Ījaba 8

1 Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:

2 Cik ilgi tu tā gribi runāt? tavas mutes vārdi ir kā stiprs vējš, kas greznojās.

3 Vai Dievs pārgrozītu tiesu, un tas Visuvarenais pārgrozītu taisnību?

4 Kad tavi bērni pret Viņu grēkojuši, tad Viņš tos arī nodevis viņu grēku varā.

5 Bet ja tu pie laika to stipro Dievu meklēsi un no tā Visuvarenā žēlastības lūgsies,

6 Ja tu šķīsts būsi un taisns, tad Viņš tevi gan uzlūkos un atkal uztaisīs tavas taisnības dzīvokli.

7 Un ja tu iesākumā biji sīks, pēcgalā tu būsi ļoti liels.

8 Jo vaicā jel tiem senajiem, un liec vērā, ko viņu tēvi piedzīvojuši.

9 Jo mēs esam vakarēji un nezinām nenieka; jo mūsu dienas ir kā ēna virs zemes.

10 Viņi tevi gan mācīs un tev sacīs un no savas sirds runās.

11 Vai ašķi aug bez dūņām, vai niedres izaug bez ūdens?

12 Vēl zaļo, netiek plūktas, bet nokalst ātrāki nekā visa cita zāle.

13 Tā iet visiem, kas Dievu aizmirst, un blēža cerība iet bojā,

14 Viņa drošums iznīkst, un viņa patvērums ir kā zirnekļa tīkls.

15 Viņš atslienas pie sava nama, bet tas nestāv, viņš gan pie tā turas, bet tas nepastāv.

16 Gan viņš ir zaļš, saulei spīdot, un viņa zari izplešas viņa dārzā,

17 Viņa saknes vijās ap akmeņiem un ķērās pie mūra ēkas.

18 Kad viņš to izdeldē no viņa vietas, tad šī viņu aizliedz: Es tevi neesmu redzējusi.

19 Redzi, tāds ir viņa ceļa prieks, un no pīšļiem izaug atkal citi.

20 Redzi, Dievs neatmet sirdsskaidro, un neņem bezdievīgo pie rokas.

21 Kamēr Viņš tavu muti piepildīs ar smiešanos un tavas lūpas ar gavilēšanu,

22 Tavi ienaidnieki taps apģērbti ar kaunu, un bezdievīgo dzīvokļa vairs nebūs.