Ījaba 8
1 Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:
A LAILA olelo mai la o Biledada, no Suha, i mai la,
2 Cik ilgi tu tā gribi runāt? tavas mutes vārdi ir kā stiprs vējš, kas greznojās.
Pehea la ka loihi o kau olelo ana i keia mau mea? A he makani ikaika na huaolelo o kou waha?
3 Vai Dievs pārgrozītu tiesu, un tas Visuvarenais pārgrozītu taisnību?
E hookahuli anei ke Akua i ka pololei? A e hookekee anei ka Mea mana i ka pono?
4 Kad tavi bērni pret Viņu grēkojuši, tad Viņš tos arī nodevis viņu grēku varā.
Ina paha ua hana hewa kau poe keiki ia ia, Alaila kiola aku la ia ia lakou, no ko lakou lawehala ana;
5 Bet ja tu pie laika to stipro Dievu meklēsi un no tā Visuvarenā žēlastības lūgsies,
Ina e imi oe i ke Akua, A e nonoi aku oe i ka Mea mana;
6 Ja tu šķīsts būsi un taisns, tad Viņš tevi gan uzlūkos un atkal uztaisīs tavas taisnības dzīvokli.
Ina ua maemae oe a pono hoi; He oiaio no, ina ua ala mai no ia ano nou, A ua hoomalu mai ia i ka hale o kou pono ana.
7 Un ja tu iesākumā biji sīks, pēcgalā tu būsi ļoti liels.
Ina ua uuku kou hoomaka ana i kinohou, O kou hopena, e mahuahua loa ana no ia.
8 Jo vaicā jel tiem senajiem, un liec vērā, ko viņu tēvi piedzīvojuši.
No ka mea, ke noi aku nei au ia oe, e ninau aku oe i ka hanauna mamua, A e hoomakaukau oe e noonoo i ko lakou poe makua:
9 Jo mēs esam vakarēji un nezinām nenieka; jo mūsu dienas ir kā ēna virs zemes.
(No ka mea, inehinei wale no kakou, aohe ike, A o ko kakou mau la ma ka honua, he aka no ia: )
10 Viņi tevi gan mācīs un tev sacīs un no savas sirds runās.
Aole anei lakou e ao mai ia oe, a e hai mai ia oe, A e hoike mai i na olelo mailoko mai o ko lakou naau?
11 Vai ašķi aug bez dūņām, vai niedres izaug bez ūdens?
E ulu anei ke papuro ke ole ka lepo poho? E ulu anei ka akaakai ke ole ka wai?
12 Vēl zaļo, netiek plūktas, bet nokalst ātrāki nekā visa cita zāle.
I kona manawa uliuli, aole i okiia, Ua mae no ia mamua o na mauu e ae a pau.
13 Tā iet visiem, kas Dievu aizmirst, un blēža cerība iet bojā,
Pela no ka hope o ka poe a pau e hoopoina ana i ke Akua; A pela no ka manaolana o ka aia e make ai.
14 Viņa drošums iznīkst, un viņa patvērums ir kā zirnekļa tīkls.
O kona manaolana e okiia'ku ia, A o kona mea hilinai, he punawelewele no ia.
15 Viņš atslienas pie sava nama, bet tas nestāv, viņš gan pie tā turas, bet tas nepastāv.
E hilinai iho oia maluna o kona hale, aka, aole ia e paa: E hoopaa aku oia ia mea, aole nae ia e kupono.
16 Gan viņš ir zaļš, saulei spīdot, un viņa zari izplešas viņa dārzā,
Ua uliuli oia imua o ka la, A kupu ae kona mau lala ma kona kihapai.
17 Viņa saknes vijās ap akmeņiem un ķērās pie mūra ēkas.
Ua awiliia kona mau aa ma ka waikahe, A ike iho la ia i kahi o na pohaku.
18 Kad viņš to izdeldē no viņa vietas, tad šī viņu aizliedz: Es tevi neesmu redzējusi.
Aka, e hoopauia aku ia mea mai kona wahi aku, Alaila e hoole mai oia ia ia, aole au i ike ia oe.
19 Redzi, tāds ir viņa ceļa prieks, un no pīšļiem izaug atkal citi.
Aia hoi, oia ka olioli o kona aoao, A mailoko mai o ka lepo e kupu ae na mea e.
20 Redzi, Dievs neatmet sirdsskaidro, un neņem bezdievīgo pie rokas.
Aia hoi, aole ke Akua e hoowahawaha i ka mea pono, Aole hoi ia e kokua aku i ka poe hana hewa:
21 Kamēr Viņš tavu muti piepildīs ar smiešanos un tavas lūpas ar gavilēšanu,
A hoopiha mai ia i kou waha i ka akaaka, A i kou lehelehe i ka hooho olioli.
22 Tavi ienaidnieki taps apģērbti ar kaunu, un bezdievīgo dzīvokļa vairs nebūs.
O ka poe inaina ia oe e hoaahuia lakou i ka hilahila: A e lilo ka hale o ka poe hewa i mea ole.
