Ījaba 9
1 Ījabs atbildēja un sacīja:
Then Iob answered, and sayd,
2 Patiesi, es zinu, ka tas tā ir: jo kā cilvēks varētu taisns būt tā stiprā Dieva priekšā?
I knowe verily that it is so: for howe should man compared vnto God, be iustified?
3 Ja viņš grib ar To tiesāties, tad tas Viņam uz tūkstošiem ne vārda nevar atbildēt.
If I would dispute with him, hee could not answere him one thing of a thousand.
4 Viņš ir gudrs no sirds un stiprs no spēka; kas pret Viņu var tiepties un pastāvēt?
He is wise in heart, and mighty in strength: who hath bene fierce against him and hath prospered?
5 Viņš pārceļ kalnus, un tie nemana, ka Viņš tos apgāž Savā dusmībā.
He remoueth the mountaines, and they feele not when he ouerthroweth them in his wrath.
6 Viņš kustina zemi no viņas vietas, ka viņas pamati trīc.
Hee remooueth the earth out of her place, that the pillars thereof doe shake.
7 Viņš pavēl saulei, tad tā neuzlec, Viņš aizspiež zieģeli priekš zvaigznēm.
He commandeth the sunne, and it riseth not: hee closeth vp the starres, as vnder a signet.
8 Viņš viens izplata debesis un staigā pa jūras augstumiem.
Hee himselfe alone spreadeth out the heauens, and walketh vpon the height of the sea.
9 Viņš radījis tos vāģus(Lāci), Orijonu un Sietiņu un tās zvaigznes pret dienasvidu.
He maketh the starres Arcturus, Orion, and Pleiades, and the climates of the South.
10 Viņš dara lielas lietas, ko nevar izprast, un brīnumus, ko nevar izskaitīt.
He doeth great things, and vnsearcheable: yea, marueilous things without nomber.
11 Redzi, Viņš man iet secen, ka To neredzu, Viņš staigā garām, ka To nesamanu.
Lo, when he goeth by me, I see him not: and when he passeth by, I perceiue him not.
12 Redzi, kad Viņš aizgrābj, kas Viņu kavēs, kas uz Viņu sacīs: ko Tu dari?
Behold, when he taketh a pray, who can make him to restore it? who shall say vnto him, What doest thou?
13 Dievs neaptur Savas dusmas, apakš Viņa tā varenā palīgi lokās.
God will not withdrawe his anger, and the most mightie helpes doe stoupe vnder him.
14 Kā tad nu es Viņam varētu atbildēt un atrast vārdus pret Viņu?
Howe much lesse shall I answere him? or howe should I finde out my words with him?
15 Jo, kad es arī taisns būtu, taču es nevaru atbildēt, bet man būtu savs soģis jāpielūdz.
For though I were iust, yet could I not answere, but I would make supplication to my Iudge.
16 Jebšu es sauktu, un Viņš man atbildētu, taču es nevarētu ticēt, ka Viņš klausīšot manu balsi.
If I cry, and he answere me, yet woulde I not beleeue, that he heard my voyce.
17 Jo Viņš sagrābtu mani tā kā ar vētru un vairotu manas nepelnītas vainas.
For he destroyeth mee with a tempest, and woundeth me without cause.
18 Viņš manam garam neļautu atspirgties, bet mani pieēdinātu ar rūgtumiem.
He wil not suffer me to take my breath, but filleth me with bitternesse.
19 Ja spēka vajag, redzi, Viņš ir varens, un ja tiesā jānāk, kas Viņu sauks priekšā?
If we speake of strength, behold, he is strog: if we speake of iudgement, who shall bring me in to pleade?
20 Ja es būtu taisns, tad mana mute mani pazudinātu, ja es būtu skaidrs, taču Viņš man pierādītu vainu.
If I woulde iustifie my selfe, mine owne mouth shall condemne mee: if I would be perfite, he shall iudge me wicked.
21 Es esmu nenoziedzīgs, es savu dvēseli nežēloju, man riebj dzīvot.
Though I were perfite, yet I knowe not my soule: therefore abhorre I my life.
22 Viena alga! tādēļ es saku: Viņš izdeldē nenoziedzīgu un bezdievīgu.
This is one point: therefore I said, Hee destroyeth the perfite and the wicked.
23 Kad Viņa rīkste piepeši nonāvē, tad Viņš smejas par nenoziedzīgo izsamišanos.
If the scourge should suddenly slay, should God laugh at the punishment of the innocent?
24 Zeme top dota bezdievīgā rokā, Viņš apklāj viņas tiesnešu vaigus. Ja tas tā nav, kas tad to dara?
The earth is giuen into the hand of ye wicked: he couereth the faces of the iudges therof: if not, where is he? or who is he?
25 Manas dienas jo ātras bijušas nekā skrējējs, tās ir aiztecējušas un labuma nav redzējušas.
My dayes haue bene more swift then a post: they haue fled, and haue seene no good thing.
26 Tās aizgājušas kā vieglas laivas, kā ērglis, kas šaujas uz barību.
They are passed as with the most swift ships, and as the eagle that flyeth to the pray.
27 Kad es domāju: es gribu aizmirst savas vaimanas un pamest savu skumību un atspirgties,
If I say, I wil forget my complaynt, I will cease from my wrath, and comfort mee,
28 Tad es iztrūkstos par visām savām sāpēm; es zinu, ka Tu mani neturi par nenoziedzīgu,
Then I am afrayd of all my sorowes, knowing that thou wilt not iudge me innocent.
29 Ja man būs vainīgam būt, - kāpēc tad man velti nodarboties?
If I be wicked, why labour I thus in vaine?
30 Jebšu es mazgātos sniegā un šķīstītu savas rokas sārmā,
If I wash my selfe with snowe water, and purge mine hands most cleane,
31 Taču Tu mani iemērktu bedrē, tā ka manas drēbes no manis kaunētos.
Yet shalt thou plunge mee in the pit, and mine owne clothes shall make me filthie.
32 Jo Viņš nav tāds vīrs kā es, kam es varētu atbildēt, ka mēs kopā varētu iet priekš tiesas.
For he is not a man as I am, that I shoulde answere him, if we come together to iudgement.
33 Nav mūsu starpā izšķīrēja, kas savu roku varētu likt uz mums abiem.
Neyther is there any vmpire that might lay his hand vpon vs both.
34 Kad Viņš atņemtu Savu rīksti no manis un Viņa biedēklis mani neiztrūcinātu, -
Let him take his rod away from me, and let not his feare astonish me:
35 Tad es runātu un no Viņa nebītos; jo tā tas ar mani vis nav.
Then will I speake, and feare him not: but because I am not so, I holde me still.
