Ījaba 8
1 Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:
And Bildad the Shuhite answereth and saith: —
2 Cik ilgi tu tā gribi runāt? tavas mutes vārdi ir kā stiprs vējš, kas greznojās.
Till when dost thou speak these things? And a strong wind — sayings of thy mouth?
3 Vai Dievs pārgrozītu tiesu, un tas Visuvarenais pārgrozītu taisnību?
Doth God pervert judgment? And doth the Mighty One pervert justice?
4 Kad tavi bērni pret Viņu grēkojuši, tad Viņš tos arī nodevis viņu grēku varā.
If thy sons have sinned before Him, And He doth send them away, By the hand of their transgression,
5 Bet ja tu pie laika to stipro Dievu meklēsi un no tā Visuvarenā žēlastības lūgsies,
If thou dost seek early unto God, And unto the Mighty makest supplication,
6 Ja tu šķīsts būsi un taisns, tad Viņš tevi gan uzlūkos un atkal uztaisīs tavas taisnības dzīvokli.
If pure and upright thou [art], Surely now He waketh for thee, And hath completed The habitation of thy righteousness.
7 Un ja tu iesākumā biji sīks, pēcgalā tu būsi ļoti liels.
And thy beginning hath been small, And thy latter end is very great.
8 Jo vaicā jel tiem senajiem, un liec vērā, ko viņu tēvi piedzīvojuši.
For, ask I pray thee of a former generation, And prepare to a search of their fathers,
9 Jo mēs esam vakarēji un nezinām nenieka; jo mūsu dienas ir kā ēna virs zemes.
(For of yesterday we [are], and we know not, For a shadow [are] our days on earth.)
10 Viņi tevi gan mācīs un tev sacīs un no savas sirds runās.
Do they not shew thee — speak to thee, And from their heart bring forth words?
11 Vai ašķi aug bez dūņām, vai niedres izaug bez ūdens?
'Doth a rush wise without mire? A reed increase without water?
12 Vēl zaļo, netiek plūktas, bet nokalst ātrāki nekā visa cita zāle.
While it [is] in its budding — uncropped, Even before any herb it withereth.
13 Tā iet visiem, kas Dievu aizmirst, un blēža cerība iet bojā,
So [are] the paths of all forgetting God, And the hope of the profane doth perish,
14 Viņa drošums iznīkst, un viņa patvērums ir kā zirnekļa tīkls.
Whose confidence is loathsome, And the house of a spider his trust.
15 Viņš atslienas pie sava nama, bet tas nestāv, viņš gan pie tā turas, bet tas nepastāv.
He leaneth on his house — and it standeth not: He taketh hold on it — and it abideth not.
16 Gan viņš ir zaļš, saulei spīdot, un viņa zari izplešas viņa dārzā,
Green he [is] before the sun, And over his garden his branch goeth out.
17 Viņa saknes vijās ap akmeņiem un ķērās pie mūra ēkas.
By a heap his roots are wrapped, A house of stones he looketh for.
18 Kad viņš to izdeldē no viņa vietas, tad šī viņu aizliedz: Es tevi neesmu redzējusi.
If [one] doth destroy him from his place, Then it hath feigned concerning him, I have not seen thee!
19 Redzi, tāds ir viņa ceļa prieks, un no pīšļiem izaug atkal citi.
Lo, this [is] the joy of his way, And from the dust others spring up.'
20 Redzi, Dievs neatmet sirdsskaidro, un neņem bezdievīgo pie rokas.
Lo, God doth not reject the perfect, Nor taketh hold on the hand of evil doers.
21 Kamēr Viņš tavu muti piepildīs ar smiešanos un tavas lūpas ar gavilēšanu,
While he filleth with laughter thy mouth, And thy lips with shouting,
22 Tavi ienaidnieki taps apģērbti ar kaunu, un bezdievīgo dzīvokļa vairs nebūs.
Those hating thee do put on shame, And the tent of the wicked is not!
