un ja tiesā jānāk, kas Viņu sauks priekšā?
If of power, behold, the Strong One; And if of judgment—who convenes me?
20 Ja es būtu taisns, tad mana mute mani pazudinātu, ja es būtu skaidrs, taču Viņš man pierādītu vainu.
If I am righteous, my mouth declares me wicked; [If] I am perfect, it declares me perverse.
21 Es esmu nenoziedzīgs, es savu dvēseli nežēloju, man riebj dzīvot.
I am perfect; I do not know my soul, I despise my life.
22 Viena alga! tādēļ es saku: Viņš izdeldē nenoziedzīgu un bezdievīgu.
It is the same thing, therefore I said, He is consuming the perfect and the wicked.
23 Kad Viņa rīkste piepeši nonāvē, tad Viņš smejas par nenoziedzīgo izsamišanos.
If a scourge puts to death suddenly, He laughs at the trial of the innocent.
24 Zeme top dota bezdievīgā rokā, Viņš apklāj viņas tiesnešu vaigus. Ja tas tā nav, kas tad to dara?
Earth has been given Into the hand of the wicked. He covers the faces of her judges, If not—where, who [is] he?
25 Manas dienas jo ātras bijušas nekā skrējējs, tās ir aiztecējušas un labuma nav redzējušas.
My days have been swifter than a runner, They have fled, they have not seen good,
26 Tās aizgājušas kā vieglas laivas, kā ērglis, kas šaujas uz barību.
They have passed on with ships of reed, As an eagle darts on food.
27 Kad es domāju: es gribu aizmirst savas vaimanas un pamest savu skumību un atspirgties,
Though I say, I forget my talking, I forsake my corner, and I brighten up!
28 Tad es iztrūkstos par visām savām sāpēm; es zinu, ka Tu mani neturi par nenoziedzīgu,
I have been afraid of all my griefs, I have known that You do not acquit me.
29 Ja man būs vainīgam būt, - kāpēc tad man velti nodarboties?
I become wicked; why [is] this? I labor [in] vain.
30 Jebšu es mazgātos sniegā un šķīstītu savas rokas sārmā,
If I have washed myself with snow-water, And purified my hands with soap,
31 Taču Tu mani iemērktu bedrē, tā ka manas drēbes no manis kaunētos.
Then You dip me in corruption, And my garments have detested me.
32 Jo Viņš nav tāds vīrs kā es, kam es varētu atbildēt, ka mēs kopā varētu iet priekš tiesas.
But if a man like myself—I answer Him, We come together into judgment.
33 Nav mūsu starpā izšķīrēja, kas savu roku varētu likt uz mums abiem.
If there were a mediator between us, He places his hand on us both.
34 Kad Viņš atņemtu Savu rīksti no manis un Viņa biedēklis mani neiztrūcinātu, -
He turns aside His rod from off me, And His terror does not make me afraid,
35 Tad es runātu un no Viņa nebītos; jo tā tas ar mani vis nav.
I speak, and do not fear Him, but I am not right with myself.”
